“KPV LV”: ZM iecere palielināt maksu par medniecību var iznīcināt daļu mednieku kolektīvu 11
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens un Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs norāda, ka Zemkopības ministrijas (ZM) iecere septiņas reizes palielināt maksu par medību atļaujām un trīs reizes palielināt gada maksu mednieku sezonas kartēm ir “barbarisma un naudas izspiešanas piemērs pret medniekiem”.
Valsts meža dienesta sagatavotais un Zemkopības ministrijai iesniegtais valsts nodevu apmēra projekts paredz, ka turpmāk mednieku sezonas kartes maksās 40 eiro līdzšinējo 14 eiro vietā. Savukārt maksu par vienu medību atļauju plānots paaugstināt līdz 10 eiro līdzšinējo 1,4 eiro vietā.
“Šāda ierēdņu iecere var radīt sekas, piemēram, ka medniecība kļūst par pietiekami elitāru hobiju Latvijā un daļa mednieku kolektīvu varētu izjukt, jo nespēs atļauties augstās maksas,” norāda politiķi.
Saeimas deputāti arī informē, ka pirmdien, 20. janvārī plkst.14.30, “KPV LV” frakcijas telpās notiks tikšanās ar Latvijas Mednieku savienības vadītāju Jāni Baumani, lai pārrunātu klātienē radušos situāciju un ZM ieceres ietekmi uz medniecības nozari.
Ēriks Pucens: “Medniecība vienmēr ir bijis ne tikai hobijs, bet arī veids, kā reģionos cilvēki nodrošina savām ģimenēm izdzīvošanu. Iecere tik krasi pacelt valsts nodevas nozīmē tikai to, ka daļa mednieku to vairs nevarēs atļauties un līdz ar to izjuks mednieku kolektīvi un netiks veikts arī meža sanitārais darbs, lai nodrošinātu dabā līdzsvaru! Turklāt absurds, ka medību atļauju maksu ārzemniekiem pat plānots samazināt. Mēs noteikti vēlamies dzirdēt pamatojumu ierēdņu iecerei.”
Jānis Vitenbergs: “Aprēķini liecina, ka valsts no medību atļaujām plāno iekasēt 1,1 miljonu eiro līdzšinējo 153 tūkstošu eiro vietā. Savukārt par mednieku sezonas kartēm iekasētā summa varētu pieaugt līdz pat 880 tūkstošiem eiro līdzšinējo 308 tūkstošu vietā. Tā ir milzu atšķirība, kas gulstas uz nozari. Neskaidri ir iemesli šādai attieksmei, jo uzskatu, ka pašai ministrijai un tās padotības iestādēm ir daudz kas jāizdara, kas līdz šim nav darīts. Piemēram, pēc Medību likuma visām valsts nodevām būtu jānonāk Medību saimniecības attīstības fondā, bet diemžēl tajā nonāk tikai trešdaļa. Desmit gadu laikā tajā nav iemaksāti 3,5 – 4 miljoni eiro. Un arī sezonas karšu izsniegšana notiek neatbilstoši mūsdienu prasībām – ierodoties uz vietas Valsts Meža dienesta telpās, nevis internetā.”
Tikmēr Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, komentējot iepriekšminēto, aģentūrai LETA atzina, ka VMD sagatavotais nodevu apmēra projekts, ko VMD ir iesniedzis izvērtēšanai ZM, ir tikai darba materiāls, nevis gatavs lēmums.
“Materiāls ir tapis brīdī, kad dažādas organizācijas, tajā skaitā Valsts kontrole, ir norādījušas uz pārāk veciem tarifiem,” skaidroja Eglīts, norādot, ka pašreizējās maksas pēdējo reizi ir mainītas 2004.gadā, tāpēc VMD atbilstoši saviem ieskatiem piedāvā jaunas.
Eglīts uzsvēra, ka ZM darba kārtībā ir attiecīgā dokumenta izvērtēšana, izdiskutējot priekšlikumu ar nozari un tālāk to sagatavojot atbilstošu sabiedrības interesēm.
“Brīdī, kad runāsim par cenu jautājumu, būs diskusijas ar nozari, un pieņemsim tādu lēmumu, kas būs vislabākais nozarei un atbildīgākais pret savas valsts pilsoņiem, tajā skaitā zemniekiem,” sacīja Eglīts, norādot, ka pārāk liela plēsīgo dzīvnieku izplatība var radīt saimnieciskos zaudējumus lauksaimniekiem.
