“KPV LV” paziņo, kādam amatam virzīs Gobzemu. Politologs komentē, ko tas nozīmē 1
Partija “KPV LV” piedāvā Krišjāņa Kariņa (JV) veidotajai valdībai trīs ministru amata kandidātus, iekšlietu ministra amatam virzot Aldi Gobzemu, ekonomikas ministra amatam – Didzi Šmitu, bet labklājības ministra amatam – Ievu Krapāni, pēc “KPV LV” frakcijas sēdes žurnālistiem paziņoja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
“KPV LV” politiķis Aldis Gobzems aģentūrai LETA paziņoja, ka ministru amatu kandidātu deleģēšana vēl nenozīmējot “iešanu vai neiešanu” Kariņa valdībā, jo partijas frakcija šodien šādu jautājumu neesot skatījusi, sekojoši attiecīgs lēmums neesot pieņemts.
Pirms lēmuma pieņemšanas par iespējamu dalību Kariņa valdībā politiskais spēks vēl gribot diskutēt par valdības prioritātēm, jo par veicamajiem darbiem vēl neesot runāts. Līdz ar to pašlaik neesot zināms, kad “KPV LV” lems par iešanu Kariņa valdībā, un ka lemšanas laiks vairāk esot atkarīgs no paša “Jaunās Vienotības” premjera amata kandidāta.
Vaicāts, vai kandidatūru izvirzīšana ministru amatiem neliecina par gatavību strādāt šajā valdībā, Gobzems atbildēja, ka politiskais spēks tika lūgts izvirzīt kandidātus un “KPV LV” “izpildīja, ko palūdza”.
Gobzems neatklāja savu balsojumu par ministru kandidatūrām, jo viņš savu izvēli paudis slēgtā frakcijas sēdē. Savukārt tas, ka par tām nebija vienprātība, liecinot par demokrātiju partijas Saeimas frakcijā, akcentēja politiķis.
Zakatistovs apstiprināja, ka
lēmumi par ministru izvirzīšanu tika pieņemti ar balsu vairākumu un tie nebija vienbalsīgi.
Politiķis neatbildēja uz vaicājumu, cik no deputātiem atbalstīja šos lēmumus.
Viņš norādīja, ka frakcijas sēdē šodien tika pārrunātas vīzijas par darbu šajos posteņos un demokrātiskā veidā tika uzklausīti cilvēki, kam bija kas sakāms. Zakatistovs gan tieši neatbildēja uz jautājumu, kāds ir pamatojums tam, ka iekšlietu ministra amatam tiek virzīts Gobzems.
Kā pauda Zakatistovs, “KPV LV” interesē “ciešāka teikšana pār finanšu nozari”, lai tā attiecībā uz nodokļu politikas veidošanu varētu līdzdarboties nevis finanšu ministra līmenī, bet citādāk. Politisko spēku ļoti interesējot arī reģionālās attīstības jautājumi, kuros arī “KPV LV” vēlas paust savu nostāju nevis ministra, bet citādākā līmenī, pauda frakcijas vadītājs.
Visi minētie kandidāti pašlaik ir Saeimas deputāti.
Gobzems kā otrais aiz Jāņa Bordāna (JKP) mēģināja veidot valdību, taču nesekmīgi. Kā viens no argumentiem pret Gobzemu kā premjeru tika piesauktas šaubas, vai viņš spēs saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, kas noteikti ir nepieciešama arī iekšlietu ministram.
Politiķi neoficiālās sarunās ir skeptiski par iespēju iekšlietu ministra amatā apstiprināt Gobzemu, bet iepriekš atsevišķiem politiķiem bija iebildumi nodot IeM Jaunās konservatīvās partijas pārraudzībā.
Politologs: “KPV LV” valdības veidošanas procesā pārbauda robežas
Partijas “KPV LV” piedāvātie ministru amatu kandidāti liek domāt, ka tās “kadru soliņš” ir par īsu, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva politologs Juris Rozenvalds.
Savukārt Alda Gobzema (KPV LV) virzīšanu iekšlietu ministra amatam vērtējot kā “robežu pārbaudīšanu valdības veidošanas procesā”.
Rozenvalds skaidroja, ka ir grūti spriest par konkrētiem “KPV LV” motīviem, izvirzot šim amatam Gobzemu, taču esot skaidrs, ka “KPV LV” šādi nemēģinot atklāti sabotēt valdības veidošanu, norādīja politologs, piebilstot, ka Gobzema izvirzīšana varētu būt zināmas stājas demonstrēšana.
“Pieņemu, ka tā ir stājas demonstrēšana, kur vēlāk, iespējams, tiks meklēti kādi tālāki kompromisi.
Domāju, ka “KPV LV” neiespītēsies tieši par Gobzemu kā iekšlietu ministra kandidātu. Drīzāk tā ir robežas pārbaudīšana valdības veidošanas procesā,
spēlējot uz savu elektorātu, kas neizslēdz viedokļa mainīšanu pēdējā brīdī,” teica eksperts.
Komentējot to, ka labklājības ministra amatam partija virza Ievu Krapāni, kas bijusi Reģionālās pašvaldības policijas lietvede, Rozenvalds to vērtēja kā dīvainu lēmumu, jo politiķa un ministra darbība prasot eksperta zināšanas konkrētā jomā.
“Visu cieņu pret lietveža darbu, bet domāju, ka tas ir lēciens ne tikai pāri galvai, bet pāri trim galvām,” piebilda politologs.
Minot iespējamos variantus, kādēļ viņa virzīta šādam amatam, Rozenvalds pieļāva, ka tā saucamais
“kadru soliņš” “KPV LV” varētu būt “par īsu”.
“Es domāju, ka “KPV LV” stabils kadru soliņš, ko varētu virzīt konkrētiem amatiem, ir par īsu un šādu cilvēku partijā trūkst. Ja uzdodam jautājumu, kurus cilvēkus mēs no šīs partijas pazīstam, tad tie ir četri vai pieci cilvēki,” norādīja Rozenvalds.
Valdībā piedāvā strādā piecām partijām
Kariņš piedāvāja strādā valdībā piecām partijām – viņa pārstāvētajai “Jaunajai Vienotībai”, JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” (AP) un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK). Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam.
JV jau iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs (JV), savukārt finanšu ministra kandidāti partijai ir vairāki un šis jautājums vēl nav izlemts. Šim amatam tiekot vērtēti vairāki partijas pārstāvji – Jānis Reirs un Arvils Ašeradens, neoficiālās sarunās pauda politiķi.
AP lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli.
VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, par īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos varētu kļūt Imants Parādnieks, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.
