“Tas viss jandāliņš ir tikai “KPV LV” dēļ.” Kas tērē partijai “KPV LV” piešķirto naudu? 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas vēlēšanās “KPV LV” ieguva otru labāko rezultātu aiz “Saskaņas” un līdz ar to arī otru lielāko valsts budžeta finansējumu, kas pēdējos divus gadus ir 643 369 eiro gadā.
No 16 deputātiem Saeimā partijai “KPV LV”, kas pa šo laiku neskaitāmas reizes mainījusi savu vadību un pārdēvējusies par partiju “Par cilvēcīgu Latviju” (“PCL”), ir palikuši trīs deputāti.
Frakciju saglabāt izdevies tikai tāpēc, ka tajā turpina darboties divi bijušie partijas biedri. Taču šis politiskais spēks joprojām saņem vienu no lielākajiem valsts budžeta finansējumiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir secinājis, ka partija šo naudu izlieto atbilstoši likumam.
Koalīcijas partijas tagad izvērtē iespējamās izmaiņas politisko partiju finansēšanas likumā.
Viens no priekšlikumiem paredz, ka ik gadu tiktu pārskatīti katram politiskajam spēkam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, kuru apmēru varētu samazināt, ja būs samazinājies deputātu skaits frakcijā, “Latvijas Avīzei” sacīja “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Viņš uzskata, ka tas būtu viens no veidiem, kā novērst šo situāciju, kad populāri līderi ieved Saeimā lielu skaitu deputātu, kas pēc tam pārstaigā vairākus politiskos spēkus.
Tas ir noticis arī ar “KPV LV”, kuras deputāti izklīduši pa citām esošajām un vēl topošajām partijām.
Korupcijas novēršanas un apkarošana biroja (KNAB) kompetencē ir kontrole un uzraudzība par partijām piešķirtā valsts finansējuma izlietošanu atbilstoši likumā noteiktajiem mērķiem.
KNAB šā gada jūnijā publicēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudes rezultātus par visām partijām, kas kandidēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, tostarp “KPV LV”.
KNAB secināja, ka visas pārbaudītās partijas no valsts budžeta finansējuma pārskaitījušas līdzekļus par politiskajai aģitācijai iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši vēlēšanu deklarācijās un attaisnojuma dokumentos norādītajām summām, “Latvijas Avīzi” informēja KNAB Komunikācijas nodaļas priekšniece Paula Vilsone.
Pašlaik KNAB turpina politisko partiju, tostarp “KPV LV” (“Par cilvēcīgu Latviju”), 2020. gada pārskatu pārbaudes.
Jāatgādina, ka valsts finansējumu no 2020. gada pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas Saeimas deputāti vairākkārt palielināja ar domu, lai atbrīvotos no atsevišķu turīgu ziedotāju ietekmes uz politiskajiem procesiem, veicot plašākas izmaiņas likumā.
Jandāliņš “KPV LV” dēļ
Latvijas Universitātes profesoram Jānim Ikstenam ir bijusi iespēja parunāt ar partiju pārstāvjiem, kuri atzinuši – valsts budžeta finansējums partijām ļaujot uzelpot un neliek iespringt par naudas vākšanu. Īpaši, ja netuvojas kādas vēlēšanas.
Tiesa, tās ir bijušas katru gadu un būs arī nākamgad, kad tiks vēlēta jaunā Saeima.
“Tas viss jandāliņš ir tikai “KPV LV” dēļ. Ja tā nebūtu izšķīdusi pa vīlēm, neviens par to nerunātu,” “Latvijas Avīzei” teica J. Ikstens.
Esot redzams, ka tik strauja finansējuma kāpināšana var radīt mulsumu, bet politologs nevarot pateikt, cik lielam ir jābūt sabiedrības spiedienam, lai partijas tagad šo finansējumu samazinātu.
Viņš nedomā, ka piešķirtās naudas apjomu vajadzētu piesaistīt deputātu skaitam frakcijā, ja tas ir aprēķināts pēc balsīm, kas par partiju ir nodotas vēlēšanās. Frakcija arī nav juridiska persona.
Tur būtu nepieciešama konceptuāla skaidrība, piebilda J. Ikstens. Viņš pieļauj, ka risinājums varētu būt tāds modelis, kāds ir Vācijā.
Valsts finansējumu piešķirot, tiek ņemts vērā partijas piesaistīto mazo ziedotāju skaits – tas būtu, ka katram mazajam ziedojumam valsts iedod pretim savu daļu.
Tāda sistēma atspoguļotu partijas atbalstītāju loku, bet būtu apgrūtinājums tās biroja darbiniekiem, jo vieglāk varētu būt no kāda bagāta uzņēmēja paņemt 10 000 eiro, nekā apzināt daudzus mazos politiskā spēka atbalstītājus, ko, iespējams, tagad nespētu arī “Par cilvēcīgu Latviju”.
Tēriņi pašvaldību vēlēšanās neatmaksājās
Lai noskaidrotu, kā “KPV LV” jeb “Par cilvēcīgu Latviju” tagad tērē valsts budžeta naudu, vispirms bija jānoskaidro, kas par to ir atbildīgs. Partijas valdē ir tik bieži notikušas pārmaiņas, ka, visticamāk, “KPV LV” vēlētāji nezina, kas tagad vada partiju, kurai viņi uzticēja kļūt par savu pārstāvi Saeimā.
Mājaslapā “cilvēcīgi.lv” redzams, ka partijas “Par cilvēcīgu Latviju” valdes priekšsēdētāja ir Saeimas deputāte Ieva Krapāne, bet valdes loceklis un izpilddirektors ir Jurģis Miezainis – viņš bija Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs laikā, kad ministriju vadīja Ralfs Nemiro un Jānis Vitenbergs, pirms viņš pārgāja uz Nacionālo apvienību.
R. Nemiro bija arī partijas kandidāts Rīgas mēra amatam. Pērn Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās “KPV LV” kampaņā iztērēja 141 070 eiro, kas bija trešie lielākie tēriņi aiz “Gods kalpot Rīgai” un Jaunās konservatīvās partijas, bet finansējums nepalīdzēja tai pārvarēt piecu procentu barjeru.
Par “KPV LV” nobalsoja 1,13% jeb 1927 vēlētāji. Šā gada jūnijā pašvaldību vēlēšanās partija vēl ar veco nosaukumu startēja 20 pašvaldībās, bet iekļuva tikai Dobeles novada domē, kur politisko spēku pārstāv tās projektu koordinators Māris Feldmanis.
Viņš ir ne tikai koalīcijā, bet ar savu “zelta balsi” izšķīra, kurš būs Dobeles novada priekšsēdis.
Taču šajā gadījumā lielāku interesi var izraisīt viņa amata nosaukums – projektu koordinators –, jo ar tādu bija pieteikti vēl vairāki “KPV LV” kandidāti reģionos.
“PCL” izpilddirektors J. Miezainis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka tas ir algots amats partijā. Šo cilvēku pienākumos ietilpst saiknes uzturēšana starp nodaļām un partijas valdi.
Kā varēja saprast, tad arī izpilddirektora postenis ir algots. Samaksai par darbu tiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas ir atļauts. Šo finansējumu var izmantot arī biroja uzturēšanai, bet konkretizēt izmaksas J. Miezainis nevēlējās.
Viņš skaidroja, ka vēl par šo naudu tiek finansēti socioloģiskie pētījumi un ekspertu pakalpojumi, sagatavojot dažādus priekšlikumus. “Valsts finansējums dod brīvību un neatkarību. Taču mēs esam taupīgi un daudz netērējam,” teica J. Miezainis, liekot saprast, ka visu paredzēto finansējumu tā neiztērēs.
Uz vaicāto, vai ir pamatoti tai saņemt tik lielu naudu, ja frakcijā palikuši pieci no 16 deputātiem, J. Miezainis atbildēja: “Mēs esam tie, kas palika uzticīgi savam vēlētājam. Šiem cilvēkiem [kas aizgāja] tika dota iespēja būt Saeimā, bet viņi atnāca pie galda, paēda un aizgāja projām. Mēs nonācām valdībā, kur bija pulka liberālo partiju, kas mūs pastūma maliņā.”
Tā politiskā spēka pārstāvis skaidroja notikušo. “PCL” esot konservatīvi sociāldemokrātisks spēks, ar kura manifestu varot iepazīties politiskā spēka mājas lapā.
“Mēs gatavojamies vēlēšanām, nekādas mukšanas projām vairs nebūs,” bija pārliecināts J. Miezainis.
Frakcijas vadītājs, valdes loceklis Māris Možvillo skaidroja, ka eksperti, kas palīdz sagatavot priekšlikumus, ir piesaistīti uz līguma pamata, tāpēc viņu vārdi un samaksātās summas esot komercnoslēpums.
Uz atgādni, ka partijas šķelšanās turpinās, jo tikko no tās uz “Republiku” aizgājušie deputāti Kaspars Ģirģens un Ēriks Pucens solīja, ka abiem būšot arī sekotāji, M. Možvillo atbildēja: “Viņiem vispirms ir jānodibina partija, bet, lai startētu vēlēšanās, būs nepieciešami vismaz 500 biedri.”
Partijā “PCL” tagad ir 524 biedri, bet plašāk zināmi vien kādi pārdesmit cilvēku, ieskaitot kandidātu sarakstu līderus vietējās vēlēšanās.
Abi “PCL” valdes locekļi apgalvoja, ka katru nedēļu valde uzņemot jaunus biedrus, bet viņu vārdus atklāt arī nevēlējās.
