“KPV LV” jubileju sagaida zemākajā punktā 0
Partijas trīs gadu jubileju 3. maijā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātā “KPV LV” sagaidīs vienā no saviem zemākajiem punktiem. Politiskais spēks, kas latvisko partiju vidū 13. Saeimas vēlēšanās saņēma vislielāko vēlētāju atbalstu un ieguva 16 vietas parlamentā, tagad ir sadalījies vismaz trīs daļās. Viena veidojas ap A. Kaimiņu, otra – ap domubiedriem, starp kuriem ir arī Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens. Viņi nesenajā partijas kongresā pieprasīja “KPV LV” valdes pārvēlēšanu, bet neguva atbalstu. Un vēl ir iekšējā opozīcija, kas neatbalstīja Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdību, neskatoties uz to, ka tajā ir arī “KPV LV” ministri, taču frakcijā šie deputāti turpina strādāt.
Saeimas vēlēšanās par “KPV LV” nobalsoja 14,25% vēlētāju. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma aprīlī veiktajā SKDS aptaujā “KPV LV” atbalsta vairs tikai 2,8% balsstiesīgo pilsoņu. Šajā laikā partiju ir atstājuši 37 biedri, no kuriem seši esot izslēgti. Sākotnēji “KPV LV” reitinga kritums tika skaidrots ar vēlētāju vilšanos, ka “KPV LV” iegājusi valdībā kopā ar “vecajām” varas partijām, ar ko nebija mierā arī daļa tās biedru.
“KPV LV” nedienu iemesli daļēji bija publiski labi redzami. Vispirms jau premjera kandidāta Alda Gobzema neveiksmīgais mēģinājums izveidot valdību un aiziešana no partijas, savu turpmāko darbību veltot Kariņa valdības un arī sava agrākā domubiedra A. Kaimiņa pelšanai. Tam sekoja vēl vairāku frakcijas deputātu balsojums pret valdību, kuras lēmumus vismaz trīs no viņiem – Linda Liepiņa, Karīna Sprūda un Didzis Šmits – joprojām neatbalsta, bet turpina atrasties frakcijā. Partijas vadība ir bezspēcīga šīs situācijas priekšā, nespējot sniegt partneriem atbildi arī uz jautājumu, ar cik “KPV LV” balsīm Valsts prezidenta vēlēšanās var rēķināties koalīcijas kandidāts Egils Levits.
Partijas vadībā nav komandas
“Manuprāt, mēs esam vienīgā partija Latvijā un varbūt arī Eiropā, kura ir valdībā, bet frakcija ir gan koalīcijā, gan opozīcijā, un mūsu deputāti balso pret saviem ministriem,” svētdien partijas sapulcē sacīja “KPV LV” līdzpriekšsēdētājs A. Kaimiņš. Šī ieilgusī situācija atņemot spēkus, cilvēki arī esot neizpratnē par notiekošo. A. Kaimiņš aicināja izslēgt iekšējos opozicionārus no frakcijas un partijas. Aldis Blumbergs “Latvijas Avīzei” atzina, ka frakcijas darbs ir apgrūtināts, jo sēdēs nav iespējams apspriest valdības darbu, ja tajās sniegto informāciju iekšējie opozicionāri var izmantot pret koalīciju. Politiķim ir iespaids, ka viņi “piespēlējot” Zaļo un zemnieku savienībai un “Saskaņai,” jo varot jau redzēt, kā kurš balso, ar ko runājas un draudzējas.
No A. Kaimiņa mudinājuma rīkoties nekļuva skaidrs, kam tas bija izteikts. Taču frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs to bija uztvēris kā sev adresētu pārmetumu. “Varbūt Artuss varēja vienpersoniski izvest frakciju un partiju saulītē, bet partiju nevar vadīt vienpersoniski, tai ir vajadzīga komanda,” sacīja A. Zakatistovs, kurš nebija piedalījies sapulces rīkošanā. “Tas, ko esmu redzējis, ir šķeltniecība, pašķīdusi frakcija un partija, kas apdraud mūsu darbu īstenošanu,” uzskata A. Zakatistovs. Ja partijas līderu kodols nav kā vienota komanda, tajā veidojas vairāki varas centri. Par vienu no tiem var uzskatīt A. Kaimiņu.
Partneru sacītais liek domāt, ka viņi kā pirmo sarunu partneri un kā komandas līderi uztver frakcijas vadītāju A. Zakatistovu. Taču abi “KPV LV” līderi ir nonākuši tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā – Saeimā jau ir Ģenerālprokuratūras lūgums izdot kriminālvajāšanai A. Zakatistovu par, iespējams, krāpšanu lielā apmērā. Par to deputāti lems maija vidū pēc iepazīšanās ar lietu. Pārbaude tiek veikta arī lietā pret A. Kaimiņu par, iespējams, nelikumīgu partijas finansēšanu. Ja deputātu izdod kriminālvajāšanai, viņš nevar piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs. A. Zakatistovs ir noskaņots turpināt vadīt frakciju arī pēc viņam nelabvēlīga Saeimas lēmuma. Viņš ir arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Ja abi līderi tiek novājināti, tad tā var būt augsne jauna varas centra veidošanai, kas jau iezīmējas ap ministriem un viņu domubiedriem parlamentā.
Valde nav spējīga lemt
“KPV LV” valdē pēc L. Liepiņas aiziešanas no tās ir palikuši četri cilvēki – A. Kaimiņš, A. Zakatistovs, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un Miks Vizbulis. Ņemot vērā situāciju partijā, var saprast Jēkabpils, Ogres un Alojas nodaļu biedru ierosinājumu pārvēlēt valdi. A. Kaimiņš savukārt uzskata, ka šādā sastāvā valde varot nostrādāt līdz pilnvaru beigām 2020. gada februārī, ko apšauba ierosinājuma iesniedzēji. “Valdes neizdarības dēļ tikai trešais kongress ir lemttiesīgs. Ar katru reizi cilvēku sapulcē kļūst mazāk. Ja mēs tagad nepārvēlēsim valdi, tad nākamās sapulces var arī nebūt. Partijā valda autoritārisms un nav demokrātijas,” svētdien sacīja Jelgavas domes deputāts Lauris Zīverts. Līdzīgos uzskatos bija vēl vairāki delegāti, no kuriem daļa partijā ir kopš tās dibināšanas.
Tam, ka valde spētu pieņemt lēmumus, “kas būtu pret Artusa lēmumu”, netic arī Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens, kuru uztraucot partijas nākotne. A. Kaimiņš noraidīja pārmetumus par vienpersonisku partijas vadību un cer, ka situācija uzlabosies pēc tam, kad darbu sāks jaunizveidotā partijas institūcija – dome. Tajā būs visu līmeņu deputāti, ministri, reģionālo nodaļu un tematisko grupu vadītāji, par tās izveidošanu tika nolemts svētdien kongresā.
Pēc tā K. Ģirģens pirmdien “LA” sacīja, ka ierosinājums bija vismaz ievēlēt piekto valdes locekli, lai tā var pieņemt lēmumus. Taču racionāli būtu valdi paplašināt līdz septiņiem cilvēkiem un ievēlēt tajā jaunus cilvēkus. “Tas iesākumā būtu labs atspēriens,” uzskata K. Ģirģens. Viņš ar domubiedriem tagad paskatīsies, cik veiksmīgi darbu sāks dome un kāda būs valdes sadarbība ar to.
Ja situācija neuzlabosies, tikšot vākti vienas desmitās daļas partijas biedru paraksti (tie būtu nedaudz vairāk kā 60 biedri), lai ierosinātu ārkārtas kongresa sasaukšanu un jaunas valdes vēlēšanas. K. Ģirģens apgalvoja, ka šo situāciju nav plānots izmantot, lai pārņemtu varu partijā, – tā esot tikai vēlme panākt demokrātisku lēmumu pieņemšanu. Viņš arī neatbalsta iekšējās opozīcijas izslēgšanu, “jo šis jautājums ir sakārtots”. Varēja saprast, ka frakcijai notiekot divas sēdes – viena kopā ar opozicionāriem, bet otra bez viņiem.
