KPV LV dažos iecirkņos Anglijā ieguvusi pat 70% balsu. LA reportāža 2
Anglija Latvijas 13. Saeimas vēlēšanas sagaidīja ar apmākušos un vietām lietainu laiku, kas noteikti dažam Latvijas pilsonim bija iegansts, lai nemērotu ceļu uz tuvāko vēlēšanu iecirkni, kas citam vēlētājam bija pārdesmit minūšu attālumā, citam – pat vairāku stundu brauciens.
Tomēr 10 796 vēlētāju nobalsoja, kas ir vairāk nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās (7205). Pirms četriem gadiem no Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas vēlētājiem visvairāk balsu saņēma Latvijas Reģionu apvienība ar Artusu Kaimiņu priekšgalā, tādēļ šo vēlēšanu uzvarētājs Apvienotajā Karalistē – Artusa Kaimiņa pārstāvētā partija “KPV LV” ar 53,4% – nebūt nav pārsteigums.
“Paldies par balsojumu!”
Ar tādiem vārdiem vēlētājus pavadīja teju katrā Apvienotās Karalistes vēlēšanu iecirknī, uz ko vēlētāji savukārt atbildēja ar pateicības vārdiem par doto iespēju. Balsot varēja vēstniecībā un iecirkņos, kurus organizēja brīvprātīgie, ieguldot savu laiku un personīgos līdzekļus, Latvijas valstij sedzot tikai nepieciešamākos izdevumus.
Vairākās vietās vēlētājus gaidīja vēlēšanu komisiju pašu gādāti kārumi, savukārt “Daugavas vanagu” organizētajos iecirkņos komisijas atteicās no finansējuma vispār, jo iespēja organizēt Saeimas vēlēšanas ir pagodinājums.
Tādēļ vēlēšanu diena tika gaidīta kā svētki, tāda tā bija arī daudziem vēlētājiem, kuri pēc tam sociālajos tīklos lepojās ar pašbildēm pie vēlēšanu urnām.
Kā atzina visi “LA” sastaptie balsotāji trijos vēlēšanu iecirkņos, viņi uzskata par savu pienākumu ar savu vienīgo balsi piedalīties vēlēšanās par labāku nākotni Latvijai.
Pie Londonas Konsulārās nodaļas pirmie balsotāji gaidīja uz iecirkņa atvēršanu jau plkst. 6.30 rītā, lai paspētu novēlēt un pēc tam dotos uz darbu, daudzi vēlēt devās vakarā pēc darba.
“Kad pienāksies pensija – atgriezīšos”
“Kad pienāksies Anglijas pensija, tad Latvijā atgriezīšos tā vai tā,” apgalvo Jānis no Norhamptonas, kurš balsojis par “KPV LV” un Artusu Kaimiņu, kurš arī šoreiz ieguva lielāko atbalstu diasporā.
Jānim pensijas gadi nav aiz kalniem, taču kārtīgi jāstrādā, lai spētu palīdzēt radiem Latvijā. “Nevaru iedzīvoties šeit, man vide ir sveša. Kad aiziešu pensijā, tad sēdēšu četrās sienās, nav man te pierastās vides, kultūras. Esmu latvietis, nejūtu sevi kā angli, gribu atgriezties Latvijā un redzēt to labāku nekā tagad.”
Jāni, tāpat kā daudzus citus diasporas pārstāvjus, kaitina apgalvojumi, ka ārzemēs dzīvojošiem nevajadzētu balsot, jo viņi taču nedzīvojot Latvijā un par Latvijā notiekošo neko nezinot. “Kurus neinteresē, tie vēlēšanās nepiedalās. Bet tie, kas piedalās, tie reāli grib pozitīvas pārmaiņas!”
Viņaprāt, tie cilvēki, kuri it kā vēlētos “ieriebt valdošajiem”, balsot nemaz neies.
“Dzīvoju pilsētā, kur liela daļa ir krievvalodīgo. Viņi ir atbraukuši uz šejieni ar aizvainojumu sirdī. Un tie cilvēki saka – man absolūti vienalga, lieciet mani mierā, es nekad mūžā neiešu vēlēt. Tas aizvainojums ir tik liels, ka visas saites ir sarautas, par Latviju nav vispār nekādas intereses.”
Daudz liberālo vērtību piekritēju
Lai arī Jāņa apgalvojumam piekristu lielākā daļa diasporas, tomēr tas nenozīmē, ka viņu politiskā izvēle bija tāda pati. Karīna: “Es balsoju par “Attīstībai/Par!”. Jo esmu par liberālām vērtībām un pret korupciju, un par to, lai valdība padomā par mazturīgo Latvijas cilvēku daļu. Plānoju atgriezties Latvijā tuvākajos gados, tādēļ jo īpaši rūp, lai Latvija būtu sakārtota.”
Cita vēlētāja, viņas vārdamāsa, prāto: “Varbūt spēsim ietekmēt rezultātus, tieši tāpat kā bija referendumā par otro valsts valodu. Mēs, “ārzemieki”, to paveicām, bez mums nebūtu izdevies!”
Vairākiem liberālo vērtību piekritējiem izvēle bija arī “Progresīvie”, kuriem Apvienotajā Karalistē izdevās tikt pāri 5%. Savā “Facebook” profilā viņus atbalstīja pazīstamais luterāņu mācītājs Māris Sants.
“Drosmi mums vajag, lai atklāti būtu tie, kas mēs esam. Un pat, ja mums šķiet, ka esam ļoti maz, tā nav taisnība, mēs esam daudz vairāk nekā mēs domājam.”
Četru bērnu māmiņa Guna savukārt balsojusi par Jauno Konservatīvo partiju (JKP). “Pirmo reizi piedalos vēlēšanās, kopš esmu ārpus Latvijas, jo neuzskatīju, ka, dzīvojot tālu prom, man būtu jālemj par procesiem Latvijā. Bet šogad pirmo reizi tik spēcīgi sajutu to, kurus politiķus es noteikti nevēlos redzēt vadot valsti, ka es arī nolēmu balsot.”
Daudziem izvēle bija arī starp JKP un “Jauno Vienotību”, vai arī “par jebko, bet viennozīmīgi ne par vecajām partijām. Nav svarīgi, vai “KPV LV”, JKP, bet galvenais ne par vecajām”. Vēlēšanu rezultāti gan rāda, ka diaspora, kaut mazāks, bet ir atbalsts arī citām partijām.
Divi sarakstiņi aploksnē
Britu medijos nepārtraukti tiek runāts par politiku, taču sabiedrībā politiku apspriest nav pieņemts pavisam vienkārša iemesla dēļ – tas ātri vien var beigties ar strīdu.
Arī daudzi latvieši labprāt izvairās no sarunām par politiskajām simpātijām. Jūlija: “Savu izvēli nevēlos atklāt, taču balstīšos uz faktiem, nevis partiju solījumiem.”
Agnese: “Nav īsti korekti uzdot jautājumus, par ko balsoju. Par to var runāt ar tuvu pazīstamiem cilvēkiem, bet nekad neuzdrošinātos šādus jautājumus uzdot svešiem.”
Arī bijusī kultūras darbiniece, divu mazbērnu vecmāmiņa Natālija, balsojumu neatklāj, taču uzskata, ka viņas pienākums ir piedalīties tās valsts vēlēšanās, kas viņu ir izskolojusi.
“Nav laika izsekot visiem notikumiem līdzi, bet es ar to nelepojos. Zinu, ka nedrīkst balsot par Artusu Kaimiņu, domāju, ka manā gadījumā ir nostrādājusi antireklāma, esmu dzirdējusi tādus tekstus, ka viņa atbalstītāji ir tie, kuri treniņbiksēs atbraukuši uz Angliju…”
Partijai “KPV LV” Lielbritānijas latviešu vidū ir gan pārliecināti atbalstītāji, gan tikpat pārliecināti nīdēji. Sociālajos tīklos dienu pirms vēlēšanām kāds asprātis bija publicējis informāciju īpaši “KPV LV” vēlētājiem, kuriem esot atļauts vēlēšanu aploksnē ielikt papildus arī savas otras mīļākās partijas sarakstu.
Daļa to uztvēra kā labu joku, daļa satraucās, savukārt vēlēšanu iecirkņos brīnījās, kādēļ vēlētāji pārjautā, vai aploksnē drīkst likt divus sarakstiņus…
Lai arī daudziem šķiet, ka “KPV LV” balsotāji ir neizglītoti “zemeņu lasītāji”, tad tādu zīmogu visiem balsotājiem gluži nevar uzlikt. Uz ārzemēm savulaik lielākoties ir devušies nevis tie, kuri nav patrioti vai nevēlētos dzīvot savā dzimtenē, bet tie, kurus dzīve piespieda, – citus kredīti, citus bezdarbs vai nespēja apgādāt ģimeni, savukārt daudziem bijušajiem uzņēmējiem tie ir, viņuprāt, netaisnīgi nodokļu parādi vai netaisnīgi tiesu lēmumi.
Kopumā tas rezultējas kā milzīgs aizvainojums uz valsti, un tieši “KPV LV” šos cilvēkus spēja uzrunāt.
