“KPV LV” balsos pret grozījumiem likumos, kas ļautu pagarināt domju deputātu ievēlēšanas termiņu 0
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā balsos pret grozījumiem likumos, kas atļautu mainīt Rīgas domes deputātu ievēlēšanas periodu uz pieciem gadiem, aģentūru LETA informēja pats Pucens.
Viņš norāda, ka, lai arī “KPV LV” ir valdības koalīcijas partneris, tomēr viņš un viņa frakcijas biedri nevar atbalstīt veidu, kā tiek pārrakstīti likumi par labu četru varas partiju “untumiem” un vēlmei par katru cenu rīkot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
“Mēs šajā jautājumā būsim kā mūris – neatbalstošu nostāju savos balsojumos ir pauduši mūsu ministri un arī Saeimas frakcijas deputāti un būsim konsekventi savos lēmumos arī turpmāk. Brutāli mainot likumus vienai situācijai, mēs atveram Pandoras lādi jauniem precedentiem nākotnē, un tas jau ir apdraudējums tiesiskumam un valsts demokrātijai.
Esam daudz diskutējuši ar valdības partneriem par šo situāciju un neesam guvuši pārliecinošas atbildes. Piemēram, mēs neredzam pamatojumu, kāpēc tagad steigā jāgroza likumi, lai uzspētu pirms likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu noteikt, ka domes var ievēlēt uz ilgāku laiku nekā 4 gadi, kas Rīgas gadījumā ļautu ievēlēt deputātus uz pieciem gadiem,” uzskata Pucens.
Politiķis uzskata, ka nav pārliecinošu argumentu, kāpēc šobrīd uz īso brīdi nevar Rīgu pārvaldīt administrators un partijai ir radusies sajūta, ka šiem jautājumiem tiek pakārtotas atbildes, lai radītu atbalstu tikai vienam risinājumam un tas ir Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā un Ministru kabinetā iesniegtajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas, šāda nostāja pausta Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā par likumprojektu.
Valsts kancelejas juristi izvērtēja VARAM sagatavoto likumprojektu “Rīgas domes atlaišanas likums” un tā anotāciju. Izvērtējumā Valsts kancelejas Juridiskais departaments norāda, ka pilsoņu vēlētas pārstāvniecības atlaišana ir vērtējama kā vēlētāju gribas ierobežojums, un, lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, ir nepieciešams arī vērtēt likumprojektā un anotācijā iekļauto informāciju, tās atbilstību tiesību principiem, jo īpaši vienlīdzības un samērīguma principiem.
“Anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija jautājumā par šā sasaukuma Rīgas domes atkārtotu likuma pārkāpšanu vai nepildīšanu. Anotācija nesniedz izvērtējumu, vai šā sasaukuma Rīgas dome, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, spētu vai nespētu nākotnē atrisināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai mērķi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevar sasniegt ar citu rīcību,” pauž Valsts kanceleja.
Juristi pauž nostāju, ka anotācijā nav sniegts redzējums, vai un kādā veidā pagaidu administrācija efektīvi atrisinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, ko Rīgas dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista.
“Lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, priekšlikums precizēt anotāciju. Tāpat priekšlikums dot Rīgas domei pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli par VARAM sagatavoto likumprojektu un anotāciju pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē,” norāda Valsts kancelejas juristi.
Jau ziņots, ka VARAM izskatīšanai valdībā virzītais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu tiks skatīts 17.decembrī. Likumprojekts jāpieņem arī Saeimai.
VARAM sagatavotajos dokumentos kā iespējamais Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datums minēts 29.februāris, taču politiķi neoficiāli pieļauj, ka vēlēšanas varētu notikt arī vēlāk, jo varētu ievilkties nepieciešamo likumprojektu izskatīšana Saeimā.
VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Turklāt pašlaik izskatīšanā Saeimā ir likumu grozījumi, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.
Tas nozīmētu, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā pašvaldība tiktu ievēlēta uz vairāk nekā pieciem gadiem. Ierastais pašvaldības domes pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan atzinis, ka vēl ir atklāts jautājums, vai nepieciešams esošo kārtību mainīt šobrīd, jo daudziem varētu šķist, ka tas būtu tikai Rīgas domes gadījumam.
