Kozlovskis: Jāstiprina robeža, lai nepieļautu “zaļo cilvēciņu” nonākšanu Latvijā 5
Robežsardze patlaban ar saviem uzdevumiem tiek galā, taču to nepieciešams stiprināt, lai cīnītos pret mūsdienu izaicinājumiem un nepieļautu “zaļo cilvēciņu” nonākšanu Latvijā, šodien Valsts robežsardzes (VRS) gada pārskata sanāksmē atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Viņš pastāstīja, ka pagājušais gads iekšlietu dienestiem bijis darbīgs, ņemot vērā notikumus Ukrainā, kur viena no problēmām bija saistīta tieši ar robežas uzraudzību. Patlaban Latvijas robežsardzei ir jācīnās ne tikai ar aktīvo kontrabandistu pretdarbību, bet arī nelegālo imigrantu rūpalu un citiem izaicinājumiem, neslēpa ministrs.
Minēto problēmu mazināšanai un robežsargu atalgojuma palielināšanai nepieciešams finansējums, un Iekšlietu ministrija pie tā strādāšot. Ministrs atgādināja, ka arī ASV solījušas atbalstu, lai pilnveidotu robežas uzraudzību.
Patlaban robežas demarkācijā ar Krieviju Latvija ir savām kaimiņvalstīm priekšā, taču nepieciešams uzlabot robežjoslu, jo šobrīd tā ir bēdīgā stāvoklī, neslēpa ministrs. Arī VRS priekšnieks Normunds Garbars norādīja, ka ir pēdējais laiks robežjoslas sakārtošanai, lai arī stāvoklis ir daudz labāks nekā pirms vairākiem gadiem.
Šogad robežjoslas iekārtošanai ar Krieviju ir piešķirts aptuveni pusmiljons eiro. 2017.gadā šim mērķim plānots tērēt aptuveni miljonu eiro. Par finansējumu nākamajam gadam skaidrības pašlaik vēl nav.
Vaicāts, vai Valsts robežsardze šobrīd ir gatava aizkavēt tā dēvēto “zaļo cilvēciņu” nokļūšanu Latvijā, Garbars aģentūrai LETA atbildēja, ka “zaļo cilvēciņu” tēma ir zināmā mērā spekulācija. Ukrainā šādi cilvēki pēkšņi parādījās valsts iekšienē, taču jāņem vērā, ka tobrīd Ukrainā bija bezvīzu režīms ar Krieviju.
“Nav teikts, ka šie cilvēciņi lavījās pāri zaļajai robežai. Šobrīd nav nekādu indikāciju, ka pāri mūsu zaļajai robežai lavītos speciālo uzdevumu vienības,” uzsvēra Garbars.
Šobrīd Garbara vadītā iestāde uz robežas spēj atklāt likumpārkāpējus, taču nepieciešams palielināt robežsardzes kapacitāti. Šogad gan finansējums Valsts robežsardzei saglabājas tāds pats kā 2014.gadā. Tāpat šogad personāla skaits nemainās un nav paredzēts, ka robežsardzei tiks iegādāta jauna tehnika.
“Šī gada prioritāte ir panākt to, lai robežsargs tiek motivēts ar papildu apmācību kvalitatīvākai savu pienākumu veikšanai, proti, bez papildu finansējuma un tehnikas panākt vēl liekāku atdevi no robežsarga,” uzsvēra Garbars.
Jau ziņots, ka 2008.gadā par nelikumīgu robežas šķērsošanu aizturēti 55 cilvēki. Turpmākajos gados skaits nav pārsniedzis 106 cilvēkus. 2013.gadā aizturēti 66 imigranti, bet pērn – 144 ārzemnieki.
No 2014.gada aizturētajām personām vairāk nekā 95% ir nelegālie imigranti no Vjetnamas, Afganistānas un Irākas. Robežsardze jau iepriekš paziņojusi, ka šobrīd nav pazīmju, kas liecinātu par nelegālo imigrantu skaita samazināšanos nākotnē.
Pērn kopumā Latvijā patvērumu lūdza 373 ārzemnieki – 171 Gruzijas, 75 Ukrainas, 31 Sīrijas, 21 Irākas un 13 Afganistānas valstspiederīgie. Turpretim 2013.gadā patvērumu Latvijā lūdza 185 ārzemnieki.
Pagājušā gadā patvēruma centru “Mucenieki” patvaļīgi atstāja 170 patvēruma meklētāji.
Kopumā 2014.gadā uz robežas atklātas 13 459 972 nelikumīgi pārvietotas cigaretes. Savukārt gadu iepriekš izņemtas 11 493 152 cigaretes.
