Kozlovskis: drošības iestādēm jāzina par zinātniskiem pētījumiem, bet tie nav jāvada 0
Drošības iestādēm būtu jāpārliecinās, ka no zinātniskiem pētījumiem “nebūs kādu pārsteigumu”, bet zinātniskais darbs kā tāds šīm iestādēm nebūtu jāvada, sarunā ar aģentūru BNS norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Ministrs gan atzina, ka sīki nav iepazinies ar grozījumiem Zinātniskas darbības likumā, kurus prezidents piektdien nolēma neizsludināt un nosūtīt atpakaļ Saeimai. Grozījumi, ko ierosināja Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un atbalstīja Saeima, paredzēja valsts drošības iestādēm iespēju pārtraukt tos zinātniskos pētījumus, kuri apdraud valsts nacionālo drošību.
“Es nedomāju, ka viņiem būtu jāvada zinātniskais darbs. Pilnīgi noteikti nē, bet iespēja kaut kā kontrolēt un ietekmēt – jā,” teica Kozlovskis.
Viņš pastāstīja, ka kopumā, ja runājam par zinātnisko darbību, nebūtu pareizi pateikt, ka drošības iestādēm vispār nav nekādas daļas. Ir skaidrs, ka drošības iestādēm būtu jāpārliecinās, ka no zinātniskajiem pētījumiem, kas ir saistīti ar pašlaik izmantotajām jaunākajām tehnoloģijām, nerodas kādi iepriekš negaidīti apdraudējumi valsts drošībai.
Saeimā 14.februārī galīgajā lasījumā atbalstītie Zinātniskās darbības likuma grozījumi izraisīja plašu neapmierinātību akadēmiskajās aprindās. Zinātnieki aicināja vērsties pie augstākajām amatpersonām pret šiem grozījumiem, norādot, ka tie ir akadēmiskās brīvības izkropļojumi.
Nosūtot atpakaļ Saeimas iepriekš atbalstītos grozījumus, prezidents uzsvēra, ka zinātniskās darbības brīvību garantē Satversme, turklāt zinātniskās jaunrades brīvība ir pat būtisks un izšķirošs akadēmiskās brīvības aspekts.
Savukārt Zinātniskās darbības likums atbilstoši tā mērķim ir tieši vērsts uz zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātnieku neatkarības un akadēmiskās brīvības nodrošināšanu. Valsts varas iestāžu pienākums ir respektēt un aizsargāt šo brīvību, klāstīja prezidents.
Viņš atzina, ka zinātniskās darbības un nacionālās drošības intereses var saskarties, tāpēc likumdevējiem ir pienākums šādu situāciju paredzēt iepriekš un attiecīgi noregulēt. Tomēr regulējumam nevajadzētu būt vērstam tikai uz abstraktiem un absolūtiem aizliegumiem.
Bērziņš arī uzsvēra ‒ lai arī likuma grozījumi paplašina tā mērķi, iekļaujot arī nacionālās drošības intereses, nacionālā drošība nav un nevar būt likumā definēts visas zinātniskās darbības mērķis. Turklāt šādu tik būtisku grozījumu nedrīkstēja izdarīt trešajā un galīgajā lasījumā. Šāda prakse, pēc prezidenta vērtējuma, neatbilst labas likumdošanas principam.
Latvijas Televīzijas ziņas vēstīja, ka SAB pretizlūkošanas darba ietvaros ir konstatējis atkārtotus ārvalstu izlūkdienestu centienus piekļūt ar aktuāliem zinātniskiem pētījumiem saistītai informācijai. Izlūku interesi raisījusi arī Latvijas iesaistīšanās Eiropas Kosmosa aģentūras darbā. SAB uzsvēra, ka negrasās ierobežot zinātnieku jaunrades brīvību, bet viens no tā uzdevumiem ir aizsargāt valsts zinātnisko un tehnisko potenciālu.
