Kozlovskis: Dažiem no tiem, kas pievienojušies Islāma valstij, ir īsteni latviski uzvārdi 6
Diemžēl ir identificētas personas, kas devušās uz Sīriju, lai pievienotos Islāma valsts kaujiniekiem, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs neatklāj konkrētu personu skaitu, vien min, ka daži līdz Sīrijai nav tikuši, bet daži tur ir nokļuvuši. “Diemžēl ir starp šīm personām atrodami tādi, kam vārds un uzvārds ir īsteni latvisks,” norāda Kozlovskis.
Viņš uzsver, ka ir jādomā par šādām personām – ir cilvēki, kas nespēj integrēties sabiedrībā un domā par “savu vīrieša pašrealizāciju šādā veidā”.
Intervijā ministrs pievēršas arī jautājumam par musulmaņu galvassegu nēsāšanu. Viņš saka, ka diskutēt par šo jautājumu var, bet tas jādara uzmanīgi un atbildīgi. “Diezin vai būs tā, ka visi 250 bēgļi uzvilks burkas un apdraudēs drošību,” saka Kozlovskis.
Tomēr ir valstis, kā Francija, kur ir milzīga musulmaņu kopiena, kur ir riski un arī terora akti ir notikuši, piebilst ministrs. Pilnīgs aizliegums aizsegt seju pastāv Francija un Beļģijā. Citās valstīs spēkā ir daļēji aizliegumi, jo ir virkne saskarsmes veidu, kad nevar iztikt bez sejas atklāšanas – lidmašīnā ar aizklātu seju nevar ielaist, ceļu policists nevar runāt ar vadītāju, ja neredz, vai tas ir tas cilvēks, kurš uzrāda autovadītāja apliecību.
“Skaidrs, ka arī Latvijā drošības apsvērumi noteiks situācijas, kurās nevarēs neatklāt seju, lai gan tas ir pretruna ar šīs reliģijas principiem. Diskusijas par to var būt, bet būtu labi, ja tās notiktu saprātīgi, lai neizsauktu asas reakcijas,” uzsver Kozlovskis, piebilstot, ka 2012.gadā viens no terora aktiem Francijā notika, lai protestētu pret stingru likumdošanu, aizliedzot valkāt musulmaņu galvassegas.
Ministrs arī min, ka Latvijā ir konvertīti – personas, kas pieņem musulmaņu ticību. To ir jau simti, un liela daļa – jauni vīrieši.
Kā ziņots, publiskajā pārskatā par Drošības policijas darbību pagājušajā gadā teikts, ka uz Sīriju nolūkā pievienoties cīņai pret šajā valstī valdošo režīmu ir devušies divi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt pastāv pamatotas aizdomas, ka abi Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji ir pievienojušies Sīrijas konfliktā iesaistītajiem islāmistu kaujinieku grupējumiem.
Latvijas musulmaņu atrašanās Sīrijā rada riskus Latvijas drošībai, jo pārskata laikā notikušais uzbrukums Briselē apliecina, ka Sīrijas konfliktā iesaistītie islāmisti var turpināt teroristiskas darbības arī pēc atgriešanās savās mītnes zemēs. Jāatzīmē, ka pēc teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” paziņojuma par kalifāta izveidi interesi par Sīrijas konfliktu izrādīja arī citi Latvijas musulmaņi. Līdz ar to pastāv risks, ka uz Sīriju/Irāku nolūkā iesaistīties bruņotā konfliktā nākotnē varētu mēģināt doties vēl kāds Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvis, norādīts pārskatā.
