– Kritiķi norāda, ka Latvija pievienojusies ģimenes atkalapvienošanās direktīvai. Tādēļ bēglis pēc statusa saņemšanas varēs aicināt šurp arī savus ģimenes locekļus un galu galā viņu skaits var krietni pārsniegt minētos 250 cilvēkus. 24
– Šāds dokuments patiešām pastāv, bet tas attiecas tikai uz laulāto partneri, bērniem vai bērnu vecākiem. Tas neattieksies uz brāļiem, brālēniem, krustmātēm, tēvočiem un tamlīdzīgi. Tāpat, ņemot vērā, ka bēgļi ir no musulmaņu valstīm, nevarēs būt tā, ka viens bēgļu statusa saņēmējs var ievest vairākas sievas. Skaidri definēts, ka mūsu izpratnē ģimenē var būt tikai viena sieva.
Šo jautājumu varam risināt, jau atlasot uzņemamās personas. No vienas puses, varam paņemt 250 jaunus vīriešus, kuri būtu noderīgāki darba tirgū, bet pēc tam izrādītos, ka jāuzņem arī viņu sievas un bērni. No otras puses – bēgļu nometnēs jau tagad atrodas veselas ģimenes, un mēs varam profilā ieskicēt, ka mūs interesē uzņemt uzreiz pilnu ģimeni. Tas novērstu iespēju, ka pēc tam uzrodas vēl vesela saime ar radiem.
– Cik gatava bēgļu uzņemšanai ir mūsu infrastruktūra, piemēram, izmitināšanas centrs Muceniekos?
– Es redzu, ka mēs divus gadus varētu ik pēc trīs mēnešiem uzņemt noteiktu skaitu bēgļu, kuri līdz statusa saņemšanai tiktu izmitināti Muceniekos. Tiklīdz viņiem tiek piešķirts bēgļa statuss, viņi sāk saņemt pabalstu, un Mucenieku centrs tiem jāpamet, atbrīvojot vietu nākamajiem pretendentiem. Tas neradītu pārmērīgu spiedienu uz infrastruktūru. Taču jārēķinās, ka patvēruma meklētāju skaits pastāvīgi pieaug. Jau tagad regulāri saskaramies ar vjetnamiešiem. Tādēļ jautājums par šīs infrastruktūras un kapacitātes paplašināšanu vidējā nākotnē būtu jāskata arī bez šo 250 bēgļu uzņemšanas.
– Kas notiks ar šiem cilvēkiem pēc bēgļa statusa saņemšanas? Viņiem būs 256 eiro pabalsts, bet viņi atradīsies uz ielas svešā valstī un bez darba?
– Šis jautājums pagaidām nav līdz galam atrisināts. Esam saņēmuši indikācijas no uzņēmējiem, kam vajag darba rokas un kas būtu gatavi šādus cilvēkus pat izmitināt. Tāpat ceram arī uz nevalstiskām organizācijām, kas varētu palīdzēt cilvēkiem iejusties, iekļauties sabiedrībā un sameklēt darbu. Taču šis darbs prasa nopietnu koordināciju, ko varētu veikt jau minētā starpinstitucionālā darba grupa.
– Vai bēgļa statusu var arī zaudēt, ja persona pārkāpj likumus vai kādus uzturēšanās noteikumus?
– Nē bēgļa statusu nevar tā vienkārši anulēt kā vīzu, jo tas tiek piešķirts cilvēkam, kuram dzimtenē draud briesmas, un nevaram viņu sūtīt atpakaļ. Taču, ja viņš pārkāps kādus savas mītnes zemes likumus, tad atbildēs likuma priekšā tāpat kā ikviens cits iedzīvotājs un var nonākt ieslodzījuma vietā.
– Bēglis, kurš nodzīvojis Latvijā noteiktu laiku, var naturalizācijas kārtībā iegūt pilsonību. Bet kāda ir kārtība, ja bēgļu ģimenē piedzimst bērns – viņš saņem pilsonību automātiski tāpat kā nepilsoņu atvases?
– Nē. Šeit ir cita kārtība. Bēgļa bērns automātiski saņem bēgļa statusu un pieaugot var iegūt pilsonību naturalizācijas ceļā, ja to vēlēsies.
– Šonedēļ tika publicēta pētījumu kompānijas “TNS” aptauja, kas uzrāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neatbalsta bēgļu uzņemšanu. Kā vērtējat šo viedokli?
– Sabiedrības piesardzīgā reakcija ir saprotama. Šis jautājums mūsu darba kārtībā ir diezgan īsu laiku, un no politiķiem ir saņemti visai pretrunīgi signāli – vāji skaidrojumi, bet daudz emocionālu pārspīlējumu. Nesen runāju ar savu Igaunijas kolēģi, un arī viņiem ir līdzīga situācija. Taču mans uzskats paliek negrozāms, ka mums ir jābūt solidāriem ar Dienvideiropas valstīm, kuras saskaras ar masveidīgu bēgļu plūsmu. Protams, ideāli būtu atgūt pašu tautiešus no Anglijas vai Īrijas. Taču diemžēl reemigrācijas programma nestrādā, un mums jau sāk trūkt darbaroku mazāk kvalificētiem darbiem, bet kādam taču būs jāstrādā un jāpelna, lai būtu nodokļi, par ko maksāt pensijas un pabalstus. Prognozēju, ka pēc tam, kad programma būs sākusi darboties un pirmie bēgļi būs iedzīvojušies, sabiedrības viedoklis mainīsies. Cilvēki labāk sapratīs, ka šie iebraucēji neapdraud ne mūsu valstisko drošību, ne nacionālo identitāti.
– Kad bēgļu programma varētu sākt darboties?
– Provizoriski izskatās, ka gala lēmums par to, cik bēgļus katra valsts uzņem, varētu tikt pieņemts septembra vidū. Līdz tam jāizveido manis minētā ekspertu darba grupa. Tādēļ prognozēju, ka pirmos bēgļus šajā programmā Latvijā varētu sākt izvietot, agrākais, novembrī.
