– Vai Latvijai būs iespēja no kopējā bēgļu skaita izvēlēties uzņemamos 250 cilvēkus pēc kādiem noteiktiem kritērijiem? Piemēram kristiešus, izglītotību ieguvušos, bez kriminālas pagātnes un tamlīdzīgi? 24
– Personas, kas atrodas bēgļu nometnēs jau ir aptuveni identificētas, un ANO augstais bēgļu komisārs ir izveidojis īpašu sarakstu. Mums būs iespēja fiziski uz turieni braukt un veikt pārrunas ar kandidātiem. Pirmkārt jau mēģināsim noskaidrot, vai viņi vispār vēlas braukt uz Latviju. Ja nemaz nevēlas pie mums braukt, tad piespiedu kārtā tas nenotiks. Protams, mēs uzrunāsim noteikta profila cilvēkus. Šo profilu gan jāsastāda, vairākām ministrijām sadarbojoties. Mēs no savas puses raudzīsimies, lai šie cilvēki neradītu riskus valsts drošībai. Citas ministrijas varētu skatīties, cik spējīgi šie cilvēki būtu integrēties un cik noderīgas viņu prasmes vai izglītība varētu būt Latvijas tautsaimniecībai.
– Kamēr termiņuzturēšanās atļauju bizness gāja pilnā sparā, Drošības policija Saeimā ne reizi vien sūdzējās, ka nespēj pilnvērtīgi izvērtēt visus TUA kārotājus. Vai mūsu drošības dienestiem pietiks kapacitātes, lai pilnvērtīgi izvērtētu uzņemamos bēgļus, vai tiem nav saistības ar terorismu, organizēto noziedzību?
– Par katru cilvēku tiks veiktas pārbaudes. Jau kopš 2009. gada mēs saskaramies ar to, ka pie mūsu robežām patvērumu Latvijā lūdz cilvēki no Kongo, Sīrijas, Kotdivuāras un citām valstīm. Samērā nelielam skaitam cilvēku esam piešķīruši patvērumu. Tādēļ dienestiem jau ir zināmas iestrādes un pieredze. Mans redzējums ir tāds, ka tuvākajā laikā nāksies veidot augsta līmeņa darba grupu, kurā ietilptu ne vien Iekšlietu, bet arī Kultūras, Labklājības un citu ministriju pārstāvji, kas nodarbosies ar bēgļu izvērtēšanu. Mums būs pieejami arī Eiropas Bēgļu fonda līdzekļi. Turklāt par katru bēgli Eiropas Komisija maksās 6000 eiro, ko varēsim izmantot integrācijas kapacitātes stiprināšanai, kā arī par viņu uzturēšanos līdz lēmuma pieņemšanai par statusa piešķiršanu.
– Runājot par naudu, kas pienāksies cilvēkam pēc bēgļa statusa saņemšanas?
– Pirmkārt viņam pienākas pastāvīgā uzturēšanās atļauja Eiropā. Viņam ir pilna piekļuve darba tirgum un iespēja pārvietoties un strādāt jebkur Eiropas Savienības teritorijā. Tādēļ nevaram garantēt, ka viņi patiešām paliks Latvijā, pat ja sākotnējās pārrunās būs pauduši šādu vēlmi. Tāpat bēgļiem 12 mēnešus pienāksies pabalsts 256 eiro apmērā un valodas apgūšanas pabalsts 49 eiro apmērā. Valodas apgūšanas pabalstu mēs varētu segt no Bēgļu fonda līdzekļiem bet ne 256 eiro pabalstu. Esam jau runājuši ar Eiropas Komisiju, ka par katru bēgli piešķiramo summu vajadzētu palielināt no minētajiem 6000 uz augšu. Tāpat vajadzētu paplašināt iespējas izmantot Bēgļu fonda līdzekļus, lai valsts budžetam būtu pēc iespējas mazāks slogs. Šobrīd gan pāragri prognozēt, cik lielu valsts finansējumu šī uzņemšanas programma prasīs, bet jau tagad skaidrs, ka ar Eiropas finansējumu vien nepietiks un arī Latvijai gaidāmas kādas izmaksas.
