“Mēs uzrunāsim noteikta profila cilvēkus”. Kozlovskis intervijā skaidro, kāpēc bēgļi nebūs drauds 24
Pagājušo pirmdien Ministru kabinets slēgtā sēdē nolēma, ka Latvija nākamajos divos gados uzņems 250 bēgļus. Šis lēmums izraisījis ne mazums kaislību valdošajā koalīcijā, kur Nacionālā apvienība (NA) iebilst pret bēgļu uzņemšanu. NA pārstāvji nav kautrējušies publiski nodēvēt koalīcijas partnerus par meļiem. Politiķu diskusijas radījušas daudz jautājumu sabiedrībā. Tādēļ aicināju uz sarunu iekšlietu ministru RIHARDU KOZLOVSKI (“Vienotība”), kurš vistiešāk piedalījies šā lēmuma sagatavošanā.
– Pēc kādiem kritērijiem jūs valdībā nonācāt pie lēmuma pieņemt tieši 250 bēgļus, nevis teiksim 100 vai 300?
– Šeit jāsāk ar atskatu netālā pagātnē. Visiem zināms, ka 13. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar savu redzējumu, kā solidāri organizēt 60 000 bēgļu pārvietošanu. Viņi piedāvāja formulu, pēc kuras Latvijai sanāca 737 bēgļi. Turklāt tas būtu nevis vienreizējs pasākums, bet saistoši arī turpmākām pārvietošanām. Iekšlietu ministru padomē valstis nolēma, ka tas nevar būt piespiedu mehānisms un tam jābūt vienreizējam solidaritātes pasākumam. Arī premjeri Eiropadomē vienojās, ka tam jānotiek brīvprātīgi un katrai valstij jānosauc skaitlis, cik cilvēku tā gatava uzņemt. Luksemburga, pārņemot no mums prezidentūru, piedāvāja citu formulu, uzņemamo bēgļu skaitu nosakot pēc IKP un iedzīvotāju skaita. Plus viņi piedāvāja 15% slīdošo koeficientu, pēc kā Latvijai sanāktu līdz 265 bēgļiem. Mums šāds variants šķita krietni konstruktīvāks un pamatotāks, un tā mēs valdībā nonācām pie skaitļa 250. Turklāt būtiski, ka šis ir vienreizējs pasākums. Dažas valstis gan palika pie EK piedāvātā skaita, jo ir gatavas uzņemt vairāk bēgļu. Mūsu pozīcija ir tāda, ka šajā programmā solidāri jāpiedalās visām ES valstīm.
– NA pārstāvis Rihards Kols apgalvo, ka Lietuva uzņemšot tikai 85 bēgļus.
– Šeit jāsaprot, ka runa ir par divām bēgļu kategorijām – 20 000 bēgļu pārvietošana no trešajām valstīm un 40 000 no Grieķijas un Itālijas. No trešajām valstīm Lietuva ņem 85, bet mēs 64. Taču tā ir tikai daļa no kopējā skaita, kas Lietuvai ir aptuveni 330, bet mums jau minētie 250.
Nākamnedēļ Briselē atkal notiks šim jautājumam veltīta iekšlietu ministru padome. Ja vienošanās netiks panākta, tad sarunas turpināsies jūlija beigās. Neredzu gan iespēju, ka Latvija šo skaitli varētu palielināt.
