Latvijā cenšas nokļūt vīrieši spēka gados: iekšlietu ministrs atklāj, ka Baltkrievijas dienestu darbību dēļ žogs tiek bieži bojāts 65
“Baltkrievijas dienestu rīcības rezultātā žogs diezgan aktīvi tiek bojāts,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Ministrs uzsver, ka žogs uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir pilnībā pabeigts. Atlikusi vēl patruļtaku izbūve purvainās vietās.
“Žogs tagad jau kādu laiku tiek būvēts arī uz Krievijas robežas. Taču jāsaka, ka Baltkrievijas dienestu rīcības rezultātā šie žogi tiek arī diezgan aktīvi bojāti. Bez atbalsta tas nebūtu iespējams,” atklāja iekšlietu ministrs.
Tāpat ministrs akcentē, ka mainījies potenciālo robežas nelegālo šķērsotāju profils – tie ir vīrieši spēka gados, jo nepieciešams vairāk fiziskā spēka.
“Tā acīmredzami ir Baltkrievijas dienestu darbība,” viņš teica.
Jau vēstīts, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā pabeigta robežžoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Līdz 2024.gada beigām turpinās nepieciešamās infrastruktūras – patruļtaku, laipu un citu robežas aizsardzībai nepieciešamo risinājumu izbūve pilnā robežas 173 kilometru garumā.
Griškevičs informē, ka 2023.gadā pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 kilometri), šogad soli pa solim līdz jūlija beigām notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 kilometru garumā. Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos – Daugavas posmā un posmā ap Riču ezeru, kur nav paredzēts robežas žogs.
Sauszemes posmos, kur jau pagājušā gadā izbūvēts žogs, šobrīd turpinās infrastruktūras izbūves darbi – izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 tonnām) patruļtakas aptuveni 40 kilometru garumā (no 119 kilometriem) un laipu patruļtakas ap 15 kilometriem (no 28 kilometriem). Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru garumā. Šie risinājumi ļauj robežsargiem piekļūt un kontrolēt robežas zonu.
Trešajā jeb Daugavas kārtā sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru tiek īstenota sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un 16,7 kilometrus garās patruļtakas izveide. Patlaban sākti būvdarbi piecu pievadceļu un sakaru torņu izbūvei, vienlaikus turpinās būvprojektu saskaņošana un sagatavošanas darbi, lai nodrošinātu atlikušā viena torņa un pievadceļa izbūvi. Izbūvētie torņi un pievadceļi nodrošinās robežas novērošanu Daugavas posmā.
Savukārt ceturtajā kārtā ap Riču ezeru plānoti rokādes ceļi, kas ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā. Posmus, kur nav robežas žoga – Daugavas posmu 16,7 kilometru garumā un rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru plānots pabeigt līdz 2025.gada vasarai.
Tāpat 2023.gadā ekspluatācijā nodots 30 metrus garš tunelis, kas būtiski atvieglo valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija. Griškevičs norāda, ka 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā.
Ar īpašu likumu 2021.gada nogalē VNĪ tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process. Tāpat 2023.gada vasarā VNĪ tika uzdots vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas-Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi.
Latvijas-Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūves kopējās būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 125,35 miljoni eiro, tostarp 3,6 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums sakaru torņu un pievadceļu izbūvei.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VNĪ, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un NBS.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
