Koziols par hokejistu prēmēšanu un Hārtlija noturēšanu Latvijā 0
Latvijas hokeja izlases spēlētāji par pasaules čempionāta ceturtdaļfināla sasniegšanu saņems prēmijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “1:1” atklāja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas izlase šo pasaules čempionātu noslēdza astotajā vietā, pirmo reizi kopš 2009.gada spēlējot ceturtdaļfinālā, kurā ar 2:3 nācās piekāpties nākamajai čempionei Zviedrijai.
“Tas ir pierādījums, ka lietas, kuras uzsākām federācijā, darām pareizi. Visi strādāja kā vienota ģimene,” izlases labo sniegumu komentēja Koziols.
Līgums ar Latvijas izlases galveno treneri Bobu Hārtliju ir noslēgts 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm, ar atrunu, ka, saņemot piedāvājumu no Nacionālās hokeja līgas (NHL), viņš karjeru varēs turpināt planētas spēcīgākajā līgā.
“Varēsim būt tikai lepni, ja Latvijas izlases treneris turpinās savu karjeru NHL. Taču, zinot Hārtliju, viņš neies trenēt komandu, kas nevar cīnīties par Stenlija kausu. Viņa ambīcijas ir tikai uzvarēt,” pauda Koziols, mierinot, ka šobrīd nav pamata uztraukties par Hārtlija iespējamo aiziešanu no Latvijas izlases galvenā trenera amata.
Tāpat Koziols atklāja, ka Latvijas izlases spēlētāji saņems prēmijas par startu pasaules čempionātu.
“Pirms čempionāta vienojāmies, ka, ja IIHF par sniegumu pasaules čempionātā izdalīs prēmijas, tās saņems arī hokejisti. Šobrīd nevaram pateikt, cik lielas būs prēmijas. Tas būs atkarīgs no tā, cik ekonomiski veiksmīgs bijis čempionāts,” skaidroja Koziols.
2016.gada rudenī LHF kongresā daudziem par pārsteigumu par jauno organizācijas prezidentu kļuva Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu, kurš svētdien svinīgi saņēma Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Pola Loika vārdā nosauktu balvu par savu ieguldījumu sporta veida attīstībā.
“Par Kirovu daudz neko negribu komentēt, neviens mums neprasīja viedokli par balvas piešķiršanu. Bija daudz jautājumu no citu federāciju puses. Es teiktu, ka nē, es viņam nepiešķirtu balvu,” teica Koziols. “Latvijas hokeja saimniecībā pēdējos 20 gados netika veiktas sistemātiskas un pareizas darbības. Kad pārņēmām LHF, federācijai bija pusotrs sponsors, neviens neticēja vadībai.”
Tāpat viņš pauda, ka Latvijas hokeja nākotne ir stipri klubi, un tajā pat laikā atzīmēja, ka Rīgas “Dinamo” spēlēšana Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) ir ar plus zīmi.
“Mēģinām darīt visu iespējamo, lai rastos spēcīgi klubi. Ceļš ir labs un pareizs – attīstīt vietējo Latvijas čempionātu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Rīgas “Dinamo” Latvijas hokejam ir ar plus zīmi, jo daudziem izlases hokejistiem ir iespēja spēlēt augstā līmenī,” atklāja Koziols.
Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.
Pērn tika gūta desmitā vieta, bet vēl pirms tam, kad Latviju attiecīgi 2015.gadā vadīja Aleksandrs Beļavskis, bet 2016.gadā Leonīds Beresņevs, tā ieņēma 13.vietu, savukārt vēl pirms tam trīs čempionātos Teda Nolana vadībā Latvija 2012.gadā bija desmitā, bet nākamajos divos gados ieņēma 11.pozīciju.
