Kovids turpina atkāpties. Dumpis ieskicē, kas varētu būt gaidāms rudenī 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā Latvijā par gandrīz 22% samazinājies to cilvēku skaits, kas inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2, un kļūst mazāks arī to pacientu skaits, kas slimnīcās nonāk ar smagu slimības gaitu un nomirst no Covid-19. Tomēr vēl arvien nedēļā konstatēts 41 000 jaunu inficēšanās gadījumu un arī vīrusa deltas mutācija nav pilnībā pazudusi. Tā joprojām izplatās Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, arī Ventspilī un Daugavpilī, tāpēc būtiski ir vakcinēties.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts vakar Ministru kabineta sēdē stāstīja, ka diemžēl nu jau daudzas nedēļas pēc kārtas vakcinācijas intensitāte turpina samazināties.
Kopumā vakcināciju ir uzsākuši 71% iedzīvotāju, bet pilnībā to pabeiguši 69% jeb 1 301 000 iedzīvotāju. Nesokas arī ar balstvakcināciju, jo trešo poti ir saņēmuši 27 procenti jeb 509 000 cilvēku, kuri, kā teica Pavļuts, esot pasargāti omikrona laikā labāk nekā citi.
D. Pavļuts: “Inficēto skaits ātrāk nekā citur sarucis izglītības jomā – skolēniem un studentiem, kā arī izglītības darbiniekiem un akadēmiskajam personālam. Arī visās vecuma grupās, izņemot gados vecākos iedzīvotājus, ir vērojams saslimstības samazinājums. Aizvadītajā nedēļā, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, par 30% sarukusi mirstība no kovida. Tiesa, vēl arvien 98 nāves vienā nedēļā ir daudz, bet situācija šajā ziņā tomēr virzās uz labo pusi.”
Pirms divām nedēļām visvairāk slimoja Liepājā, bet patlaban sarkanā teritorija ir pārvietojusies uz Kuldīgas novadu, kur reģistrēta visaugstākā infekcijas izplatība. Vīruss joprojām plosās Ziemeļvidzemē un arī Latgalē, īpaši Rēzeknē.
“Vairākas nedēļas novērots, ka cilvēkiem vecumā virs 70 un 80 gadiem auga stacionēšanas intensitāte, bet šobrīd redzams, ka jau otro nedēļu pēc kārtas šajā vecuma grupā ir samazinājuma tendence, un tas ļauj mums atviegloti uzelpot,” sacīja Pavļuts.
Situācija uzlabojas arī Igaunijā un Lietuvā, bet ir pāris valstis, kur vērojams saslimstības pieaugums, piemēram, Somijā un arī Vācijā, kur pastiprināti izplatās koronavīrusa BA.2 paveids.
Omikronam ir divas mutācijas, no kurām Latvijā dominē BA.2.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis pastāstīja, ka šī mutācija ir izplatījusies arī Dānijā un Melnkalnē, bet citās valstīs, kur saslimstības vilnis parādījās ātrāk nekā Latvijā, dominēja cita mutācija, proti, BA.1.
Tā bija sastopama arī Latvijā, bet aizvadītā gada janvārī to izkonkurēja lipīgākais omikrona variants BA.2, kas gan esot vājāks par sezonālo gripu.
Dumpis prognozē, ka vakcinācija pret Covid-19 aktīvi būšot jāturpina rudenī, kad, visticamāk, parādīsies trīs slimības uzreiz – gripa, respiratori sincitiālais vīruss, ar ko pārsvarā inficējas bērni un veci cilvēki un kas Latvijā nav bijis divus gadus, tāpēc paredzams, ka tas izplatīsies samērā plaši, kā arī kovids.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece pastāstīja, ka, ņemot vērā šīs pozitīvās tendences, pamatskolās vairs tikai 0,74% klašu mācās attālināti un arī vidusskolās šādu klašu skaits esot zem viena procenta.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga vēlējās uzzināt, vai pēc 1. aprīļa tiks saglabāta obligātā prasība par Covid-19 sertifikātu izglītības darbiniekiem. “Nozare gaida šo lēmumu, jo vēlas saprast, kā organizēt darbu līdz mācību gada beigām. Mēs vairākkārt esam lūguši šo viedokli balstīt veselības nozares pārstāvju argumentos, tātad profesionāļu viedoklī, un arī apzināt Eiropas Savienības dalībvalstu prasības. Esam sazinājušies arī ar arodbiedrības kolēģiem Lietuvā un Igaunijā un noskaidrojuši, ka tur netiek prasīts Covid-19 sertifikāts,” sacīja Vanaga.
Ministre Muižniece norādīja, ka Eiropas Savienības valstu pieeja, nosakot prasības pēc kovida sertifikāta, ir ļoti atšķirīga.
“Līdz ar to nav korekti atsaukties uz šādas prasības esamību vai neesamību vienā vai otrā dalībvalstī, jo līdzšinējie drošības pasākumi kovida pārvarēšanai ir bijuši gaužām atšķirīgi. Esam saņēmuši Latvijas Izglītības asociācijas valdes lēmumu par to, ka prasība pēc Covid-19 sertifikāta ir jāsaglabā arī pēc 1. aprīļa. Arī vairākas vecāku organizācijas aicina saglabāt šo prasību,” informēja Muižniece un solīja, ka 22. marta valdības sēdē tikšot pieņemts lēmums par sertifikāta nepieciešamību izglītības darbiniekiem.
