Kovids kļūst lipīgāks. Kas notiks rudenī? 68
Anda Hailova, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Nu kuram gan šajā trauksmainajā laikā, kad Ukrainā notiek Krievijas izraisīts karš, kāpj enerģijas un pārtikas cenas, vēl gribas domāt arī par Covid-19. Pietiek, ka tas mūsu dzīvi pamatīgi pabojāja pēdējos divus gadus. Kovids nekur nav pazudis, tomēr šajā reizē situācija ir citāda. Vismaz pagaidām.
Latvijā šogad vismaz trīs nedēļas agrāk nekā pagājušajā gadā – jau kopš jūnija – novērojams saslimšanas pieaugums. Vasarā bija un ir daudz vairāk ceļojumu uz Itāliju, Spāniju, Franciju, Grieķiju, kur kovids izplatījās daudz straujāk nekā pie mums, ceļotāji inficējās un atveda to arī uz Latviju, tā vienu no saslimšanas pieauguma iemesliem skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vadošais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. “Pozitīvo testu skaits nemitīgi pieaug – gandrīz katram ceturtajam, kurš veicis testu.”
Jaunākie SPKC dati par laiku no 18. līdz 24. jūlijam rāda, ka jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 56% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, vidēji dienā reģistrēti 1225 gadījumi. Stacionāros par 42% pieauga pacientu skaits, stacionēti vidēji 27 pacienti dienā. Visās vecuma grupās palielinās jaunatklāto gadījumu skaits, visaugstākā saslimstība saglabājas vecuma grupā 20–49 gadi. Latvijas saslimstības rādītāji tomēr ir būtiski zemāki par ES vidējo, kur jau novērojams vidējā rādītāja samazinājums un stabilizācija.
“Lielākajās pilsētās, kā Rīga, Jelgava, tāpat Pierīgā saslimušo skaita pieaugums ir straujāks, reģionos nedaudz lēnāks, bet savā praksē ik dienas veicam piecus līdz desmit kovida testus. Salīdzinājumam – februārī bija pa piecdesmit testiem dienā. Cilvēks vēršas pie ārsta ar saaukstēšanās simptomiem, taču tests liecina, ka ir kovids. Visbiežāk infekcija izplatās ģimenes locekļu vidū – 67–70 procenti inficējas mājās,” liecina Staļģenes ģimenes ārsta, Imunizācijas valsts padomes locekļa Aiņa Dzalba pieredze.
Lipīgāks, bet vieglāks
Latvijā jau kopš gada sākuma turpinās vīrusa paveida omikrona izplatība, tam raksturīga vieglāka slimības gaita un lielāka spēja inficēt. Jo vīruss infekciozāks (lipīgāks), jo lielāka saslimstība. “Tomēr cilvēki tagad slimo daudz vieglāk, jo omikronam ir vieglāka slimības gaita salīdzinājumā, piemēram, ar deltas variantu, kad bija dziļo elpceļu bojājumi. Kopš deltas laika ir notikusi virkne šā vīrusa mutāciju, tāpēc tas pēc dabas kļuvis maigāks,” raksturo Dzalbs.
“Turpina attīstīties omikrona apakštipi – pagājušā gada decembrī tas bija BA1, ar ko cilvēki slimoja kādu mēnesi, pēc tam parādījās BA2, kas cirkulē līdz pat šim laikam. Citviet pasaulē, piemēram, Portugālē, jau ir BA4, pat BA5 uzliesmojums, jo šis omikrona apakštips ir ļoti infekciozs. Nu tas ir sasniedzis arī Latviju, tomēr pagaidām pie mums joprojām daudz vairāk slimo ar BA1 un BA2 apakštipiem, kas labi redzams arī notekūdeņu monitoringā, jo cilvēku izdalītais vīruss nokļūst notekūdeņos, kur to var labi izpētīt,” skaidrojumu turpina epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Plašās omikrona izplatības sakarā epidemiologs akcentē vēl vienu būtisku iezīmi. “Vīrusa ģenētisko izmaiņu dēļ tas spēj vairāk apiet imunitāti, kas iegūta pēc pārslimošanas, un cilvēks var atkal inficēties (16%). Jāņem vērā arī tas, ka pēc pārslimošanas vai vakcinēšanās iegūtā imunitāte ar laiku kļūst mazāka, tāpēc cilvēks var inficēties un saslimt (pārsvarā – vieglā formā), taču no smagām slimības formām gan joprojām ir pasargāts.” Piemēram, kā liecina jaunākā ASV institūciju informācija, pilnībā nevakcinētam pieaugušajam, īpaši vecumā virs 65 gadiem, ir vismaz astoņas reizes lielāks risks smagi slimot vai nomirt no kovida nekā vakcinētam.
Koronavīrusam raksturīga spēja ļoti labi izplatīties jebkurā klimatā un jebkurā gadalaikā, tomēr Latvijā ar respiratorajiem elpceļu vīrusiem, pie kuriem tas pieder, vairāk slimojam, sākot ar rudeni. “Rudenī situācija var kļūt nopietnāka, jo parādīsies faktori, kas veicinās vīrusa izplatīšanos vietās, kur ir ilgāka uzturēšanās iekštelpās, piemēram, skolās. Turpināsies pieaugums, nevis samazinājums, bet ļoti svarīgi sekot slimības smagumam. Pagaidām hospitalizācijas pieaug tikai nedaudz, pat nevar salīdzināt ar to laiku, kad cirkulēja Uhaņas, alfas, deltas variants un situācija bija daudz smagāka,” skaidro epidemiologs. “Pagaidām nav arī operatīvas vajadzības veikt kādus papildu pasākumus, piemēram, obligāti nēsāt maskas sabiedriskās vietās.”
Vakcinācija – ja ir nepieciešams
Vakcinācijai ir labs efekts pret smagām slimības formām (nevis inficēšanos), tāpēc otrā balstvakcīna ieteicama cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, vecākiem par 65 gadiem, konsultējoties ar savu ģimenes ārstu, un citiem, kuriem ir risks slimot smagi.
“Kas ir riska grupa ģimenes ārsta praksē? Manā praksē ir 2000 pacientu, no viņiem pensionāri jau automātiski ir riska grupā, kā arī ar dažādām hroniskām kaitēm slimojošie, kas kopā ir ap 1000 pacientu, kuriem mums būs jānodrošina vakcinācija, ja valstī būs spēkā vieglākais vakcinēšanas scenārijs. Pašlaik lielākoties slimo jaunieši – dažādu festivālu apmeklētāji, ceļotāji, bet sāks slimot arī seniori, pansionātu iemītnieki, tāpēc līdz ar rudeni vakcinēšana būs jāveic diezgan ātri. Tāpēc esam ļoti priecīgi, ka, pateicoties Lauku ģimenes ārstu asociācijas sadarbībai ar Veselības ministriju, Ministru kabinetu un Finanšu ministriju, panācām, ka ģimenes ārstu praksē līdz gada beigām būs papildu darbinieks. Viņa pienākumos ietilptu cilvēku sazvanīšana, kas ir ļoti laikietilpīgs darbs, dokumentu noformēšana, arī citi pienākumi, jo, ņemot vērā, ka vakcinēšanās pamatā notiek caur ģimenes ārsta praksi, svarīgi, lai ārstam pietiktu laika uzraudzīt un ārstēt hroniskos pacientus, lai pietiek jaudas diagnosticēt arī jaunus pacientus, piemēram, onkoloģijā. Lai nesanāk tā, ka, glābjoties no vienas kaites, nevaram palīdzēt citiem slimniekiem vai nopietnos gadījumos nevar sazvanīt ģimenes ārsta praksi,” norāda Ainis Dzalbs.
Veselības ministrija ir izstrādājusi plānu par veselības aprūpes nozares gatavību iespējamai Covid-19 izplatības mazināšanai rudenī. Pamatojoties uz Eiropas Slimību un profilakses centra prognozēm un iepriekšējo pieredzi, paredzēti trīs reālākie iespējamie Covid-19 infekcijas izplatības scenāriji, sākot no sezonālas inficēšanās, kas raksturīgs omikrona paveidam, līdz pat nekontrolējamai slimības izplatībai ar būtisku apdraudējumu sabiedrībai un veselības nozarei, kas raksturīgs delta paveidam.
Katram scenārijam plānoti atbilstošie pasākumi – veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, testēšana, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība un drošības pasākumu ieviešana. Piemēram, vieglākā scenārija gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība netiks būtiski traucēta, saslimušo pacientu ārstēšana un uzraudzība pamatā norisināsies pie ģimenes ārstiem. Skrīninga testēšanu veiks riska grupām un augsta slimības izplatības riska vietās un citviet.
Atbilstoši epidemioloģiskajiem scenārijiem izveidoti arī vairāki scenāriji vakcinācijas īstenošanai, sākot no vajadzības vakcinēt tikai riska grupas un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju, ja notiks saskarsme ar jauniem vīrusa paveidiem, pret kuriem līdz šim iegūtā imunitāte nedarbosies. Piemēram, vieglākajā scenārijā vakcināciju plānots īstenot ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, sasniedzot līdz pat 65 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Savukārt intensīvas slimības izplatības gadījumā vakcināciju plānots izvērst līdz pat 100 000 vakcinācijas faktu nedēļā, iesaistot visas ārstniecības iestādes un atverot vakcinācijas centrus.
Katra nelaime atstāj ietekmi
“Nevarētu teikt, ka pandēmijas laiks būtiski ietekmēja manu biznesu – kazkopību un kazas piena siera ražošanu, es lietotu vārdu – samocīja to. Bija jābūt pietiekami atraktīvam, lai to saturētu kopā, pielāgotos, veiktu kādas izmaiņas, jo skaidrs, ka šis siers nav pirmās nepieciešamības pārtikas produkts,” stāsta Madonas puses zemnieku saimniecības “Līvi” saimnieks Raimonds Melderis, kura ražojumu atpazīstamības zīme ir siera bumbiņas ar ķiplokiem “Labrīt”. “Produkcijai ir noņēmēji arī pasaulē, tāpēc noietu ietekmēja avioreisu atcelšana, piegāžu kavēšanās, restorānu darbības samazināšana vai pat atcelšana. Vēl lielāka ietekme ir šobrīd notiekošajam karam Ukrainā, elektrības, degvielas, graudu cenu pieaugumam, jo, piemēram, vairāk nekā 300 kazu ganāmpulka ēdienkartē daļu barības veido graudi. Bet kaza ir ļoti, ļoti ēdelīgs dzīvnieks.
Mainīju darbošanās modeli – agrāk paši savu preci piegādājām lielveikaliem, restorāniem, viesnīcām, tagad tas vairāk notiek netieši, caur starpniekfirmām. Protams, kovids savu darīja, kā tad nu nedarīja… Diemžēl kovida otrā viļņa beigās bija arī jāsamazina jauno kazu ganāmpulks.
Laikā, kad pandēmijas ierobežojumu dēļ nedrīkstējām uzņemt apmeklētāju grupas, to, protams, nedarījām, tagad cilvēku interese ir atjaunojusies, tomēr gribētos, lai tā ir lielāka.
Nedomāju, ka tagad par kovidu būtu jāuztraucas, jo nāves gadījumu tikpat kā nav. Tomēr izturos pret to ļoti nopietni un iesaku arī citiem tādiem būt. Laukos mazāk saskārāmies ar vīrusu, tomēr apkārtnē bija cilvēki, kas negribēja potēties un kas diemžēl nomira kovida dēļ. Esmu pat neiecietīgs, ja redzu kādas stulbības. Varbūt man ir lielāka sapratne tāpēc, ka pats esmu vetārsts. Tiesa, tā sērga, kas nāca no antivakseriem, bija tik ļoti ņipra, ka pat man potējoties uz mirkli radās dīvaina sajūta. Tagad, ja vajadzēs, potēšos arī ceturto reizi, nu kur liksies.”
Interesanti
Pēdējo vīrusa omikrona apakštipu (BA.2.75), kas jau ir parādījies vairākās pasaules valstīs, ārzemju žurnālisti nodēvējuši par kentauru. Nosaukums piešķirts, balstoties uz mītu par būtni, kas veidojusies no divām radībām – cilvēka un dzīvnieka. Uzskata, ka šā vīrusa apakštips tā ir veidojies – vispirms dzīvniekā un tad nonācis cilvēkā. Latvijā ne notekūdeņu analīzēs, ne laboratorijā, veicot saslimušo analīzes, šis jaunais apakštips vēl nav konstatēts.
Vīrusa daba
Omikrona simptomi – tik dažādi
Raksturojot pašlaik Latvijā dominējošo vīrusu omikronu, infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna uzsver tā ļoti augsto lipīgumu, taču daudz vieglāku slimības gaitu.
“Iepriekšējie SARS-CoV-2 koronavīrusi (Covid-19 infekcijas izraisītāji) izplatījās nesalīdzināmi lēnāk, tajā skaitā arī delta, kam bija daudz smagu klīnisko formu. Tagad gadījumu, kas prasītu pacienta ievietošanu slimnīcā vai ātrās palīdzības izsaukumu, ir daudz mazāk, toties cilvēku, kas iesaistīti infekcijas procesā, – nesalīdzināmi vairāk,” norāda profesore. “Tomēr simptomus nav nemaz tik viegli atpazīt. Piemēram, par gripu liecina augsta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, grūtības skatīties uz gaismu, par paragripu – aizsmakusi balss, maza temperatūra, neliels nespēks, bet omikrona izraisītai slimībai nav raksturīgu simptomu, pēc kuriem to uzreiz varētu diagnosticēt. Tomēr vienu no kopumā apmēram divdesmit simptomiem izceļ visi pētnieki un novērotāji – gandrīz visiem saslimušajiem ir nepatīkamas sajūtas kaklā (sāpes, kasīšanās, traucējoša sajūta). Pārējie simptomi ir kā nu kuram – vienam augsta temperatūra (īpaši bērniem tā var būt ļoti augsta – līdz pat 40 °C), citam – zema, vienam klepus, citam tā nav, klepus var būt ar krēpām un bez tām, dažiem ir izsitumi, bet vēl kādiem citiem – ādas sāpes. Samērā daudziem ir galvas reibonis (pēc tam tas pāriet). Kā simptoms noteikti jāpiemin caureja, turklāt tā ir pietiekami nopietna. Iepriekšējiem koronavīrusiem šādu simptomu nebija. Rodas iespaids, ka omikrons savācis visu citu respiratoro vīrusu simptomātiku vienā un gluži kā ar smago artilēriju mums bliež pa dažādām sistēmām, lai nevaram saprast, kas īsti notiek…
Vairs gandrīz nemaz nav raksturīgas ožas un garšas izmaiņas, elpas trūkums, sāpes krūškurvī, arī skābekļa piesātinājums asinīs ir normāls. Tā ir laba ziņa arī mūsu veselības aprūpes sistēmai, jo nevajag kā agrāk gandrīz visiem sasirgušajiem nodrošināt skābekļa padevi, lai cilvēks vispār izdzīvotu.
Ārstēšanas pamatā ir simptomu samazināšana, neaizmirstot, ka, piemēram, caurejas, temperatūras gadījumā jādzer arī daudz šķidruma.”
Profesore Ludmila Vīksna iesaka
n Jebkuru nopietnu simptomu gadījumā iesaku veikt testu, lai cilvēks pats zinātu – ir viņam saslimšana vai nav. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo ir vairāki nopietni pētījumi, kuri parāda, ka divas vakcinācijas reizes un viena slimošanas reize dod efektīvāku imunitāti nekā trīs vakcinēšanās reizes. Turklāt arī atkārtota inficēšanās vismaz 60 dienas nav sagaidāma. Tas nozīmē – ja šodien slimoju, nākamos divus mēnešus man nav vērts vakcinēties, jo diez vai es saslimšu. Protams, izņēmumi ir vienmēr.
n Gribētu atgādināt par pareizu sanitāri epidemioloģisko uzvedību – neviens nav atcēlis nepulcēšanos, distancēšanos, attālināšanos, pēc iespējas vairāk atrašanos ārā. Telpu vēdināšanu. Tas ir ļoti svarīgi. Vīruss ir ļoti kontagiozs jeb lipīgs, bet, ievērojot šos ieteikumus, vismaz tā deva, ko saņemsim inficējoties, būs mazāka. Es teiktu tā – ja aicina uz ballīti slēgtās telpās, neejiet!
Pieredze
Ir arī lielāki izaicinājumi par kovidu
“Šobrīd vēl par agru spriest, vai un kā kovids ietekmēs jauno mācību gadu, arī no Izglītības ministrijas nekādas norādes neesam saņēmuši, turklāt mums jau ir labas iestrādes, kā darboties pandēmijas apstākļos,” saka Cēsu Valsts ģimnāzijas direktora vietniece mācību jautājumos, latviešu valodas un literatūras skolotāja Ina Gaiķe. “Vairāk rūp tas, kā emocionāli jutīsies bērni, ja mācībām atkal būs jānotiek attālināti; ja kādam tas izrādīsies par smagu, viņš var pamest skolu, lai pārietu uz tālmācību. Mūsu skolā bērni mācās no 7. līdz 12. klasei, un katrs skolojamais ir svarīgs.
Pašlaik lielāks uztraukums ir par ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu ierīkošanu skolā – tiek urbti caurumi, visur pilns ar putekļiem, viss apklāts ar polietilēna plēvēm. Ventilācija ir vajadzīga, jo, kā varējām paši pārliecināties, atsevišķās telpās uzstādot gaisa kvalitātes mērīšanas ierīci, – jau pēc 10 minūtēm klasē gaiss ir daudz sliktāks nekā stundas sākumā. Cerams, ka līdz augusta beigām, kā solīts, darbus pabeigs.
Ļoti liels izaicinājums ir no nākamā gada paredzētā vērienīgā skolas renovācija. 1938. gadā uzbūvētajai ēkai tā ir ļoti nepieciešama, taču tas nozīmē, ka mums būs jādomā par skolas izvietošanu citās telpās, jāstrādā arī attālināti, jo tādu telpu, kur varēs izvietoties visa skola, nebūs. Renovācijas prognozētais ilgums ir viens gads, un tas nebūs viegls laiks ne skolēniem, ne skolotājiem.
Attālinātā darbā mums ļoti palīdzēs jau apgūtās digitālās prasmes. Pandēmijas sākumā digitālās kompetences bija liels izaicinājums daudziem skolotājiem, jo darbu veidošana digitālajā vidē nebija skolotāju ikdiena. Arī man tas nebija viegli, turklāt nācās samierināties ar atziņu, ka jaunākā paaudze ir lietpratīgāka datora lietotāja. Tomēr tikām galā un mācījām bērnus caur “Zoom”. Mūsu skolotāji labi paveica savu darbu, par ko liecina skolēnu labie rezultāti centralizētajos eksāmenos. Jāteic, ka dažam labam skolēnam, mācoties attālināti, atsevišķos priekšmetos pēkšņi atzīmes uzlabojās – iepriekš bija piecas sešas balles, nu bija vieni vienīgi desmitnieki. Iespējams, vecāki uzdevumu pildīšanas laikā sēdēja blakus un palīdzēja. Taču bērnam arī pašam ir jāmācās, vecāki var iedrošināt, vadīt, nevis teikt priekšā.
Ko mani audzināmās 12. klases skolēni anketā atbildēja par attālinātajām mācībām? Vieni rakstīja, ka grib ātrāk pabeigt skolu, jo nevar šādi mācīties, ka viņiem ir vajadzīgas sarunas, tiešs kontakts ar skolotāju, ka labāk saprot skolotāja skaidroto klātienē, ka trūkst motivācijas. Viņi arī uzskatīja, ka neko nav iemācījušies, kaut arī eksāmenu rezultāti to nerādīja – tie bija ļoti labi. Daži audzēkņi atzina, ka jūtas emocionāli noguruši un ka ģimene viņiem neuzticas, psiholoģiski neatbalsta. Piedāvāju skolas psihologa konsultāciju, bet atbilde bija – nē, mana mamma to negribēs. Citi savukārt anketā atbildēja, ka jūtas labi, jo spēj apvienot mācības ar citām sev noderīgām lietām, ka saorganizēties nav problēmu un ka ir vajadzīgs hobijs, lai ir ko darīt ārpus mācībām. Citādi, visu dienu tikai mācoties, zūd motivācija. Vēl citiem esot bijis grūti mācīties attālināti, bet tas spēcinājis.
Diezgan smags bija laiks, kad skolā, lai varētu mācīties klātienē, bija jāveic testēšana. Tā traucēja mācībām, jo bija laikietilpīga un atņēma laiku arī no mācību stundas. Pozitīva testa gadījumā mājās bija jādodas visai klasei un arī kontaktpersonām – skolotājiem. Laboratorijas kapacitātes trūkuma dēļ dažreiz testu sūtījām uz citu laboratoriju un rezultātu uzzinājām tikai aiznākamajā dienā. Tikmēr dzīvojām neziņā, vai skolotājam tests būs negatīvs un viņš varēs atsākt strādāt. Pa to laiku bija jāpārplāno stundu saraksts, jāmeklē citi skolotāji, kas var aizstāt prombūtnē esošos… Pagājušā mācību gada vidū kādā brīdī šķita, ka situācija jau ir par daudz ieilgusi. Tomēr spējām tikt galā arī tik saspringtos darba apstākļos.”
