Kovids lika spiest “gāzi grīdā”! Vietējie uzņēmēji dalās pieredzē, cik viegli Latvijā izveidot interneta veikalu 1
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
E-komercija kā digitālās transformācijas veids pēdējos divos gados vispasaules pandēmijas ietekmē ir saņēmusi tādu attīstības grūdienu kā reti kura cita nozare. Un Latvija šajā ziņā nav izņēmums.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI), kas ir informatīvais pamats Eiropas Atveseļošanās plānam, 2019. gadā Eiropā preces un pakalpojumus tiešsaistē pārdeva 17,5% mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī 39% lielo uzņēmumu.
Tikmēr Latvijā, pēc DESI datiem, tikai 11% mazo un vidējo uzņēmumu 2019. gadā tirgoja preces vai pakalpojumus internetā. Turpmākie divi pandēmijas gadi attīstību stimulējuši kā grīdā iespiests gāzes pedālis. Iepriekš izskanējušās prognozes par e-komercijas attīstību tuvākajos sešos gados nu kļuvušas pārāk pieticīgas, un analītiķi lūko izvirzīt ambiciozākus mērķus.
Mācās vecs un jauns
Reaģējot uz pieprasījumu pēc maksimāli straujas attīstības e-komercijas virzienā, pēdējo gadu laikā aktīvāk nekā iepriekš digitālās transformācijas prasmes tikušas piedāvātas arī dažādos kursos. “Jau vairāk kā gadu pasaulē nav aktuālāka jautājuma par Covid-19, un pandēmijai sekojošie ierobežojumi ir izaicinājuši uzņēmējus pielāgoties, meklējot klientus digitālajā vidē,” stāsta Kurzemes Biznesa inkubatora sabiedrisko attiecību vadītāja Daira Bērtule.
“Ar apmācībām “Biznesa Restarts: E-veikala akselerators” vēlējāmies iedrošināt mazos uzņēmējus, mājražotājus un pakalpojumu sniedzējus sarežģītajā situācijā neapstāties.”
Viņa stāsta, ka, vērtējot gada griezumā, interese apgūt digitālās prasmes ir augusi, tomēr vasaras periodā vērojams zināms atslābums: “Jāsaprot, ka daudziem mazajiem uzņēmējiem un mājražotājiem vārdi “e-komercija” un “digitālais mārketings” ir pielīdzināmi raķešzinātnei. Tāpēc mēs ar katru klientu apmācībās strādājām, pielāgojoties viņa sagatavotībai. Liels gandarījums, kad dalībnieku vidū redzam arī drosmīgus vecāka gada gājuma cilvēkus, kas vēlas apgūt digitālās prasmes.”
Salāgot vēlmes un iespējas
Vairāku mazo uzņēmumu īpašniece Laura Žukovska-Supe zina stāstīt, ka e-veikala izveides izmaksas mēdz būt dažādas un ir atkarīgas no uzņēmuma specifikas, iecerētajiem mērķa tirgiem un digitālo vīziju vēriena. Nerēķinot papildizmaksas (pozīcijas skat. infografikā), visvienkāršākais veids, kā tikt pie e-veikala Latvijā, ir izmantot “Mozello” platformu. Tā piedāvā arī bezmaksas versiju, tomēr ar ļoti ierobežotu funkcionalitāti.
“E-veikala izstrāde ir vienkārša, to var izdarīt jebkurš ar pamata datorprasmēm,” stāsta Laura Žukovska-Supe. “Turklāt “Mozello” jau ir integrētas dažādas maksājumu sistēmas un Omniva/DPD pakomāti. “Mozello” maksas versija ir pieejama par 6 eiro vai par 12 eiro mēnesī.” Vienkāršas mājaslapas izveide ar programmētāja palīdzību varētu maksāt 300–1000 eiro. “Šāda mājaslapa tiks veidota uz kādas no jau gatavām platformām, piemēram, “WordPress” u. c., ar kādu no šīs sistēmas piedāvātajiem dizainiem,” zina stāstīt uzņēmēja.
Nākamais līmenis ir e-veikala izstrāde ar šablonisku dizainu, bet lielāku interaktivitāti, piemēram, automātisku pierakstu pie speciālistiem, sasaisti ar grāmatvedības sistēmu vai klientu profilu veidošanas iespēju u. tml., kas uzņēmumam varētu izmaksāt 3000–5000 eiro. “Katra papildu funkcionalitāte, ko uzņēmējs vēlēsies pievienot savam e-veikalam, būs ap 500–1000 eiro klāt pie tāmes, jo parastā IT speciālistu stundas likme ir 40 eiro,” izpētījusi Laura Žukovska-Supe.
Visbeidzot e-veikala izstrāde ar netradicionāliem risinājumiem varētu maksāt 15 000–30 000 eiro vai pat vairāk. “Summu nosaka vēlamo iespēju sarežģītība – cik daudz ir produktu, kādas ir produktu variācijas, kādu informāciju uzņēmējs vēlas iegūt par klientu, vai vēlas sasaistīt e-veikalu ar savu sociālo tīklu platformām u. tml.” Pavisam inovatīvs veikals, piemēram, ar 3D konstruktoru maksās vismaz 50 000 eiro. “Jo netradicionālākas uzņēmēja vēlmes, jo vairāk programmētājam būs jāprogrammē pašam. Un, tā kā viņš nevarēs izmantot jau gatavus šablonus, tas tāmi būtiski sadārdzinās,” brīdina uzņēmēja.
Pazaudē vietu rindā
SIA “Mans peldkostīms”, kas pēc individuāla pasūtījuma šuj peldkostīmus, klientiem maksimāli ērta e-veikala izveidi plāno jau vairāk nekā gadu. “Tā kā mums ir personalizēts produkts, mēs vēlētos, lai pasūtītājs (un lielākoties tās ir sievietes) mūsu e-veikalā var pats interaktīvi izveidot sava jaunā peldkostīma dizainu,” skaidro SIA līdzīpašniece Laura Žukovska-Supe.
Pusi jaunajam e-veikalam novirzītās ieguldījumu summas bijis plānots atgūt ar Valmieras biznesa inkubatora starpniecību, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Pavasarī tapis projekts, taču tā virzību aizkavējuši pēkšņi birokrātiski šķēršļi.
“Kādam augšējos varas gaiteņos šķita, ka nepieciešams vēl ko papildus vētīt un pārbaudīt. Lai arī e-veikalu izveide ir iekļauta sen apstiprinātā biznesa inkubatoru programmā, projekts tika pilnībā apturēts,” ar rūgtumu stāsta uzņēmēja. “Kad pēc mēneša tika dota zaļā gaisma projekta tālākai virzībai, mēs jau bijām pazaudējuši savu vietu IT uzņēmuma rindā uz e-veikala izstrādi. Tikai šonedēļ gatavojamies atsākt sarunas,” par tālākajām izredzēm uz jaunu e-veikalu stāsta Laura Žukovska-Supe. “Šo vasaru esam nokavējuši. Tagad ceram, ka mums izdosies jauno e-veikalu izveidot līdz gada beigām.”
Jaunā uzņēmēja pieļauj, ka visaptverošā digitālā transformācija Latvijā varētu lielā mērā palikt tikai saukļu līmenī, jo fondu līdzekļu piesaisti varētu kavēt prasība priekšfinansēt projektus 100% apmērā, kā tas bijis līdz šim. “Īpaši apgrūtinoši tas ir maziem uzņēmumiem, kas darbojas neilgu laiku,” viņa atklāj savu pieredzi.
“Mēs, uzņēmuma dibinātājas, esam divas jaunietes no Valmieras – kur gan mums ņemt naudu projekta priekšfinansēšanai? Kredītu risks ir milzīgs, turklāt – ko gan var ieķīlāt ceturtā kursa students?” Viņu papildina “Mans peldkostīms” līdzīpašniece, apģērbu dizainere Elēna Dmitrijeva: “Ar šo prasību priekšfinansēt visu 100% apmērā tiek nogriezta iespēja īstenot idejas – it īpaši jauniem cilvēkiem.” Tagad jaunās uzņēmējas ar nepacietību gaida vairāk informācijas par nosacījumiem, uz kādiem Eiropas Atveseļošanās plāna ietvaros tiks piešķirti līdzekļi digitālajai transformācijai.
Tradicionālā tirdzniecība neiznīks
SIA “Silja” savu pirmo lauksaimniecības tehnikas rezerves daļu interneta veikalu izveidojusi jau ap gadu tūkstošu miju un kopš tā laika savu pārdošanas darbu attīsta paralēli digitālās transformācijas plūsmai. “Pirmā digitālā transformācija, kas bija saistīta ar e-veikala izveidi mūsu uzņēmumā, bija grāmatvedības programmas nomaiņa,” atceras SIA “Silja” īpašniece Silva Jeromanova-Maura.
“E-komercijai ir svarīga stingra grāmatvedības uzskaite, lai klients saņemtu tieši to preci, kuru pasūtījis, un ne vēlāk kā solītajā termiņā. Turklāt mums bija nepieciešams preces ērti un viegli izrakstīt no noliktavas.”
Jau vēlāk e-veikala darbības uzlabošanai tika pilnveidota sistēma, lai izmaiņas noliktavas atlikumā parādītos, tiklīdz prece tiek paņemta no plaukta. Uzņēmuma sortimentam paplašinoties, tagad e-veikalā tiek piedāvātas arī citas lauksaimniecības preces, kā arī mājražotāju produkcija.
“Katru gadu ieviešam ko jaunu e-veikala digitālajā risinājumā,” stāsta uzņēmuma īpašniece. “Pēdējais uzlabojums ir īpaši rokas skeneri noliktavā, kas preci spēj atpazīt arī pēc attēla. Tādi ir īpaši ērti, komplektējot mājražotāju pasūtījumus.” Silva Jeromanova-Maura uzskata, ka, lai arī e-komercijai ir liels attīstības potenciāls, tā nekad pilnībā neaizstās tradicionālo tirdzniecību: “Ir preces, kuras nevar sūtīt, izmantojot tradicionālos e-veikala piegādes ceļus.
Piemēram, šogad, pandēmijas vēl aktīvajā periodā, mums piedāvājumā bija jaunstādi. Tos nebija iespējams piegādāt vispirms jau salnu dēļ, tādēļ cilvēkiem nācās braukt tiem pakaļ.” Tāpat arī viņa uzskata, ka nākotnē savu īpašo vietu saglabās klātienes tirdzniecība kā sociāla interakcija: “Vienmēr būs cilvēki, kam sagādās prieku profesionāla apkalpošana – saruna ar zinošu pārdevēju, kas prot ieteikt atbilstošāko izvēli.”
