Pētījums: Kultūras patēriņa vide radikāli mainās 1
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 ietekmē būtiski samazinājies klātienes kultūras patēriņš un izteikti pieaudzis digitālās kultūras patēriņš – īpaši mūzikas un kino, un arī Latvijas filmu laukā –, tomēr nav krasi mazinājusies Latvijas iedzīvotāju vēlme pašiem būt līdzdalīgiem kultūras norisēs.
Tādi ir galvenie secinājumi jaunākajā “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā”, ko īstenojusi Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” un SIA “SKDS”, veicot 1044 Latvijas iedzīvotāju, kā arī kultūras organizāciju (bibliotēku, arhīvu, teātru, muzeju, kultūras centru u. c.) un pasākumu rīkotāju kvantitatīvo aptauju un sešas intervijas ar Latvijas cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošām organizācijām.
Pētījuma autori uzsver – tā kā izmaiņu būtiskākais iemesls ir pandēmija, šos rādītājus nav iespējams analizēt salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jo izmaiņas radītas ārēju iemeslu dēļ.
Patēriņa vide radikāli mainās
Lai gan kopumā 80% iedzīvotāju pēdējā gada laikā apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes, būtiski palielinājies to īpatsvars, kuri nav bijuši nevienā kultūras norisē (iepriekšējos gados tādu bija 5–8%, bet šogad 20%). Vēl viena raksturīga šā sarežģītā laika iezīme – kultūras patēriņš krities vairāk nekā līdzdalība, jo pēdējā gada laikā 8% iedzīvotāju (iepriekš 10%) bijuši iesaistīti amatiermākslā – korī, tautas deju kolektīvā, amatierteātrī –, 23% (iesaiste samazinājusies par 5%) piedalās dažādās citās kultūras aktivitātēs (fotografē, filmē, nodarbojas ar amatniecību vai rokdarbiem, glezno, spēlē mūzikas instrumentus) u. c.
Pandēmijas ierobežojumu dēļ tomēr izteikti kritusies aktivitāte visās kultūras norisēs, īpaši tajās, kas prasa klātienes apmeklējumu un dalību. Daudzus iepriekšējos gadus populārākā kultūras aktivitāte iedzīvotājiem bija došanās uz pagasta, pilsētas vai novada svētkiem, bet pērnvasar par tādu kļuva kultūrvēsturisko vietu apmeklēšana (36%), taču arī tās popularitāte mazinājusies – 2019. gadā pilis, muižas, dārzus un parkus apmeklēja 58% respondentu.
Taču, kā norāda viena no pētījuma autorēm, LKA vadošā pētniece Dr.art. Baiba Tjarve, samazinājušās arī tādas kultūras aktivitātes, kurām nav tiešas saiknes ar Covid-19 – iedzīvotāji retāk lasījuši grāmatas un skatījušies kultūras pārraides televīzijā. Jāpiemin, ka iepriekšējais, 2018. gada, pētījums ļāva secināt, ka pēdējo desmit gadu laikā par 17% sarucis grāmatu lasītāju skaits.
Kā uzsvēra LKA prorektore Anda Laķe, svarīgi ir tas, kā formulēts jautājums, proti, šajā gadījumā, tāpat kā pirms desmit gadiem: vai pēdējā gada laikā esat pabeidzis lasīt grāmatu? Tātad netika jautāts par lasīšanu vispār.
“Visos gadījumos, kad redzam patēriņa samazināšanos, iemesls acīmredzot ir komplekss, bet tāds viens kopējais – ka mainās vide un veids, kā konkrētais saturs tiek patērēts – piemēram, ir palielinājies cilvēku skaits, kas lasījuši e-grāmatas, tāpat tas var būt ar televīzijas raidījumiem. Patēriņa vide radikāli mainās, pārvietojoties uz digitālo vidi, bet tas nenozīmē, ka konkrētais saturs mazāk interesē.”
Aktīvāki – jaunieši
Covid-19 ietekmē būtiski samazinājusies arī kultūras pasākumu apmeklēšanas mobilitāte, īpaši tas skar reģionālos kultūras infrastruktūras objektus. Piemēram, Dzintaru koncertzāli Jūrmalā 2018. gadā apmeklēja 22% Latvijas iedzīvotāju, bet 2020. gadā tikai 12%, Latgales vēstniecību “Gors” Rēzeknē – attiecīgi 13% un 7%. Būtiski samazinājies arī to īpatsvars, kuri uz pasākumiem devušies uz Rīgu (iepriekš 56%, 2020. gadā tikai 35%).
Jautājot iedzīvotājiem par aktivitātēm, ar ko viņi Covid-19 ietekmē nodarbojas mazāk, var secināt, ka visbūtiskāk ir samazinājusies dalība tieši kultūras pasākumos – 49% norāda, ka apmeklē tos retāk. Turklāt, kā uzsver B. Tjarve, zīmīgi, ka kultūras pieejamība un patēriņš īpaši samazinājies tiem, kam tas jau iepriekš bijis zems, toties aktīvāki bijuši jaunieši, no kuriem 92% piedalījušies vismaz vienā pasākumā/aktivitātē, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 600 eiro uz vienu ģimenes locekli), kā arī tie, kas apmeklē pasākumus kopā ar bērniem.
Mazāk pandēmijas laikā uz pasākumiem devušies seniori (tikai 36%), cittautieši (26%), iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (27%), kā arī Zemgalē un Latgalē dzīvojošie (attiecīgi 28% un 26%).
Kopumā šie dati liecina, ka Covid-19 laikā kultūras patēriņā aktīvie iedzīvotāji pēc iespējas centušies to saglabāt, bet tie, kas arī iepriekš bijuši mazāk aktīvi, to samazinājuši vēl vairāk vai pārtraukuši vispār.
Būtisks secinājums arī – ka jaunieši ir aktīvāki nekā pārējie iedzīvotāji kultūras patēriņā un arī personīgajā līdzdalībā – no visiem Latvijas iedzīvotājiem 8% piedalās amatiermākslā, bet jauniešu vidū tādu ir 11%. Novērojams arī, ka jaunieši aktīvāki ir tautas deju kolektīvos, bet mazāk aktīvi dalībā korī. Turklāt – gandrīz puse jauniešu ir gatavi maksāt par digitālo kultūras patēriņu.
Visbūtiskākais kritums toties novērojams ziedojumu jomā – 2018. gadā 25% Latvijas iedzīvotāju bija ziedojuši naudu labdarībai, bet 2020. gadā to darījuši tikai 12%.
Toties izteikti pieaudzis digitālais kultūras patēriņš un it sevišķi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē – 2018. gadā to bija darījuši tikai 16% iedzīvotāju, bet pēdējā gada laikā jau 48%.
Tāpat būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas internetā skatās vai klausās kultūras norišu translācijas, ārvalstu filmas tiešsaistē, klausās mūziku, lejupielādē ārvalstu vai Latvijas filmas.
Diezgan pesimistisku kultūras nozares nākotnes ainu gan iezīmē secinājums, ka Covid-19 ierobežojumu samazināšanai nebūtu lielas ietekmes uz kopējo kultūras patēriņu, jo tikai 26% iedzīvotāju norāda, ka tas pamudinātu viņus apmeklēt kultūras pasākumus. Tikmēr 40% apgalvo, ka uz to rosinātu tikai ierobežojumu pilnīga atcelšana.
Turklāt jau oktobrī, kad vēl nebija zināms par nākamajiem ierobežojumiem, tikai trešdaļa iedzīvotāju plānoja apmeklēt kultūras pasākumus tuvāko sešu mēnešu laikā. Pētījuma autori secina, ka arī tādēļ pandēmijas tiešā un netiešā ietekme kultūras patēriņā ir un būs ilgstoša.
Visgrūtāk aktivizējamās iedzīvotāju mērķgrupas varētu būt 45 līdz 64 un it īpaši 65 līdz 74 gadus vecie, cittautieši, tie, kuri dzīvo vieni, tie, kuriem nav bērnu, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, Zemgalē un Latgalē dzīvojošie, tie, kuri arī iepriekš bijuši mazāk aktīvi kultūras patēriņā.
Pēc atbildēm var spriest, ka arī kultūras institūciju pārstāvji 2021. gadu vērtē kā nozarei smagu laikposmu. Kopumā 64% organizāciju veikušas pārmaiņas darbā ar auditoriju pēdējā pusgada laikā – darbības stratēģijas, pasākumu formāta, biļešu cenu maiņu, 14% īstenojuši plašākas mārketinga aktivitātes, bet 13% aktivizējuši darbību sociālajos tīklos. Kopumā 76% novērtē, ka kopš Covid-19 sākuma to auditorija ir mainījusies, un absolūtais vairākums (89%) uzskata, ka tā ir samazinājusies.
