Kovida apjukusī Saeima, ASV hakere – bijusī skolotāja no Latvijas un Krievijai noderīgais Ādamsons. Nedēļas notikumu apskats 11
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Krievijai noderīgais
“Krievijai noderīgais Jānis Ādamsons” – tā sauca “Latvijas Avīzē” 2015. gada 19. martā publicēto rakstu. Tā bija ziņa par Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi, kurā izvērtētas “Saskaņas” deputāta uzstāšanās Krievijas televīzijā – viņš bija nicinoši izteicies par Latvijas ārpolitiku un NATO spēku klātbūtni Latvijā, apsaukājot Latvijas politiķus par “Amerikai pieglaimīgiem krančiem”, tāpat stāstījis, ka ASV karavīri nepakļaujas vietējām pavēlēm, pastrādā noziegumus un par to neatbild. Vēl Ādamsons (attēlā) Krievijas medijiem bija apgalvojis, ka 2014. gada notikumus Ukrainā izraisījušas ASV un, tikai pateicoties Krievijas stingrajai rīcībai, Baltija nav ierauta karā. Pats Ādamsons tolaik Saeimas komisijas sēdē atsitās ar stāstiem par “viedokļu daudzveidību”.
Ja var ticēt publiski izskanējušām ziņām, tad drīz pēc tam Valsts drošības dienests (VDD) sācis rūpīgi novērot “Saskaņas” deputāta aktivitātes, secinot, ka viņš ne vien pilda t. s. ietekmes aģenta lomu, izplatot Kremlim vajadzīgos vēstījumus, bet arī nodarbojas ar spiegošanu. VDD ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm. Ja ļaunprātīgu rīcību izdosies pierādīt, par šādu noziegumu draud sods līdz desmit gadiem cietumā.
Zīmīga detaļa šajā stāstā ir arī fakts, ka Ādamsons kopš 90. gadiem no Krievijas saņem militāro pensiju, un pa šo laiku tā jau veido ievērojamu summu (piemēram, laikā no 2009. līdz 2020. gadam izmaksāti 88 349 eiro, liecina ziņu aģentūras LETA apkopotā informācija). Šie, protams, ir oficiālie ienākumi.
Ādamsona kolēģi viņa izdošanu apcietināšanai un kratīšanai komentē diezgan piesardzīgi. “Saskaņa” gan Saeimas sēdē balsoja pret izdošanu, taču atruna bija, ka neesot vēl paguvuši iepazīties ar informāciju, viss noticis tik ātri… “Es nezinu, viņš pēdējo pusotru gadu pa slimnīcām vien dzīvoja, reti redzēju.
Varbūt viņš slimnīcās sadarīja kaut ko tādu. Es iepazinies ar lietu neesmu, man tādas iespējas nav,” intervijā portālam “nra.lv” sacījis “Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Tomēr Ādamsons nav pirmais “Saskaņas” biedrs, kas vainots spiegošanā. Iepriekš par to tika apsūdzēts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) sliežu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs, kurš bija “Saskaņas” Jelgavas nodaļas biedrs.
Pārfilmējot no “LDz” videonovērošanas sistēmām video, viņš bija nelikumīgi ieguvis ziņas par NATO militārās tehnikas pārvietošanos Latvijas teritorijā, ko vēlāk nosūtīja kontaktpersonai Krievijā. Krasnopjorovam 2018. gada maijā tiesa piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.
Neziņa. No kovida apjukusī Saeima
Otrdien, 10. jūnijā, Ministru kabinets beidzot sanāca uz klātienes valdības sēdi gandrīz pilnā sastāvā. To pašu gan pagaidām nevar teikt par Saeimu, kura attālinātā režīmā strādā vairāk nekā gadu. Mūsu kaimiņvalstu parlamentos Lietuvā un Igaunijā deputāti un darbinieki ir sapotēti pret kovidu un tur darbs norit klātienē.
Savukārt Latvijas Saeimā neviens nezina, kad būs iespējams atsākt strādāt normālā režīmā. Saeimas Nacionālās drošības komisija ir vienīgā, kuras sēdēs deputāti tiekas aci pret aci. Arī prezidijs strādā uz vietas Saeimas namā, kamēr pārējie tautas kalpi pieslēdzas sēdēm arī no virtuves, guļamistabas…
Kopā sanākšanai ir vēl kāds šķērslis – nav zināms, cik deputātu ir saņēmuši pilnu vakcīnas kursu un cik ir kovidu izslimojuši, bet negribētos ticēt, ka potēto būtu mazāk nekā nepotēto. Saeimas prezidija pārstāvji uzskata, ka vakcinēšanās ir katra deputāta personīga lieta un tādas aptaujas neesot pieļaujamas.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kurai visvairāk būtu jāuztraucas par parlamenta deputātu ieilgušo strādāšanu virtuālajā vidē, neskubina uz kopā sanākšanu, jo plenārsēžu zālē nevarot nodrošināt divu metru distanci starp vidiem, kas tur atrodas.
Saeima sesiju slēgs 21. jūnijā un darbu atsāks 1. septembrī. Pagaidām neviens nezina, kādā formātā rudens pusē tas notiks.
Kauns. Futbola kauna traips
Divas dienas pirms gada lielākā futbola notikuma Eiropā (kontinenta čempionāta) sporta karaļa aprindās plaši izskanēja arī Latvijas vārds. Diemžēl ne sportiskā ziņā, bet negatīvi, jo viens no valsts vairāk titulētajiem klubiem FK “Ventspils” saņēma septiņu gadu aizliegumu piedalīties eirokausu sacensībās.
Kārtējais stāsts par mahinācijām ar totalizatoriem, arī kukuļošanu un krāpniecību. Galvenās figūras ir divas – bijušais “Ventspils” īpašnieks un joprojām kluba prezidents Adlans Šišhanovs, kuram piemērota mūža diskvalifikācija no futbola. Tāpat šajā stāstā parādās odiozā Oļega Gavrilova vārds, kuram mūža diskvalifikācija no futbola ir kopš 2009. gada, viņš jau divas reizes ticis aizturēts (pēdējo 2019. gadā), tomēr joprojām ir uz brīvām kājām un, šķiet, turpina savu rūpalu.
Ne velti pavisam nesen pagaidu diskvalifikāciju saņēma Latvijas futbola virslīgas kluba “Noah Jūrmala” serbu vārtsargs Bojans Kneževičs, jo ir pamatotas aizdomas, ka viņš apzināti pieļāvis kļūdas, lai komanda zaudētu ar vajadzīgo vārtu starpību. “Noah Jūrmala” ģenerāldirektors ir Aleksandrs Jakubovskis, kādreiz cietumā sēdējis personāžs, kuram ir cieša saistība ar Gavrilovu vēl no Daugavpils “Lokomotiv” laikiem.
Vai Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) lēmums attiecībā pret “Ventspili” pārsteidza? Nē. Pārsteidz, cik prasti Šišhanovs un Gavrilovs centās piekukuļot kādu krievu tiesnesi, kurš tiesāja ventspilnieku spēli Eiropas līgā ar pazīstamo Francijas klubu “Bordeaux”.
Ar starpnieka palīdzību ieguva tiesneša Lapočkina kontaktus, tad sarakstē norunāja tikšanos, uz kuru devās Šišhanovs, piedāvāja 100 000 eiro kukuli, pretī sagaidot tiesneša palīdzību, lai “Ventspils” uzvarētu.
Izmeklētāji šo informāciju ieguva no Gavrilova mobilā telefona, kuru izņēma aizturēšanas laikā. Nekādas konspirācijas un cenšanās slēpt noziedzīgā nodarījuma pēdas liecina, ka iesaistītie jutās pārliecināti, ka nekas slikts viņiem nevar draudēt. Staigāja pa gadu gados iemītu taciņu.
Kopumā “Ventspils” sodīta par vismaz četru spēļu rezultātu ietekmēšanu UEFA Eiropas līgā. Šišhanovam kopš pagājušā gada ir aizliegts iebraukt Latvijā.
Lielākais cietējs būs “Ventspils” klubs un tā līdzjutēji, jo tādi kā Šišhanovs nāk un iet, bet kluba reputāciju tik ātri neatgūsi. Zaudētājs ir arī Latvijas futbols, kas pēdējos gados savu reputāciju sabiedrības acīs jau tā ir pamatīgi sabojājis, bet šādi gadījumi to dzen tikai dziļāk purvā.
Pārsteigums. ASV hakere – bijusī skolotāja no Latvijas
ASV Tieslietu departaments 4. jūnijā publicējis preses ziņu, kurā informē, ka par kibernoziegumiem vairākās valstīs izvirzītas apsūdzības kādai 55 gadus vecai Latvijas pilsonei Allai Vitei. Jau atkal ASV redzeslokā nonācis kāds Latvijas valstspiederīgais. Vai esam kibernoziedznieku lielvalsts? Droši vien jau, ka ne, bet kā lai neatceras sāgu ap Denisa Čalovska izdošanu kriminālvajāšanai ASV par datorvīrusa “Gozi” izstrādi?
Preses paziņojumā teikts, ka sešu gadu laikā līdz 2018. gada oktobrim Vite, kas ir Krievijā uzaugusi Latvijas pilsone, spēlējusi būtisku lomu “Trickbot Group” kibernoziedznieku sindikātā. Vite darbojusies ar pseidonīmu “Max” un “Trickbot” kodu sākusi rakstīt 2012. gadā. Prokurori ASV viņai izvirzījuši apsūdzības globālā krāpšanā, datu zādzībās un krāpnieciskās darbībās ar saknēm Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Surinamā.
Floridas štata Maiami pilsētā arestētā Vite šobrīd kopā ar vēl sešiem darboņiem gaida spriedumu Ohaio štata Klīvlendā. Grupa esot nozagusi naudu un konfidenciālu informāciju no slimnīcām, skolām, dažādām institūcijām, valdībām un uzņēmumiem ASV, Lielbritānijā, Austrālijā, Beļģijā, Kanādā, Vācijā, Indijā, Itālijā, Meksikā, Spānijā un Krievijā.
Kas ir Alla Vite? Par viņu nekas daudz nav zināms, ja neskaita viņas pašas sniegto informāciju vietnē “LinkedIn”. Tajā rakstīts, ka 1988. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi bakalauru lietišķajā matemātikā, bet no 1993. līdz 1999. gadam Rīgā strādājusi par pārdošanas menedžeri. No 1999. līdz 2003. gadam bijusi skolotāja kādā Rīgas vidusskolā, kur pasniegusi matemātiku un informātiku. Visbeidzot no 2012. gada no Surinamas Dienvidamerikā viņa strādājusi “Babak Software Development” IT kompānijā.
“Trickbot” ir ļaunprogrammatūra un robottīkls, kas kiberuzbrukumu veikšanai izmanto nolaupītu, ar internetu savienotu ierīču tīklu. Kibernoziedznieki pārvalda šo robottīklu un izveidoto ļaunprogrammatūru pārdod dažādām “filiālēm”, kuras to pēc tam izmanto dažādu kiberupuru meklēšanai, skaidro kiberpētījumu firma “Malwarebytes Inc.”.
Kad upura ierīcē nonāk ļaunprogrammatūra, ierīce kļūst par daļu no tūkstošiem ierīču liela tīkla, kas tālāk izplata ļaunprogrammatūru. Beigās ļaunprogrammatūru izmanto iekļūšanai ierīcēs, kur kibernozniedznieki nozog dažādus datus vai vienkārši izspiego ierīces. Dati rāda, ka “Trickbot” šobrīd ir viens no izplatītākajiem krāpniecisko uzbrukumu paņēmieniem pasaulē.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Gints Narogs, Raivis Šveicars
