Kosovas un Serbijas sarunu progresu sauc gan par veiksmi, gan nodevību 0
Vienošanās par Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšanu, kas panākta ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, tiek uzskatīta par pēdējā laika lielāko ES diplomātisko veiksmi. Taču, kamēr Briselē to uzskata par panākumu, vienkāršie serbu iedzīvotāji gan pašā Serbijā, gan Kosovā valdību sauc par nodevējiem.
Pirmie soļi
Serbijas, Kosovas un ES pārstāvjiem vajadzēja deviņas garas un nopietnas valdības līmeņa un neskaitāmas zemāka ranga eks-pertu tikšanās, kas galu galā vainagojušās ar panākumiem, un abas puses ir pakūrušas uguni zem pēdējos gados cieti aizsalušā ledus, lai to pamazām kausētu.
Serbijas valdība ir apstiprinājusi vienošanos par attiecību normalizēšanu ar Kosovu, pretī iegūstot Kosovas solījumu, ka valstī dzīvojošajiem serbiem piešķirs zināmu autonomiju, piemēram, viņiem pašiem būs sava policija un tieslietu struktūru amatpersonas, kuras, protams, darbosies Kosovas valsts pakļautībā.
Šī piekrišana ir gan Kosovas, gan Serbijas atslēga uz tuvināšanos ES, tā ka Belgrada jau vasarā cer sākt iestāšanās sarunas, turklāt līgums nosaka, ka neviena no pusēm nekavēs otras valsts centienus pievienoties ES. Eiropas Komisija (EK) ir devusi zaļo gaismu ES sarunu sākšanai ar Serbiju, un tagad jāgaida visu 27 ES dalībvalstu kopīgais akcepts jūnija sanāksmē.
Sabiedrības dusmas
Tikmēr vēl nedēļas sākumā vairāki tūkstoši cilvēku gan Serbijas galvaspilsētā Belgradā, gan Kosovas ziemeļos, kur koncentrējas lielākā daļa valstī dzīvojošās serbu minoritātes, izgāja ielās, lai paustu savu niknumu par notikumiem, kas, iespējams, pāršķir jaunu lappusi Serbijas un tās bijušās provinces Kosovas attiecībās. “Kosova ir Serbijas sirds” un “Nē Briseles līgumam!” – ar šādiem plakātiem un saukļiem protestētāji raidīja dusmas Serbijas valdības virzienā, kas, pēc viņu sacītā, padevusies Briseles spiedienam, un pieprasīja sarīkot referendumu, kurā būtu iespēja izteikties arī vienkāršajiem iedzīvotājiem.
Kosovā, kurā kopumā ir apmēram divi miljoni iedzīvotāju, mīt arī apmēram 120 000 serbu. Vislielākā serbu minoritātes koncentrācija ir valsts ziemeļos, kur joprojām uzliesmo nemieri un sadursmes ar valstī dzīvojošiem Kosovas albāņiem.
Ziemeļos dzīvojošie serbi joprojām ciešākas saiknes uztur ar Serbijas varu nekā ar Kosovas vadību un joprojām stingri atsakās atzīt, ka dzīvo neatkarīgā Kosovas valstī.
Divi zaķi
Briselē panāktā vienošanās Serbijas un Kosovas starpā tiek uzskatīta par veiksmi, kurā sasniegti divi ieguvumi – mieram tuvāk ir savestas abas valstis, un šī ir bijusi ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones pēdējo gadu lielākā diplomātiskā veiksme, kas, kā norāda eksperti, K. Eštonei bija ļoti nepieciešama, lai spodrinātu savu tēlu pēc virknes ne tik veiksmīgu citu sarunu mēģinājumu Eiropas ārpolitiskajā telpā.
Eksperti secina, ka K. Eštonei šajā garajā ceļā palīdzējuši vairāki faktori, bet lielākais trumpis viņas rokās bijis solījums ciešāk sadarboties ar abām valstīm – ar Kosovu sākt sarunas par stabilizācijas un asociācijas līgumu, bet Serbijai norādīt, ka izlīgums ar Kosovu būs priekšnosacījums tālākajā ceļā uz iestāšanos ES.
Augsto pārstāvi ārlietās šajā ceļā stingri atbalstīja dalībvalstis un īpaši ietekmīgā Vācija, kas visai atklāti norādīja, ka Serbijai ES neredzēt, kamēr tā nebūs noslēgusi vienošanos ar Kosovu.
Atver durvis investīcijām
Gan Kosovā, gan Serbijā panāktā vienošanās ir plaši atspoguļots temats arī valsts medijos. Serbijas laikraksts “Blic” raksta, ka jau saņemti pirmie signāli, ka vienošanās, kas panākta ar ES palīdzību, radījusi lielāku interesi ārvalstu investoros, turklāt arī jaunais ES daudzgadu budžets, kurš spēkā stāsies 2014. gada 1. janvārī, paredz lielāku finansiālo atbalstu Rietumbalkānu valstīm, kas raugās ES virzienā. Laikraksts citē Serbijas valdības Eiropas integrācijas biroja bijušo vadītāju Taņu Miscevicu, kas norāda, ka Serbijai ir būtiski vasarā sākt sarunas par pievienošanos ES, un, kā liecina citu pieredze, valsts, kas sākusi runāt par pievienošanos eirosaimei, iedod gluži citas pakāpes uzticības kredītu potenciālajiem ieguldītājiem.
To laikrakstam arī apstiprinājuši uzņēmēji no Vācijas, kam jau ir biznesa saiknes Serbijā, norādot, ka sarunas ir drošības garants tuvākajiem gadiem.
Arī pēdējais EK ziņojums par Serbijas gatavību Eiropas saimei, kā to plaši citē arī serbu mediji, vēsta, ka valsts ir veikusi ievērojamu progresu tuvāk savam mērķim, taču Serbijai arvien tiek norādīts uz virkni nepilnību, arī nepietiekamu cīņu ar korupciju, kā arī nepieciešamiem steidzamiem uzlabojumiem tieslietu sistēmā.
Jāatgādina, ka bijusī Serbijas province Kosovas neatkarību pati pasludināja 2008. gadā. To jau atzinušas 98 pasaules valstis, to vidū arī ASV un lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, taču Serbija Kosovu joprojām vēlas redzēt kā daļu no savas teritorijas.
Viedokļi
ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone: “Es vēlos atkal uzteikt abu valstu premjerministru un viņu komandu drosmi, noteiktību, vadot valstis prom no pagātnes takas uz nākotni. Šī vienošanās ir arī fantastisks signāls reģionam spert līdzīgus soļus.”
ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle: “Šī ir vēsturiska diena ne tikai Serbijai un Kosovai, bet arī visam Balkānu reģionam un Eiropas Savienībai kopumā. Šī vienošanās abām valstī palīdzēs veidot savu ceļu uz Eiropas Savienību.”
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu: “Šī ir vēsturiska vienošanās, kas tagad ātri jāievieš dzīvē. Apsveicu abu pušu līderus par viņu apņemšanos, drosmi un vīziju. Es esmu pārliecināts, ka šī vienošanās bruģēs ceļu nākamajiem ES Padomes lēmumiem par Kosovas un Serbijas Eiropas ceļu.”
