Kosovas parlaments apstiprina Albinu Kurti premjerministra amatā 0
Četrus mēnešus pēc vēlēšanām Kosovas parlaments pirmdien apstiprinājis premjerministra amatā kreisi orientētās Pašnoteikšanās kustības partijas (LVV) līderi Albinu Kurti.
Jau ziņots, ka LVV un centriski labējā Kosovas Demokrātiskā līga (LDK) svētdien panāca vienošanos par valdības koalīcijas izveidošanu.
Jaunais kabinets tika izveidots dienu pirms valdības izveidošanai atvēlētā termiņa beigām.
“Mēs būsim ekonomiskās attīstības un nodarbinātības valdība,” solīja Kurti, piebilstot, ka mērķis ir radīt “sociāli taisnīgu valsti”.
Jaunais premjers solīja arī cīnīties pret korupciju un ieviest trīs mēnešus ilgu obligāto dienestu armijā.
Kosovas prezidents Hašima Tači ārkārtas vēlēšanas izsludināja pēc tam, kad likumdevēji 22.augustā nobalsoja par parlamenta atlaišanu. Deputāti par šādu soli izšķīrās pēc premjerministra Ramuša Haradinaja demisijas jūlijā.
Bijušais albāņu kaujinieku komandieris Haradinajs no labējās Alianses Kosovas nākotnei atkāpās no premjera amata pēc tam, kad kā aizdomās turētais tika izsaukts nopratināšanai uz īpašo tiesu Hāgā, kas izmeklē 90.gadu beigu karā pastrādātos noziegumus.
Vēlēšanās, kas notika oktobrī, LVV ieguva 29 vietas, bet LDK – 28 vietas.
Taču partijas pēc vēlēšanām ilgi nespēja vienoties par valdības izveidi, galvenokārt strīdoties par amatu sadali nevis atšķirībām uzskatos.
Kurti, kurš galu galā kļuvis par Kosovas jauno premjeru, iemantoja atpazīstamību pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad, pats būdams students, organizēja studentu masu protestus pret Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča režīmu, kas īstenoja asiņainu kampaņu pret Kosovas albāņiem. Viņa politiskās aktivitātes dēļ žurnālisti iedēvēja Kurti par Kosovas Če Gevaru.
Brisele un Vašingtona ir aicinājušas Kosovas lielākās partijas apvienot spēkus un sākt īstenot ļoti nepieciešamās ekonomiskās, sociālās un tieslietu reformas.
Sevišķi tās vēlas sarunu atsākšanu ar Serbiju.
Kurti solīja atjaunot tirdzniecības, ekonomiskās un politiskās saites ar Serbiju.
Brisele uzstāj, ka Kosovai un Serbijai ir jāpanāk saistoša vienošanās par savstarpējām attiecībām, pirms tās var cerētu uz progresu savos centienos iestāties Eiropas Savienībā (ES).