Kosova cērt ērkšķainu neatkarības ceļu 0
Arī pirms pieciem gadiem 17. februāris tāpat kā šogad bija svētdiena. Kosovas galvaspilsētā Prištinā valdīja nepieredzēts aukstums ar lielu, spožu sauli virs svētku pārņemtās pilsētas. Līdz ar elektrības ģeneratoru troksni, kas ik pa brīdim korī ierūcās pie picērijām, sīkbodītēm un frizētavām, debesīs kā no maziem, dzīviem ugunskuriem cēlās balti, simtiem Prištinā sabraukušo tautiešu elpas zīmējumi.
Ziņoja, ka mazā un vienīgā Kosovas lidosta, kas izmēros nav prāvāka par vidējas turības zemnieka ratnīcu, vairs nespēj uzņemt atbraucējus, kas saradušies dzimtenē no ASV un citām tālienes valstīm, lai būtu klāt Kosovai izšķirošajā brīdī.
Centrālajā daudzstāvu Prištinas viesnīcā Mātes Terēzes ielā, kas bija pazīstama kā ārvalstnieku apmešanās vieta arī Kosovas kara laikā, drūzmējās žurnālisti, un vienīgo stāvlaukumu pie ieejas bija bloķējuši televīziju auto ar raidītājiem uz jumta, gatavi vēstīt jaunākās ziņas pasaulei.
Pulksten trijos dienā Kosovas parlaments vienbalsīgi pieņēma neatkarību. “Mēs šo dienu esam gaidījuši ļoti ilgi. Kosovas neatkarība pieliek galīgo punktu Dienvidslāvijai,” ar neslēptu saviļņojumu sacīja Kosovas premjerministrs Hašims Tači.
Serbija uz savas bijušās provinces pašpasludināšanos premjerministra Vojislava Koštunicas personā reaģēja bez pārsteiguma: “Šī ir neīstas valsts deklarācija.”
Kad vēlāk Prištinas ielas pārplūdināja laimīgu cilvēku un karogu jūra, ne visur Kosovā svinēja. Albāņu uzvaras dienu kā zaudējumu uztvēra te dzīvojošie serbi.
Ar atzīšanu nesteidzas
Piecus gadus pēc neatkarības pasludināšanas eiforiju un sajūsmu ir nomainījusi skarbā ikdiena. Kosova cieš no nabadzības, ļoti augsta bezdarba, ir ekonomiski vāja un joprojām etnisku nemieru plosīta valsts, turklāt Kosovu joprojām atzinusi tikai daļa Eiropas Savienības (ES) valstu. Piecas no 27 – Grieķija, Spānija, Slovākija, Kipra un Rumānija – ar šo lēmumu joprojām nesteidzas. Eiropas Parlaments vēl 2010. gadā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja visas ES dalībvalstis beidzot atzīt Kosovas neatkarību. Tomēr pelēkie plankumi neliedz Kosovai pamazām kaldināt savu ceļu Briseles virzienā. Lai Kosova varētu jau stabilāk pietuvoties ES mērķim un kļūt par kandidātvalsti, tai vispirms ar ES būtu jāparaksta Stabilizācijas un asociācijas līgums un jāgūst atzīšana no pilnīgi visām 27 ES dalībvalstīm. Taču arī līdz līgumam Kosovai vēl garš ceļš ejams, jo tai ir jāizpilda virkne Eiropas Komisijas noteiktu mājas darbu, proti, jāpilnveido likuma vara, valsts pārvalde, minoritāšu aizsardzība un tiesības, kā arī tirdzniecība.
Upes pretējās puses
Kosovas un Serbijas joprojām sarežģītās attiecības ir ne tikai šķērslis Prištinas, bet arī Belgradas ceļā uz tuvināšanos ES. Brisele patlaban ir neitrālā zona, kur abu valstu vadītāji ES sarunveža vadībā regulāri tiekas, lai gludinātu garajos konflikta gados nokaitētos asumus.
Pēdējo reizi Kosovas valdības galva H. Tači un Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs Briselē tikās šonedēļ, un sarunu gaisotni ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone nosauca par auglīgu. Nākamā reize gaidāma jau pēc nepilnām divām nedēļām, marta sākumā.
Belgrada Kosovas vienpusēji pasludināto neatkarību joprojām neatzīst, lai gan abām pusēm ir izdevies panākt vienošanos par robežkontroli, muitu un citiem jautājumiem.
Kosovas valdība arī rosinājusi iecelt tagadējo vēstnieku Zviedrijā Lulzimu Peci par pirmo diplomātisko pārstāvi Serbijā.
Kamēr politiķi mēģina risināt gadiem sasāpējušās attiecību problēmas, ikdienas dzīvē tas vis neizdodas tik viegli. Vēl mēneša sākumā ziņas no divās – albāņu un serbu – daļās sašķeltās Kosovas ziemeļu pilsētas Mitrovicas vēstīja par jauniem incidentiem, kuros granātas sprādzienā ievainoti divi serbu bērni. Sadursmes kopš Kosovas neatkarības pasludināšanas īpaši šajā valsts daļā uzliesmo ik pa brīdim.
Latvija – starp pirmajām
Kosova ar mazai un jaunai valstij raksturīgu rūpību uzskaita un īpaši izceļ ikvienu zemi, kas atzinusi tās neatkarību. Aktīvistu grupa jau kopš pirmajām dienām ir izveidojusi interneta mājas lapu “Kosova saka jums paldies”, kurā piefiksē ikvienu valsti, kas atzinusi Kosovas neatkarību. Tajā vēstīts, ka patlaban no 195 valstīm pasaulē Kosovas statusu atzinušas 98. Paši kosovieši uzskata, ka tas ir psiholoģiski svarīgs skaitlis, jo nozīmē, ka Kosovu atzinusi vismaz puse pasaules valstu. Pati pirmā 17. februārī bijusi Kostarika Centrālamerikā, kas pasteigusies laika zonas atšķirību dēļ, pēc tam ASV, Francija, Afganistāna, Albānija un garajā sarakstā vienpadsmitā, no ES valstīm ceturtā un no Baltijas pirmā ir Latvija. Aizvadītā gada Ziemassvētkos Kosovai atzīšanas sveicienu šobrīd pēdējā atsūtīja Pakistāna, bet ceļā ir vēstule no Ēģiptes.
Viedokļi
Edgars Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs: “Man bija gods pagājušā gada novembrī vizītē Latvijā uzņemt Kosovas ārlietu ministru, tā bija pirmā šāda vizīte mūsu valstī. Pārrunājām gan Kosovas centienus tuvināties Eiropas Savienībai, gan dialogu ar Serbiju, protams, arī pro-blēmjautājumus – Ziemeļkosovas serbu integrāciju. Taču, ja atskatāmies uz Kosovas pieciem neatkarības gadiem, tad, manuprāt, jāteic, ka, pirmkārt, tie ir ļoti labi, jo šajā laikā Kosova ir kļuvusi par pilnīgi neatkarīgu valsti, visi tai noteiktie monitoringi ir beigušies, Kosova ir pierādījusi savu dzīvotspēju. Otrkārt, gan Serbija, gan Kosova tiecas uz mērķi kādreiz iestāties Eiropas Savienībā, kas ir svarīgi reģiona stabilitātei, un ļoti smago jautājumu risināšana notiek samērā veiksmīgi.”
Ketrīna Eštone, ES augstā pārstāve ārlietās: “Serbijas un Kosovas sarunās, kas tiek risinātas centienos panākt konfrontācijas kliedēšanu ap pēdējo Eiropas spriedzes punktu, ir sasniegts būtisks progress. Abiem premjerministriem ES atbalstītā attiecību normalizācijas dialoga ietvaros bija auglīgas diskusijas. Premjerministri ir apmierināti ar būtisko progresu, kādu viņi ir panākuši, un arī es tāda esmu.”
Fakti Kosova Vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas 2008. gada 17. februārī Galvaspilsēta – Priština Platība – 10 877 kvadrātkilometri Iedzīvotāju skaits – aptuveni 2 miljoni (90 procenti albāņu, 6 procenti – serbu) Lielākās izmantotās valodas – albāņu, serbu Lielākās reliģijas – islāms (albāņi), kristietība (serbi) Dabas resursi – ogles, svins, cinks, hroms, sudrabs |
