Kosmosa izziņas centrs Cēsīs – iespēja aplūkot raķeti un izbaudīt lielāko kustīgo grīdu Eiropā 19
Dr. Phys. Nucl. Agris Auce
Kosmoss ir interesants un noslēpumains un kopš Gagarina prospekta pārvēršanas par Edinburgu Jūrmalā un Cialkovska memoriālo materiālu demontāžas, mums ir arvien mazāk artefaktu, kuri saista jauniešu (un pieaugušo) iztēli ar kaut ko ievērojamāku nekā piezemētie Kariņa avio lidojumi vai Evikas iesaistīšanās Judžu pāra laulības jautājumu risināšanā un citas līdzīgas izdarības.
Par laimi šis jautājums mūsu iedvesmošanai ir sekmīgi risināts Cēsīs, kur rudenī ir atklāts Kosmosa izziņas centrs. Tas patīkami papildina dažus Latvijā jau esošos kosmosa objektus – kā Irbes lokatoru (nu jau radioteleskopu) un Strūves meridiānu. Un varbūt vēl Vaiņodes lidlauku, kurā bija paredzēts nosēsties Padomju daudzkārt izmantojamajam kosmosa kuģim Buran.
Kosmosa izziņas centrs atrodas modernā ēkā, kas ir mūsdienu Rietumeiropas modernā muzeju dizaina raksturīgā skatā. Centrs pats apgalvo, ka ēka ir enerģētiski gandrīz autonoma un superenergoefektīva. Tas, protams ir interesanti, bet ne jau tāpēc ejam uz Kosmosa izziņas centru. Lai gan atzīmēsim, ka arī kosmosa kuģim ir jābūt energoautonomam. Ilgstošu energo autonomiju kosmosā šobrīd var nodrošināt tikai trīs tehnoloģijas: Saules baterijas, radioaktīvo materiālu termoģenerācija vai kodolreaktori kosmosā. Vismaz viens no šiem trim – Saules baterijas ir arī Kosmosa izziņas centrā, bet pārējo divu noteikti tur nav. Lai gan kaut ko radioaktīvu noteikti būtu gribējies ieraudzīt vai vismaz paskatīties kosmisko starus.
Pie kopīgā dizaina pozitīvi jāpiemin plašā ārpuses teritorija un arī autostāvvietas.
Jau pie ieejas iekšā mūs sagaida interesanta tehnoloģiska ierīce – kustīgā grīda, kas izsūc no apmeklētājiem mehānisko enerģiju un pārvērš to elektrībā. Šāda tipa grīda te ir lielākā Ziemeļvalstīs un visā Eiropā.
Šo rindu autoru vairāk interesē dažādi artefakti un fiziski priekšmeti, fizikālo procesu demonstrācijas, bet mazāk interesē datori un ekrāni, jo lai pasēdētu pie ekrāna, nav nepieciešams izkustēties no mājas.
Ekrānu Centrā ir daudz, un, ja skolnieki Kosmosa izziņas centru apmeklē gida pavadībā, tad arī ekrānos domājams, var atrast un izmēģināt dažādas interesantas un izglītojošas lietas, ka saistītas ar kosmosu, kosmosa lidojumiem un mūsu Zemeslodi.
Pirmā stāvā mūs sagaida 2022. gadā Cēsīs uzbūvēta un palaista raķete, kura savā lidojumā esot pārsniegusi 1,9 km augstumu un lidojusi ar ātrumu ap 1000 km/h. Šis artefakts tiešām iepriecē un silda sirdi. Mūsdienu aktualitāšu kontekstā varētu domāt par šādas ierīces pielietojumu Gazā un citur, lai gan Maskavu no Cēsīm tā diez vai aizsniegtu. Tāpat interesanta ir kosmosa kuģa reaktīvā dzinēja replika, varētu domāt, ka kaut kas no SpaceX, bet pagaidām par to pietrūkst detalizētas informācijas.
Kosmosa izziņas centra centrālais elements ir gabaliņš no Starptautiskās Kosmosa stacijas – kopija, protams, kura ir iebūvēta lielā atrija 2 un 3 stāvā. Tas ir iespaidīgi – Tā ir pirmā vieta, kur man ir bijusi iespēja ieiet reālā kosmosa stacijas replikā. Tas ir tiešām aizraujoši. Protams, ne visas pogas, durvis un ventilatori darbojas, bet ir arī ļoti reālistiskas daļas. Uz mani personiski vislielāko iespaidu atstāja kosmiskā tualete. Viena lieta ir lasīt vai skatīties Youtube, kā kosmonauti nokārto dabiskās vajadzības, bet pilnīgi citādi ir to reāli redzēt, pataustīt un pat nospiest dažas iedarbināšanas pogas. Pilnībā lietot to gan nevaram, bet iztēloties gan. Tas patiešām iepriecina. Es būtu gribējis redzēt arī vēl kādus kosmonautu pamperus, kādus, piemēram biju skatījis Londonas dabas muzejā, bet gan jau Kosmosa izziņas centrs ar laiku papildinās savu ekspozīciju.
Tāpat ļoti interesanta ir kosmonautu guļamistabas replika. To tik tiešām var izmēģināt, lai gan gravitācijas apstākļos ir grūti aizmigt stāvus. Kā interesanta nianse ir jāmin tas, ka gulēt ejot ir jāatceras ieslēgt ventilators, lai tas dzen svaigu gaisu, jo bezsvara apstākļos esot ierobežota gaisa dabiskā cirkulācija.
Kosmosa izziņas centrā ir vēl citi fiziski taustāmi objekti un apskatāmi priekšmeti un procesu demonstrācijas, lai gan to pagaidām nav ļoti daudz. Bērniem un droši vien vēl citiem ļoti interesanta varētu likties miniatūra, bet darbojošās Marsa kolonijas raktuve, kur ar attālināti vadāmiem ekskavatoriem var kravas mašīnās iekraut Marsa grunts imitāciju un vest to uz pārstrādes kombināta vārtiem. Bērniem šāda darbošanās ir aizraujoša.
Lai saglabātu intrigu, šeit nerakstīšu par visu, kas redzams Kosmosa izziņas centrā, jo izglītojošu materiālu tur ir daudz.
Gribētos Kosmosa izziņas centrā vairāk uzzināt par enerģiju kosmosā – kur to ņem un kur to iztērē. Šajā jomā kosmosa industrijā pēdējos 10-20 gados ir notikušas ļoti lielas izmaiņas – Saules bateriju straujā attīstība šobrīd nosaka to, ka lielākā daļa kosmosa aparātu tiek nodrošināti ar Saules baterijām. Tomēr tālā kosmosa misijām vēl aizvien tiek izmantoti Plutonija izotopu vai citu radioaktīvo materiālu termoģeneratori. Ar šiem Pasaulē šobrīd ir problēmas, jo strauji tiek tērēti tiem vajadzīgā plutonija izotopa krājumi, bet tā ražošana kodolreaktoros nenotiek pietiekamā apjomā. Īpaši interesants ir jautājums par speciāli kosmosa vajadzībām domātiem kodolreaktoriem. Latvijā Fizikas Institūtā savulaik tika izstrādāts ar šķidro litiju dzesināms kodolreaktors plānotajai Padomju misijai uz Marsu, bet tas tā arī netika turpināts un pabeigts. Ar šo izstādi saistītie artefakti vēl aizvien atrodas Latvijas Universitātes Fizikas Institūtā Salaspilī un būtu jau interesanti Kosmosa izziņas centrā ieraudzīt arī kaut ko tādu no tieši Latvijas kosmosa vēstures.
Arī kafejnīca ir glīti iekārtota, kā jau tas modernajā Centrā piedienas. Par ēdienkarti lai spriež Michelin, Zirnis un citi jomas eksperti. Ir arī Kosmosa izziņas centra veikaliņš, pagaidām tas ir salīdzinoši neliels, bet kaut ko interesantu var atrast jau tagad.
Centrs tapis ar neizmērojamu tā iniciatoru un darbinieku iniciatīvu un ieguldīto darbu, kā arī ēka tika uzcelta ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu palīdzību. Centra plāns ir piesaistīt vismaz 100000 apmeklētājus gadā, novēlēsim, lai tas viņiem veiksmīgi izdodas.
Jāatzīmē arī, ka centrs var piedāvāt arī izglītojošus pasākumus, lekcijas vai darbnīcas par kosmosa tēmu, kas ļauj apmeklētājiem padziļināt savu sapratni par šo aizraujošo zinātnes jomu. Centrs mēdz organizē arī pasākumus, lai popularizētu zinātni un piesaistītu jaunos cilvēkus kosmosa pētniecībai.
