Kosmētika, olu krāsas, veļas pulveris, majonēze, guaša krāsas – Latvijā turpina ienākt preces no Krievijas 73
Eiropas Savienības dalībvalstis, to skaitā Latvija jau vairāk nekā divus gadus sniedz dažāda veida atbalstu kara cietušajiem Ukrainā un nostājušies pret agresorvalsti Krieviju. Neskatoties uz to, imports no Krievijas nav pārtraukts, kā arī uzņēmējiem ar likumU atļauts turpināt sadarbību. TV24 devās pie nozaru pārstāvjiem un ekspertiem, lai noskaidrotu, kāpēc tās netiek aizliegtas pilnā apmērā un kā ietekmē valsts tirgu un uzņēmējdarbību.
Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā turpina ienākt preces no agresorvalstis – Krievijas – un tās ir brīvi nopērkamas vairākos Latvijas veikalos. TV24 raidījums “Stopkadri” vienā no Rīgas tirdzniecības vietām ievēroja dažādus sausiņus un garšvielas.
Raidījuma “STOPkadri ar Armandu Puči” skatītāji ir iesūtījuši fotogrāfijas, kurās redzamas Latvijas veikalos nopērkamās Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces. Kosmētika, olu krāsas, veļas pulveris, majonēze, guaša krāsas. Publiskajā telpā jau ir izskanējis, ka pērn Eiropas Savienībā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju aptuveni 2,7 miljardu eiro apmērā. Latvijā imports veidoja 355 miljonus un tādējādi ieņēma pirmo vietu starp visām dalībvalstīm. Šomēnes valdība apstiprinājusi sarakstu ar pārtikas precēm, kuras aizliegts importēt no Baltkrievijas un Krievijas, taču virkne produktu vēl aizvien būs pieejamas veikalu plauktos.
FILIPS RAJEVSKIS, POLITOLOGS: “Šāda veida ierobežojumi netiek sabiedrībai izstāstīti līdz galam, kā strādā kopējais Eiropas tirgus un tāpēc liekas, kāpēc mēs nevar aizliegt visus Krievijas produktus. To var noteikti izdarīti, bet kopējā Eiropas tirgus ietvarā. Piemēram Eiropa aizver ciet durvis un tad protams, tas ir cits stāsts.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite norādīja, ka pēc kara sākuma Ukrainā daudzi uzņēmēji īsā laika periodā apzinīgi pārtrauca sadarboties ar Krieviju. Zaudējumi neesot bijuši lieli, un esot sanācis atrast citus sadarbības partnerus. Tomēr daļa uzņēmēju izvelējās turpināt sadarboties ar agresorvalsti, jo gan finansiāli, gan ekonomiski tas esot izdevīgi un ar likumu neesot aizliegts.
ANDRIS BITE, LDDK PREZIDENTS: “Tas varētu būt vairākos līmeņos – gan uzņēmumi kas strādā labi pelna, otrs nodokļu ieņēmumi, vai lielu infrastruktūru – dzelzceļā nodarbinātība-valsts līmenī tas netiek sekmēts, bet tiek pievērtas acis. Līdz ar to, tas strādā, Nauda nosaka diezgan daudz.”
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra, ka ienākošo Krievijas preču daudzums mazumtirdzniecībā esot pavisam mazs procents no kopēja importa un, ierobežojot tās, nebūšot lieli zaudējumi. Šobrīd jau vairākas preces tiek aizstātas ar Ukrainā ražotām, šķēršļi esot tikai loģistikas jautājumā.
HENRIKS DANUSĒVIČS, LATVIJAS TIRGOTĀJU ASOCIĀCIJAS PREZIDENTS: “Tas ko valdībai vajadzētu darīt, nevis populistiski klaigāt presē, bet rīkoties Eiropas Savienības līmenī un panākt, lai tiktu iegriezti tie ierobežojumi pret Krieviju, kas neļauj veikt šādas darbības.”
Pēc Henrika Dunasēviča domām, Latvijas valdība ļoti maz sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un neinformējot sabiedrību par to, kādi mehānismi tiek īstenoti, lai mazinātu eksportu un uzņēmēju sadarbību ar Krieviju. Ekspertu un nozaru pārstāvju viedokļi sakrīt, ka sadarbība ar Krieviju turpināšoties, kamēr ES kopīgi nepieņems lēmumu pārtraukt jebkādas attiecības ar agresorvalsti.
