Košā zvejnieka sēta. Ciemos pie lietuviešu Leimontu ģimenes Papes “Žvaguļos” 0
Lietuviešu Leimontu ģimene Rucavas pagasta Papes ciema “Žvaguļos” saimnieko jau 30 gadus – acis priecē atjaunotā dzīvojamā ēka, kurai līdzās redz līdzīga stila pirtiņu un nelielu vasaras mājiņu ar plašu terasi, tur savulaik atradies šķūnis, kas nodedzis.
Kādreizējā zvejnieka mājā savulaik dzīvojusi Krežu dzimta un pēc tēva nāves tā palikusi meitas Annas Līcis īpašumā. No viņas (tagad Anna jau aizsaulē) Rims un Virgīnija Leimanti tad arī nopirkuši saimniecību un tagad, būdami pensijā, omulīgajā koka namā pie jūras var uzturēties jo bieži. Brīvajos brīžos atpūsties atbrauc arī bērni un draugi, kuriem ir arī savas īpašās telpas, piemēram, meitai kā jau māk-sliniecei uzcelts atsevišķs vasaras namiņš ar plašu terasi. Viņas bērnībā zīmētās gleznas veido izstādi plašajā mājas bēniņu atpūtas telpā.
Leimontu pastāvīgā dzīvesvieta ir Kauņā. Virgīnija teic, ka visi vīra un dēla līdzekļi tiekot ieguldīti šeit, Papes saimniecībā. Rims ilgus gadus strādājis par celtnieku restauratoru Lietuvas Brīvdabas muzejā Rumšišķos netālu no Kauņas. Acīmredzot ar kārtīga speciālista aci viņš arī novērtējis ekoloģisko koka būvi latviešu zvejniekciemā un centies to atjaunot, kā pienākas un atbilstoši Papes ciema apbūves prasībām. Tās nosaka, ka jāievēro zvejnieku ciemata raksturīgā arhitektūra, ēku jumtiem atļauts izmantot koka skaidas, koka šķindeļus, niedres, dēļu klājumu, atļauts būvēt vienīgi divslīpju jumtu (slīpums no 35 līdz 40 grādiem) bez jumta izbūvēm, aizliegts lietot sintētiskos fasāžu apdares materiālus un vismaz pusei jābūt no koka, bet logu aplodas un rāmji jākrāso baltā krāsā.
Restauratora prasmīgo roku darbu redz visapkārt, īpaši iekštelpās, kur katru pārsteidz guļbaļķu līdzenās sienas. Rims tos ilgi un pacietīgi slīpējis, atstājot redzamas arī koksngraužu un ķirmju darbības pēdas, kas interjeram piešķir pat sevišķu šarmu. Starp baļķiem vajadzīgajās vietās papildinājis purvā vāktās sfagnu sūnas. Griesti atjaunoti, dažviet nācies nomainīt sijas. Savukārt plašajās bēniņu telpās saimnieki nolēmuši, ka skaistā mājas niedru cepure jāatstāj visiem redzama un izpētāma. Rims teic, ka vietējo meistaru liktais Papes ezera niedru jumts esot teicams visos aspektos, arī nekādi kukaiņi neesot manīti. Bēniņos vieta gan atpūtai, gan mantu noliktavai, gan gleznām un senām saimniecības lietām. Kāpnes izveidotas ar asimetrisku uzeju, lai platākā vietā arī augumā garāks vīrs neatsistu galvu.
Gādājot par pašu un viesu ērtībām, vairāk nekā 100 metru dziļumā veidots dziļurbums, ievilkta kanalizācija un ūdensvads. Centrālais ūdensapgādes mezgls atrodas pirts ēkā, kur arī iekārtota duša, pērtuve, neliela virtuvīte un atpūtas telpa. Atšķirībā no dzīvojamās ēkas pirtiņas jumtu klāj skaidas, bet Rims ar savu tautiešu darbu ir ļoti neapmierināts, jo pirms klāšanas skaidas neesot kārtīgi sašķirotas, tāpēc arī šur tur jau nevienādi izspūrušas. Droši vien nāksies lūkot vien vietējos meistarus…
Pēdējos gados visu ēku fasādes, tās ne ar ko nesiltinot, glīti apšūtas būvnieku sauktajā “trinītī” ar dēļiem. No Papes ciema apbūves prasībās noteiktās krāsu paletes Rims izvēlējies sarkanbrūno – tas atgādina zviedru sarkano krāsu, kas, kā zināms, ir dabiska, videi draudzīga un ļauj koksnei elpot.
