Korupcijas ēna pār Eiropu 0
“Korupcija ietekmē visas dalībvalstis,” tā vēsturē pirmajā tik visaptverošajā ziņojumā par situāciju visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs secinājusi Eiropas Komisija (EK).
“Pēdējos gados gan veikts daudz un dažādu pasākumu, taču rezultāti ir nevienmērīgi un joprojām būtu jādara vairāk, lai arī sauktu vainīgos pie atbildības,” vēsta ziņojums.
Aicina stiprināt KNAB darbu
EK eksperti ir analizējuši katras dalībvalsts situāciju, arī Latvijas problēmas un sasniegto. Pēc starptautiskā un arī Eiropas korupcijas uzrauga, organizācijas “Transparency International”, datiem, Latvija no 28 ES dalībvalstīm korupcijas indeksa ziņā joprojām ir tabulas lejas daļā, ierindojoties 21. vietā. Vērtējot mūsu valsti, kā viens no pozitīvajiem piemēriem uzsvērta politisko partiju ziedojumu interneta datubāze, kā arī pretkorupcijas tiesību akti. “Paveiktais darbs ir vērtējams pozitīvi, bet joprojām pastāv bažas par tiesiskā regulējuma īstenošanu,” teikts ziņojumā. EK Latviju mudina turpināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sekmīgo darbu, nostiprinot tā neatkarību un aizsargājot to no iespējamās politiskās iejaukšanās. KNAB nozīmei korupcijas apkarošanā Latvijā EK savā pētījumā pievērsusi īpašu vērību, norādot, ka arī KNAB finanšu krīzes laikā, kas Latviju pārņēma 2008. gadā, tika samazināts finansējums.
Ziņojums arī norāda, ka e-iepirkumu metožu un lielākas konkurences veicināšana attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem varētu palīdzēt mazināt riskus publiskā iepirkuma jomā. Latvijai arī jāuzlabo pārredzamība valstij piederošajos uzņēmumos un stingrāk jāpiemēro Saeimas deputātu ētikas kodekss.
Kukuļus uzskata par normāliem
Lai noskaidrotu sabiedrības domu par situāciju korupcijas jomā, EK ir īstenojusi arī plašas iedzīvotāju aptaujas, kurās atklājas, ka 83 procenti Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka korupcija valstī ir izplatīta, bet 67 procenti, kas ir lielākais skaits salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, domā, ka ir pieņemami pasniegt dāvanu, lai iegūtu pakalpojumu no valsts institūcijām. Vismaz 20 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija viņus skar ik dienu, un 81 procents uzskata, ka tas ir vieglākais ceļš, kā iegūt no valsts iestādes nepieciešamos dokumentus vai pakalpojumus, seši procenti Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka pagājušajā gadā no viņiem prasīts vai sagaidīts kukulis, un 25 procenti Latvijas iedzīvotāju personiski pazīst kādu, kurš joprojām ņem vai kādreiz ir ņēmis kukuli.
Bizness atzīst problēmu
EK aptaujājusi arī Latvijas uzņēmējus, un 20 procenti atzinuši, ka kukuļdošana ir nopietna problēma mūsu valstī un traucē sākt biznesu. No aptaujātajiem 37 procenti uzskata, ka korupcijas dēļ viņi pēdējā laikā ir zaudējuši publiskos, piemēram, iepirkuma vai citu projektu konkursos, un vismaz 79 procenti uzņēmēju uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta lieta.
“Kukulis ir tāda dīvaina lieta,” saka uzņēmējs Andrejs, kurš atzīst, ka viņam īsti dzīvē neviens nav prasījis, taču viņš pats vairākkārt devis naudu ceļu policistiem, lūdzot, vai nevar ar desmit tolaik vēl latiem izpirkt vairākus desmitus latu dārgāko sodu. Savukārt kāds cits biznesa pārstāvis Genādijs, kurš tikko atvēris nelielu ēdināšanas uzņēmumu, teic, ka personiski pazīst vairākus uzņēmējus, kuri stāstījuši, ka maksājuši ierēdņiem, lai vieglāk izturētu dažādas pārbaudes. “Kukuļošanas situācija rodas tad, ja pats savāri ziepes,” uzskata Genādijs, tomēr atzīst, ka šādai situācijai, kad visu var nokārtot ar naudu un kukuļojot, nevajadzētu būt. Viņaprāt, daudz skarbāka pieredze noteikti ir lielo uzņēmumu īpašniekiem.
Atklāj personisko pieredzi
“Eiropā nav no korupcijas brīvas zonas,” tā atzinusi ES iekšlietu komisāre Cecīlija Malmstrēma. Pēc EK datiem, tradicionāli vismazāk korupcijas gadījumu konstatēts ziemeļvalstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, kā arī Luksemburgā, kur to cilvēku skaits, kuri aptaujās atzinuši, ka ar kukuļdošanu ir saskārušies, ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Arī Lielbritānijā konstatēts ļoti zems kukuļošanas procents, un tikai pieci no aptaujātajiem 1115 cilvēkiem atzinuši, ka kādreiz no viņiem ir gaidīts kukulis, taču tas britiem neliedz domāt, ka korupcija ir vispārēja sērga, jo tā atzinuši 64 procenti aptaujāto Lielbritānijas pilsoņu.
EK uzteikusi arī Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Franciju, Austriju, kā arī mūsu kaimiņvalsti Igauniju, kurā salīdzinoši maz cilvēku atzinuši, ka bijuši spiesti maksāt kukuļus.
Ungārija, Slovākija un Polija savukārt ir tās valstis, kuras pirmās sāk iezīmēt problemātiskās līknes, jo te krietni vien vairāk cilvēku atzinuši, ka bijuši spiesti maksāt kukuļus, turklāt ļoti īpašās nozarēs – visvairāk medicīnā, veselības aprūpē, tiesa gan, krietni mazāk, bet arī policijā, muitā, politiķiem, dažādām valsts iestādēm.
Savukārt Slovēnijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā saskaņā ar ziņojumu konstatējama īpatnēja situācija – salīdzinoši maz cilvēku atzīst, ka paši jelkad būtu saskārušies ar korupciju, taču vispārējā izjūta, ka tā ir briesmīga sērga gan valstī, gan visur pasaulē, ir visaugstākā salīdzinājumā ar citām valstīm, un tā domā vairāk nekā 90 procentu visu aptaujāto cilvēku. Tam par iemeslu lielākoties esot pēdējā laika politiskās krīzes un valdības ķīviņi.
Bet visvairāk uz korupcijas gadījumiem personiskajā dzīvē norādījuši Horvātijas, Čehijas, Lietuvas, Bulgārijas, Rumānijas un Grieķijas iedzīvotāji.
Viedokļi
ES Iekšlietu komisāre Cecīlija Malmstrēma: “Korupcija ir tāds fenomens, ar ko ir ļoti grūti cīnīties, taču tajā pašā laikā tā ir problēma, ko mēs nevaram atļauties ignorēt. Viens no divpadsmit eiropiešiem pēdējā gada laikā ir pieredzējis korupciju un četri no desmit Eiropas uzņēmumiem korupciju uzskata par lielu šķērsli biznesam. Tieši tādēļ Eiropas Komisija šodien ir pieņēmusi pretkorupcijas ziņojumu, kas dod godīgu vērtējumu tam, kā katra dalībvalsts cīnās ar korupciju un kā esošie likumi un politika darbojas praksē, kā arī iesaka, ko dalībvalstīm darīt, lai tās veiksmīgāk tiktu galā ar šo problēmu. Ziņojums rāda, ka korupcijas līmenis dalībvalstīs ir atšķirīgs, taču tā skar absolūti visas ES valstis. Viena lieta ir ļoti skaidra – Eiropā nav no korupcijas brīvas zonas.”
Starptautiskā korupcijas uzrauga, organizācijas “Transparency International”, direktora vietnieks Mikloss Maršals: “Uzticība Eiropas līderiem krītas tādēļ, ka bizness un valsts iestādes attiecības risina tumsā, liekot iedzīvotājiem uzdot jautājumu, kā interesēs tas viss īsti notiek. Lai izbeigtu šo plaisu starp politiķiem un sabiedrību, ir jābūt lielākam sabiedriskās dzīves caurspīdīgumam un arvien lielāks skaits valsts amatpersonu jāsauc pie atbildības par viņu rīcību.”
