Korupcijas apkarotājus vairs nemāca šaut 0
Vairākus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvajiem darbiniekiem nenotiek ne šaujamieroču lietošanas teorētiskās, ne arī praktiskās nodarbības, stāsta bijušie KNAB darbinieki. “Vai jānotiek traģēdijai, lai apzinātos šādas bezdarbības iespējamās sekas?” vaicā bijušās amatpersonas, kas vairākas reizes centušās pievērst KNAB vadības uzmanību šim faktam, taču iekšējās drošības nodaļa, kas atbild par šo jautājumu, savas prioritātes virzījusi citā gultnē.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis: “Ja tā ir taisnība, tad tas ir kliedzošs fakts.”
Ar KNAB sabiedrisko attiecību speciālistes Lauras Dūšas starpniecību noskaidroju, ka pēdējās apmācības šaušanā notikušas 2013. gada septembrī un tās uz sadarbības līguma pamata organizējis Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centrs.
“Papildus informējam, ka 2016. gada pavasarī tika organizēta cenu aptauja ar mērķi atrast pakalpojuma sniedzēju, kas nodrošinātu teorētisku apmācību par šaujamieroča lietošanu, kā arī organizētu praktisko šaušanas apmācību norisi. No pieciem aptaujātajiem tikai viens uzņēmums sākotnēji piedāvāja sniegt minētos pakalpojumus, bet vēlāk atteicās to darīt. Šobrīd tiek izvērtētas iespējas atkārtoti veikt šaušanas apmācības,” pastāstīja L. Dūša.
Tieši 2013. gadā KNAB operatīvie darbinieki divas reizes nokļuva situācijā, kad bija spiesti lietot šaujamieroci. Ziņu aģentūra LETA informēja, ka martā biroja īstenotajā operācijā tika aizturēti Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētāji, kurus turēja aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un kukuļdošanas atbalstīšanu. Operācijas laikā vismaz trīs reizes izšauts uz izmeklētāja vadīto automašīnu. Lietot šaujamieroci ir atļauts saskaņā ar KNAB likumu, bet pēc tam birojam ir jāveic pārbaude par tā lietošanas apstākļiem.
KNAB likums noteic, ka biroja amatpersonas drīkst glabāt vai nēsāt dienesta vai personiskos šaujamieročus, kā arī drīkst tos lietot atbilstoši likumam “Par policiju”. Ne tikai operatīvajiem darbiniekiem, kuri ir amatpersonas, bet arī izmeklētājiem likums ļauj nēsāt un lietot šaujamieročus, taču šīs tiesības netiek izmantotas, jo nav tādas vajadzības. KNAB ir izveidota īpaši slepena specializēta struktūrvienība, kas arī jau trīs gadus ir spiesta iztikt bez iemaņu stiprināšanas šaušanā.
Prokuratūrā netiek organizētas šaušanas apmācības, jo prokuroriem nav šaujamieroču. Toties Valsts policijai (VP) ir jāorganizē šaušanas apmācības, un šis uzdevums ir uzticēts Valsts policijas koledžai. Koledžas direktora vietniece Dina Tarāne pastāstīja, ka apmācības tiekot nodrošinātas visās piecās VP reģionālajās pārvaldēs. Reģionu vadība atsūtot sarakstu ar policistiem, kuriem ir nepieciešams mācīties šaut dienesta pienākumu dēļ.
“Mēs nodrošinām instruktorus, kas ir koledžas darbinieki, īrējam šautuves, kur pēc grafika notiek šaušanas nodarbības no septembra līdz maijam, kad darbinieki kārto ieskaiti. Pirms katra mācību gada augustā jau tiek apstiprināts plāns, kurā vietā un laikā notiks apmācības. Policistam ir ierocis, un tas nozīmē, ka var būt tādas situācijas, kad tas būs jālieto. Tāpēc regulāri ir jāuztur šaušanas prasmes, lai nebūtu tā, ka policists desmit gadus nav pieskāries ierocim, bet te pēkšņi jāšauj,” saka direktora vietniece.
