Kā Somijai klājas korontīnas jeb “korona+karantīna” laikā? 0
Tāpat kā Latvijā, arī Somijā pie koronavīrusa izplatības ierobežošanas valdība ķērās stingri. Somijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm ar Covid-19 mirušo ir maz. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, līdz 5. aprīlim Somijā ar pieciem miljoniem iedzīvotāju biji reģistrēti 1615 Covid-19 pacienti, miruši 20 cilvēki. Kā Somijai klājas korontīnas (korona+karantīna) laikā?
Trūks darbaroku lauksaimniecībā
Korontīnas laikā Somijā aizliegta vairāk nekā desmit cilvēku pulcēšanās. Bibliotēkas, muzeji un kinoteātri tika slēgti 18. martā. Pusnaktī uz 4. aprīli tika slēgti restorāni, atstājot iespēju ēdienu piedāvāt izņemšanai un piegādei mājās. Arī valsts lielākais azartspēļu uzņēmums “Veikkaus” uz korontīnas laiku slēdzis visus spēļu automātus.
Darbu uz laiku vai pavisam zaudē visdažādāko nozaru darbinieki, bet ir jomas, kurās trūkst darītāju.
Viena no tām ir lauksaimniecība, kur jau pēdējos divdesmit gadus sezonas strādnieki ir nākuši no ārvalstīm. Somijas valdība ierosina uz laiku veikt izmaiņas likumos par ārzemniekiem un sezonas darbu, ļaujot lauksaimniecībā strādāt cilvēkiem, kuri Somijā iebrauc ar uzturēšanās atļaujām. Arī meža ogas Somijā parasti lielākoties lasa strādnieki no ārzemēm, piemēram, Taizemes.
Šogad ir iespējams, ka ogu raža paliks mežos. No otras puses, tūkstošiem jauniešu vasaras darba situācija ir mainījusies, tādēļ Somijas valdība un amatpersonas šobrīd domā, kā vislabāk atrast darbiniekus darba devējiem un darba iespējas strādātgribošajiem.
Lai atvieglotu mazo uzņēmēju, biedrību sarežģīto situāciju, vairākas lielas pilsētu vai valsts īpašumā esošu nekustamo īpašumu firmas ir paziņojušas par īres maksas iesaldēšanu.
Korontīnas ietekme ir plaša: piemēram, Šengenas valstu iekšējo robežu šķērsošanas vietās satiksme ir samazinājusies par 91%, ziņo nacionālā raidsabiedrība YLE. Savukārt “Google” savāktā informācija liecina, ka somi iepirkšanās centru un kafejnīcu vietā tagad uzturas dabā.
Mūzikas stundā – attālinātā karaoke
Uz mācībām attālināti Somija pārgāja pamazām un vēlāk nekā Latvija: vispirms vidusskolas, profesionālās skolas un augstskolas, tad pamatskolas – atkarībā no pašvaldības – ne agrāk par 16. martu un daļa tikai 23. martā, bet 1.–3. klašu skolēni un bērnudārzu audzēkņi mācības daudzviet turpina vēl arvien.
Daudzi bērnudārzi tiek uz laiku slēgti mazā bērnu skaita dēļ: iedzīvotāji ņem vērā Somijas valdības ieteikumu arī mazos skolēnus un bērnudārzniekus turēt mājās, vienlaikus saglabājot iespēju laist bērnus skolā un dārziņā gan tiem vecākiem, kuri strādā šobrīd īpaši svarīgajās profesijās, gan arī pārējiem. Vienlīdzīgas iespējas Somijā ir ļoti svarīgs pamatprincips, tomēr daudzus pārsteidza atklājums, ka dators nav visiem skolēniem pieejams visu dienu.
Valdības ieteikumu pēc iespējas strādāt no mājām ievēro ļoti daudzi.
Tāpat kā Latvijā, ģimenēm ar bērniem tas nozīmē vismaz dubultu slodzi, papildu darba pienākumus, vienlaikus pieskatot arī bērnus un palīdzot mācībās – jo īpaši jaunāko klašu skolēniem. Vecāki meklē idejas un atbalstu – “Facebook” mājmācības diskusiju grupā dalībnieku skaits tālmācības laikā ir jūtami pieaudzis, un pieredzējušas mājmācības ģimenes sniedz padomus arī plašsaziņas līdzekļos, atgādinot par dienas ritma svarīgumu un to, ka ārkārtas situācija ir pārejoša.
YLE stāsta gan par radošu pieeju tālmācības uzdevumiem, uzdodot skolēniem dažādu mājas darbiņu veikšanu – no veļas mazgāšanas, mājokļa uzkopšanas darbiem un ēdiena gatavošanas līdz apavu un divriteņu pavasara apkopei un izbraukumam ar svaigi nospodrināto divriteni, tā ieskaitot arī sporta nodarbību.
Vecāki skolēni saņēmuši nopietnākus uzdevumus, piemēram, tvaiku nosūcēja filtra nomaiņa un grīdas notekas iztīrīšana.
Mūzikas stundās mūziku klausās visi skolēni, bet kāda mūzikas skolotāja saviem skolēniem vada attālinātu karaoki. Iecienīts dzimtās valodas uzdevums korontīnas laikā ir vēstules rakstīšana vecvecākiem un kopīgi ar ģimeni izbaudītas filmas kritika gan angliski, gan somiski. Arī matemātiku var mācīties savā pagalmā: piemēram, izmērot un uzzīmējot mājokļa plānu un aprēķinot platību vai saskaitot visus pagalma kokus un norādot to proporcijas daļskaitļu veidā, piemēram, liepas 4/12.
Kā nodrošināt bezmaksas pusdienas?
Somijā katram skolēnam pienākas bezmaksas pusdienas. Šo tiesību ievērošana šobrīd sagādā galvassāpes pašvaldībām, jo arī Somijā diemžēl gana daudziem bērniem skolas pusdienas ir vienīgā siltā maltīte, piemēram, gadījumos, kad vecāki strādā kritiskā profesijā vai ja vienkārši nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem.
Risinājumi ir raibu raibie: ar nākamo nedēļu siltu maltīti katram skolēnam sola arī daudzas tādas pašvaldības, kuras līdz šim to nebija darījušas.
Daļa pašvaldību bērniem uz mājām piegādā pārtikas maisiņus ar uzsildāmu ēdienu, citās ir iespēja ēdienam aiziet pakaļ. Piemēram, Ranuas pašvaldība piešķir trīs eiro dienā katram tālmācībā esošajam skolēnam, vēl citur pašvaldības piešķir dāvanu kartes izvēlētajā veikalu tīklā. Vakara avīze “Iltalehti” ziņo, ka, atšķirībā no daudzām citām līdzīgām pašvaldībām, Ūrainenas pašvaldība Vidussomijā prasa vecākiem norādīt ienākumus, lai pārtikas palīdzību vispirms piešķirtu maznodrošinātajām ģimenēm. Ūrainenas iedzīvotāji šādu ģimeņu dalīšanu uztver ļoti kritiski, ziņo laikraksts.
Ūsimā ir aizslēgta
Lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, 28. martā tika slēgta Somijas iedzīvotājiem bagātākā Ūsimā reģiona (Dienvidsomijas reģions ar 1,65 miljoniem iedzīvotāju) iekšējā robeža, jo no visā Somijā apstiprinātajiem 1673 inficēšanās gadījumiem Ūsimā bija 1015 gadījumi. Pārvietošanās tiesību ierobežojums pagaidām ir noteikts līdz 19. aprīlim, kas vajadzības gadījumā var tikt pagarināts. No reģiona drīkst izbraukt un tajā drīkst iebraukt tikai valdības noteiktos izņēmuma gadījumos, lai strādātu un pildītu likumā noteiktus pienākumus, piemēram, šķirtu ģimeņu gadījumā tiktos ar bērniem. Turpinās arī kravu pārvadāšana.
Ceļi ir slēgti apmēram 30 vietās. Tiek pārbaudīta katra persona, kas vēlas šķērsot robežu neatkarīgi no izvēlētā pārvietošanās veida, tātad arī sabiedriskajā transportā.
Īpašas atļaujas nav obligātas, bet policija lūdz pēc iespējas uzrādīt rakstiskus pierādījumus vajadzībai šķērsot robežu, piemēram, darba devēju izziņas.
Satiksmes uzraudzību veic apmēram 700 policistu, un vajadzības gadījumā dienesta palīdzību ir gatava sniegt arī Somijas robežsardze un armija.
Blēži sarosās
Starp iedzīvotāju grupām, kas visspēcīgāk izjūt korontīnas pasākumu ietekmi, ir ne tikai personas vecumā virs 70 gadiem, bet arī visi tie, kam regulāri nepieciešams citu cilvēku atbalsts, piemēram, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti un alkoholiķi. Šobrīd tikšanās ir pārtraukušas simtiem anonīmo alkoholiķu atbalsta grupas, jo telpas korontīnas dēļ nav pieejamas. Klātienes grupu vietā internetā ir nodibinātas daudzas attālinātu sakaru grupas.
Somijas policija brīdina uzmanīties no, šķiet, visām krīzes situācijām raksturīgajiem blēžiem, kuri šoreiz orientējas uz senioriem, piedāvājot koronavīrusa pārbaudes mājās, ēdiena piegādi vai izliekas par veselības nozares amatpersonām, ziņo YLE.
Kā vienu no negaidītajām Ūsimā reģionālās robežas slēgšanas sekām Somijas policija atklāj pārtraukumus nelegālajā narkotiku piegādē, kā dēļ esot sagaidāms vardarbības pieaugums. Izmaiņas narkotisko vielu piegādē ietekmē arī nelegālo narkotiku biznesu cietumos, raisot bažas gan par ieslodzīto, gan personāla drošību, ziņo YLE.
Bez stingrā rokasspiediena
Pūpolsvētdienā lielākajā daļā Somijas bērni tradicionāli pārģērbjas par raganiņām, ar krāsainām spalvām un zīdpapīru izrotā pūpolzariņus un dodas apciemot kaimiņus, lai tiem novēlētu veselību, uzdāvinātu izrotātu pūpolzariņu un pretī saņemtu šokolādes oliņu vai kādu citu Lieldienu gardumu.
Šogad korontīnas dēļ šo tradīciju īstenot neizdevās, tādēļ arī tā maina formu: iecienītas dabas takas malā pastaigā ar ģimeni manījām ar tradicionāli košajām spalvām izrotātu vītolu, kas priecē visus garāmgājējus.
Ar draugiem un radiem vienojāmies par attālinātu pēršanu ar pūpoliem: bērni izrotā zariņus, noskaita tradicionālo pantiņu, bet pieaugušie iepriekš vienojas par balvu, lai to varētu vienā ekrāna pusē parādīt un otrā bērniem tādu pašu iedot.
Pirmskorontīnas laikā neiedomājamas izmaiņas ir notikušas arī sasveicināšanās kultūrā. Somi ir iecienījuši stingru rokasspiedienu, kas šobrīd tiek aizstāts visradošākajos veidos. Daudzu somu prātus nodarbina jautājums – vai pēc krīzes beigām rokasspiediens atgriezīsies ikdienas lietošanā? Kā sasveicināsies prezidenta pāris Neatkarības dienas pieņemšanā?
