“Uzvilka respiratoru, uzlika brilles, bet visu laiku centās sūtīt mājās,” latvieša pieredze, pārbaudot koronavīrusa aizdomas 4
“Kopš saslimstība ar jauno koronavīrusu “Covid–19″ ir konstatēta arī Itālijā, trīs dienu laikā Latvijā krietni palielinājies to cilvēku skaits, kas bijuši šajā valstī un kuriem nepieciešams veikt koronavīrusa diagnosticēšanas testu, jo parādījušās atsevišķas saslimšanas pazīmes,” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS sastāvā atrodas Infektoloģijas centrs) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece pastāstīja, ka
Infektoloģijas centra stacionārā patlaban atrodoties deviņi pacienti, kuri gaidot “Covid–19” testa rezultātus.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests līdz šim Infektoloģijas centrā pavisam ir nogādājis 21 pacientu, arī no reģioniem. Pagaidām nevienam slimība nav konstatēta.
Dienesti tikmēr aktīvi rīko sapulces, izsūta ārstiem rekomendācijas. Veselības ministre Ilze Viņķele otrdien Krīzes vadības padomes priekšsēdētāja Krišjāņa Kariņa rīkotajā sēdē informēja, ka Latvijā viss esot sagatavots, lai iespējami attālinātu vīrusa izplatīšanos, un visas iesaistītās puses šobrīd veicot vairāk drošības pasākumu nekā citās Eiropas valstīs, nosakot papildu valstis un teritorijas, uz kurām tie attiecināti.
Ja Latvijā tiktu konstatēts jaunais koronavīruss, pilnīgi droši “pirmajā vilnī” vienlaikus specifisko aprūpi varētu nodrošināt 100 cilvēkiem, paziņoja ministre.
J. Perevoščikovs zināja teikt, ka ģimenes ārstiem esot trīs reizes nosūtīta informācija, kā rīkoties, ja uzrastos inficēts pacients.
Informāciju nosūtījusi gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, gan Nacionālais veselības dienests, gan arī Latvijas Ārstu biedrība katram šīs organizācijas biedram individuāli.
Taču ne katram Latvijas iedzīvotājam ir zināms ieteikums, ka visiem, kuri atgriežas no jaunā vīrusa skartajām valstīm un kuriem parādījušās slimības pazīmes, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pa tālruni 113.
Potenciālie pacienti var atturēties to darīt arī tādēļ, ka NMPD pēdējos gadus aktīvi aģitējis, lai cilvēki vairāk vērstos pie saviem ģimenes ārstiem un mazāk sauktu mediķu brigādi uz mājām. Daudzi zina arī to, ka par nepamatotu izsaukumu var nākties samaksāt.
Tāpat ir un būs tādi cilvēki, kuri paši aizbrauks uz Infektoloģijas centru. Tā nolēma rīkoties arī Renārs (redakcijai šī persona ir pazīstama un uzvārds zināms), kurš atgriezies no Itālijas un sajutās slikti. Viņš bija nepatīkami pārsteigts par mediķu apjukumu, viņu ieraugot Infektoloģijas centrā…
Pats devās uz slimnīcu
Lūk, ko pastāstīja Renārs: “Biju Itālijā, Milānā, kur no 15. līdz 18. februārim notika starptautiska izstāde. Dažas dienas vēlāk masu mediji ziņoja, ka šo pilsētu ir skāris koronavīruss.
Atgriezos Latvijā, pabiju šeit vienu dienu un ar mašīnu aizbraucu uz Varšavu. Savā dzīvesvietā Aizkrauklē atgriezos svētdien (23. februārī) un
jutu, ka man ir uzbrucis kaut kāds vīruss – galva sāp, kaulus lauž, acis un kaklu kņudina…
Domāju, ko tagad darīt? Internetā sameklēju Infektoloģijas centra koordinātas, ieraudzīju informatīvo baneri, kur var atrast informāciju par koronavīrusu. Izlasīju, ka ārpus darba laika, sākot no pulksten 17, var sazināties ar SKPC dežūrējošo epidemiologu.
Kad piezvanīju, man sacīja, ka esot ļoti labi, ka esmu sazvanījis, bet vēl labāk būtu, “ja jūs atbrauktu uz Infektoloģijas centru un uztaisītu analīzes”. Painteresējos, vai tiešām mani svētdienā pieņems? Man atbildēja: “Jā, noteikti, brauciet šurp, slimnīcā vienmēr pieņem slimniekus!” Nopriecājos, ka Latvijā veselības aprūpes sistēma strādā.
Svētdienas vakarā pēc pulksten astoņiem piebraucu pie šīs ārstniecības iestādes un atkal zvanīju pa jau zināmo tālruni, lai paziņotu, ka esmu ieradies, jo durvis bija ciet. Daktere (varbūt māsiņa?) sacīja, lai pagaidot, tūlīt viss tikšot noorganizēts, ārsts ieradīšoties, viss tikšot izdarīts.
Atzvanīja man pēc piecām minūtēm un paziņoja, ka tomēr nekas nesanākšot, neesot tādas iespējas, kā viņa solījusi. Vaicāju, kā man rīkoties? Sieviete tālruņa otrā galā ieteica doties uz Gaiļezera slimnīcu, kur droši vien mani hospitalizēšot. Šādam pavērsienam nebiju gatavs.
Braucu mājās un pirmdien devos pie sava terapeita, lai uzsāktu ārstēšanu. Kad biju visu šo stāstu izstāstījis savam ārstam, viņš man sacīja:
“Nespēju tev pateikt, vai esi inficējies ar koronavīrusu, dodies uz Rīgu un pārbaudies!” Tā arī darīju.
Kad otrreiz ierados Infektoloģijas centrā, izveidojās gandrīz vai neticama situācija. Piegāju pie reģistratūras un lūdzu, ka man nepieciešams pārbaudīties, vai neesmu no Itālijas atvedis koronavīrusu. Reģistratūrā man vaicāja, kas man kaišot. Pastāstīju, ka biju Itālijā, tajā zonā, kur ir saslimušie, pēc tam Polijā strādāju ar ķīniešiem.
Reģistratore interesējās, vai man esot koronavīrusa simptomi? Atbildēju apstiprinoši. Sākumā viņa man centās skaidrot, ka Latvijā taču visu laiku esot dažādi koronavīrusi, tikai neesot pēdējās modifikācijas. Tad viņa vienā brīdī laikam apķērās, ka es varētu tomēr būt tas jaunās vīrusa modifikācijas nēsātājs. Tuvumā atradās arī otra mediķe, viņas sāka izmisīgi vienai otrai prasīt, kāds respirators jālieto šajā gadījumā.
Uzvilka respiratoru, uzlika brilles, un diskusija turpinājās.
Taču darbinieces katrā teikumā mani mēģināja atrunāt, lai es braucot mājās. Interesējās, vai esmu bijis pie ģimenes ārsta. Es mēģināju pārliecināt, ka esmu ieradies Infektoloģijas centrā, samaksāšu par analīzēm. Man atbildēja, ka šāds variants neesot iespējams.
Nelikos mierā un lūdzu, lai man tomēr uztaisa analīzes. “Tad mums jūs jāliek izolatorā,” man atbildēja, it kā gaidot manu piekrišanu. Man trīs reizes pārprasīja: “Nu tad formējam jūs slimnīcā, un viss!”
Tomēr bija sajūta, ka par katru cenu vēlas tikt ātrāk no manis vaļā.
Pēc brīža parādījās daktere. Viņa no manis stāvēja kādus četrus metrus, un es pat nedzirdēju, ko viņa runā. Sadzirdēju, ka viņa vaicā: “Nu tad ņemsim?” Painteresējos, cik ilgi mani turētu izolatorā. Izrādās, sešas stundas. Mēģinu pārliecināt, ka esmu adekvāts cilvēks, atbildīgs, pie cilvēkiem neiešu, sēdēšu mašīnā un braukšu uz mājām. Neviens mani necentās pierunāt, lai palieku.
Kad izgāju no Infektoloģijas centra, piezvanīju uz SPKC un pastāstīju to pašu, ko iepriekš slimnīcā. Tur man skaidroja, ka tajā laikā, kad esmu bijis Itālijā, vīruss tur vēl neesot izplatījies. Bet zinu, ka vīruss jau neizplatās tieši tad, kad par to raksta avīzēs, – cilvēki taču jau inficējas iepriekš. Arī tur mani mudināja doties pie ģimenes ārsta, un, ja tiešām atklāsies, ka man esot koronavīruss, tad pie manis sūtīšot speciāli ekipētu brigādi, kas mani nogādās Infektoloģijas centrā.
Par laimi, tagad man veselības stāvoklis uzlabojas. Bet visskumjākais šajā stāstā ir tas, ka neviens pat nepainteresējās, kā mani sauc, nemaz nerunājot par to, ka kāds patiešām vēlētos man veikt nepieciešamās analīzes.”
Varot gadīties problēmas
J. Perevoščikovs, kurš atbild par epidemioloģisko situāciju valstī, atzina, ja cilvēks, kurš atgriezies no slimības skartajām valstīm un kuram ir slimības pazīmes, uzreiz nezvana 113, bet rīkojas pats, tad varot gadīties problēmas. Savukārt RAKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece sacīja, ka,
visticamāk, šis gadījums tikšot izanalizēts, lai neatkārtotos pieļautās kļūdas.
Pati pārliecinājos, ka pie tālruņa, pa kuru zvanīja Renārs, atrodas sabiedrības veselības organizators, kas ir feldšeris un kas vācot statistiku no ārstiem par aizdomīgiem saslimšanas gadījumiem un sniedzot padomus ārstiem, kā rīkoties. Jā, un pa reizei, kā tagad zināms, palīdz arī kādam pacientam. Zinot, kādus padomus saņēma Renārs, jāvaicā, kādus ieteikumus ekstremālā situācijā tur saņems ārsti?
Analīzes – tikai Infektoloģijas centrā
Visus pacientus ar aizdomām par jauno koronavīrusu “Covid-19” nogādā Latvijas Infektoloģijas centrā, kur viņi izolācijas palātā gaida testēšanas rezultātus, skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.
Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem sociālajā vietnē “Twitter”, L. Cipule skaidro, ka “Covid–19” apstiprināšanai netiek veiktas asinsanalīzes, bet ņem uztriepes no aizdegunes un rīkles. Ja ģimenes ārsts piesaka NMPD brigādes ierašanos, pacients tiek transportēts uz Infektoloģijas centru, kur paņem uztriepes. Testam ir vajadzīgas sešas stundas un šo laiku pacients pavada izolācijas palātā.
Lēmums nogādāt pacientus Infektoloģijas centrā saistīts ar reģionālo slimnīcu kapacitāti, mērķi pasargāt ģimenes ārstu prakses no iespējamu “Covid–19” pacientu plūsmas, kā arī ar ģimenes ārstu iespējām paņemt un nogādāt paraugus laboratorijā Infektoloģijas centrā. Šīs analīzes nevar veikt nevienā citā laboratorijā kā vien Infektoloģijas centra Nacionālajā references laboratorijā.
Pēc L. Cipules teiktā, analīzēm vajadzīgas īpašas barotnes, kas atbilstoši jāpaņem: “Kādam jādodas pie pacientiem uz mājām. Transports. Nepieciešami īpaši transportēšanas apstākļi. Loģistika. Uzskaite. Latvijā nav izveidota speciāla sistēma “Covid–19″ apdraudējumam, bet pašlaik tiekam galā atbilstoši rekomendācijām.”
Viņa gan atzīst, ka šī nav optimāla shēma ilgtermiņā un tiek strādāts pie alternatīvām. “NMPD spēj ātrāk reaģēt uz izaicinājumiem, jo tā ir zināmā mērā ikdiena. Tāpēc krīzes situācijās esam ātrais atslēgas risinājums. Sistēmai kopumā ir lēnāks pārkārtošanās laiks, un tas ir normāli,” skaidro dienesta vadītāja.
