Koronavīruss var izraisīt insultu arī jauniešiem. Kāpēc katra sekunde no svara? 0
Covid-19 vīruss turpina radīt nepatīkamus pārsteigumus: CNN ziņo, ka speciālisti Amerikas Savienotajās Valstīs atsevišķos gadījumos konstatē insulta un vīrusa slimības saistību. Tomēr pat bez Covid-19 negatīvās ietekmes insults joprojām ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju dzīvībai un veselībai.
Mūsdienās insults vai akūti smadzeņu asinsrites traucējumi joprojām ir otrais galvenais nāves cēlonis pasaulē.
Katru gadu pasaulē tiek reģistrēti līdz 30 miljoniem insultu. Pēc insultu skaita Eiropas Savienības valstīs Latvija 2018. gadā joprojām ir līdere – 197 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Piemēram, Francijā šis rādītājs ir 36, bet kaimiņvalstī Lietuvā – 154. Tomēr 2018. gads parādīja, ka mirstība pēc insulta pastāvīgi samazinās (no 2010. gada līdz 2018. gadam slimību gadījumi samazinājās par 8%, mirstība – par 23%).
Tas bija iespējams pateicoties profilaktiskiem pasākumiem un medicīniskās aprūpes pieaugumam. Bet vēl ir pāragri atslābt. Jau tāpat gana nepatīkamajā situācijā savu tiešo un netiešo negatīvo ietekmi ir pievienojusi Covid-19 pandēmija.
Pagājušajā nedēļā CNN ziņoja, ka koronavīrusa infekcija pastiprina asins sarecēšanu lielajās artērijās, izraisot insultu.
Arī jauniešiem. To paziņojis neiroķirurgs no Ņujorkas Tomass Okslijs. Pēc Okslija teiktā, pēdējo divu nedēļu laikā klīnikā, kurā viņš strādā, pēkšņa insulta gadījumu skaits jauniem pacientiem ir pieaudzis septiņas reizes. Viņš iesaka cilvēkiem novērot koronavīrusa infekcijas simptomus un izsaukt ātro palīdzību, ja ir kādas insulta pazīmes.
Insulta risku palielina arī pašizolācijas apstākļi:
• Pastāvīga emocionāla pārslodze,
• nervu sistēmas pārslodze,
• fizisko aktivitāšu ierobežošana,
• augsts holesterīna līmenis,
• nepareiza uzturs,
• smēķēšana un alkohola lietošana.
Insultu visbiežāk izsauc divas slimības – hipertensija un ateroskleroze. Hipertensijas bīstamība slēpjas tajā, ka tā ilgstoši var būt bez simptomiem. Cilvēkam nav aizdomu, ka viņš būtu sasirdzis ar šo slimību. Šajā laikā palielinās slodze uz asinsvadiem, ieskaitot smadzeņu asinsvadus. Tas var beigties ar asinsvadu plīsumu, jo tie ir zaudējuši elastību, izturību un asinsizplūdumu smadzeņu audos.
Savukārt ateroskleroze ir artēriju asinsvadu patoloģija, kurā tie sašaurinās vai aizsērē ar holesterīna plāksnēm. Tā rezultātā ievērojami pasliktinās asiņu piegāde smadzenēm vai notiek pat asinsrites pilnīga apstāšanās atsevišķos smadzeņu apgabalos.
“Ir vairākas raksturīgas pazīmes, pēc kurām mēs varam saprast, ka cilvēkam jau var būt bijis insults,” saka Artjoms Kaļiņins, Gaiļezera slimnīcas kardiologs. „Ja sirdslēkmei ir vismaz daži priekšvēstneši, tad izmaiņas, kas rodas insulta gadījumā, norāda, ka process jau ir noticis.
Jā, pirms insulta var būt stipras galvassāpes, reiboņi un nestabilas gaitas sajūta, vājuma sajūta un nogurums.
Bet šie faktori nav raksturīgi insultam, tie var rasties arī no citām slimībām. Bet, ja insulta process jau ir sācies, tad, protams, mums, pirmkārt, ir jāuzmana, kā cilvēks runā. Runas traucējumi ir galvenais simptoms. Nākamais – ekstremitāšu vājums, nespēja spēcīgi saspiest roku. Protams, jums jāskatās uz redzes traucējumiem – insulta gadījumā bieži notiek redzamo priekšmetu dubultošanās vai tāda kā plīvura sajūta. Un, protams, jums jāzina par tādu insulta pazīmi kā sejas asimetrija.”
Eksperti brīdina, ka plašsaziņas līdzekļu entuziasms koronavīrusa tēmas atspoguļošanā ir raidījis nepareizus signālus Latvijas iedzīvotājiem. Daudzi no viņiem kļūdaini domā, ka slimnīcas ir aizņemtas tikai ar pacientiem ar Covid-19 pazīmēm, tāpēc cilvēki cieš sāpes, mēģina ignorēt trauksmes pazīmes un pārāk vēlu izsauc ātro palīdzību. Sakarā ar šo nepareizo stāvokļa novērtējumu daudzi pacienti nonāk Latvijas klīnikās novēloti, bet ar insultu galvenais ir profesionālas medicīniskās palīdzības sniegšanas ātrums.
“Šodienas informācijas telpa, bez šaubām, gandrīz pilnībā ir saistīta ar koronavīrusu,” saka Toms Kaulakalns, Latvijas farmācijas uzņēmuma „Valentis” pārstāvis Latvijā.
„Taču statistika pārliecinoši rāda, ka ir nāvējošākās slimības, un insults ir vienā no pirmajām vietām.
Tas nekur nepazūd. Cilvēki domā, ka Covid-19 pandēmijas laikā citas slimības var pagaidīt. Taču tā tas nav. Palīdzība tiek sniegta, un mēs par to atgādinām. Latvijas iedzīvotājiem jāzina tie riska faktori, kas var izraisīt tik nopietnu slimību kā insults. ”
Atmest smēķēšanu
Smēķēšana ir viens no galvenajiem insulta cēloņiem. Pētījumi rāda, ka šī atkarība divkāršo išēmiska insulta iespējamību un četrkāršo smadzeņu asinsizplūduma risku!
Vērojiet asinsspiedienu!
Augsts asinsspiediens ir pirmais “zvans” iespējamo insultu, tāpēc ir tik svarīgi to novērot un, ja nepieciešams, nekavējoties veikt pasākumus tā stabilizēšanai.
Veikt diabēta profilaksi
Cilvēkiem ar cukura diabētu insults ir biežāk. Lai novērstu diabētu, mēģiniet ēst pareizi, pievēršot uzmanību cukura līmenim asinīs, kā arī kontrolējiet svaru, veicot vingrošanu.
Izvairieties no pārtikas produktiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni!
Izstrādājot diētu, pirmkārt, iekļaujiet tajā ar šķiedrvielām bagātu pārtiku, kas satur vismazāko piesātināto tauku daudzumu. Ēdiet ābolus, bumbierus, auzu pārslas, klijas, pupiņas. Holesterīna līmeni asinīs labvēlīgi ietekmē olīveļļa, zivis un rieksti.
Vadošās laboratorijas un pētniecības centri turpina ieteikt mūsu galdam vērtīgus produktus un vielas, kas palīdz cīnīties ar holesterīnu un stiprina asinsvadus. Visi zina, ka Japānas iedzīvotāji izceļas ar labu veselību un ilgmūžību. Zinātnieki to attiecina uz lielu raudzētu sojas produktu patēriņu.
Te palīgs ir ferments, kas iegūts no īpaši raudzētām sojas pupām – nattokināze. Fermentam ir daudz labvēlīgu īpašību, kuru pamatā ir vielas spēja normalizēt asinsriti un novērst trombu veidošanos. Zinātnieki ir atklājuši, ka zāles, kas satur fermentu nattokināzi, pazemina asinsspiedienu hipertensijas slimniekiem, samazina intravaskulāras trombozes risku.
Tajā pašā laikā nattokināzes, monakolīna un augu ekstraktu kombinācija efektīvi samazina holesterīna līmeni, asinsrites traucējumus un trombozes risku, kā arī samazina iekaisuma procesus asinsvados.
Aizmirstiet par alkoholu!
Alkohola lietošana negatīvi ietekmē asinsspiedienu, kas savukārt tuvina diabētu un insultu.
Vērojiet savu sirdsdarbības ātrumu!
Cilvēkam, kas cieš no sirds aritmijas, ir daudz lielāka iespēja piedzīvot insultu. Šajā gadījumā insulta simptomus var nejust līdz pēdējam brīdim, kas ir vēl bīstamāk.
