Koronavīruss palielinās inflāciju Baltijā 0
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” izplatība varētu palielināt inflāciju Baltijas valstīs, palēnināt mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un krasi pasliktināt situāciju darba tirgū, prognozē kredītrisku apdrošināšanas uzņēmums “Coface”.
Pēc 2019. gada, kas bijis stabilas attīstības gads, 2020. gadā Baltijas valstīs paredzama ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Pieci svarīgākie faktori, kas būtiski ietekmēs Latviju, Lietuvu un Igauniju, ir vīrusa “Covid-19” izplatīšanās, darbaspēka trūkums, pieaugošās minimālās algas, starptautiskais tirdzniecības saspīlējums un augošā protekcionisma politika pasaulē.
“Ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs lielā mērā nosaka iekšzemes pieprasījums. Valstis gūst labumu no labvēlīgās situācijas darba tirgū – bezdarba līmenis ir zems un algas pamazām aug. Tomēr pasaules ekonomiskā vide Baltijas valstīm joprojām ir būtiska,” uzskata “Coface” pārstāvji.
Preču un pakalpojumu eksporta daļa procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir augstāka Lietuvā un Igaunijā, kur tā veido attiecīgi 76% un 74%, savukārt Latvijā šis rādītājs ir 61%, kas liecina – visas trīs valstis ir atkarīgas no situācijas ārvalstu tirgos.
Situācija labāka nekā 2008. gadā
Tomēr situācija Baltijas valstu darba tirgū šobrīd ir labvēlīgāka nekā pirms desmit gadiem – bezdarba rādītāji ir zemāki un algas ir lielākas. Piemēram, 2010. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 19,5%, Lietuvā – 17,8%, bet Igaunijā – 16,7%. Kopš tā laika bezdarba rādītāji ir kritušies vairāk nekā trīs reizes, proti, 2019. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%, Lietuvā – 6,3%, bet Igaunijā – 4,3%.
“Tomēr saspringts darba tirgus un minimālās algas palielinājumi rada bažas uzņēmumiem – tiem ir grūtāk atrast darbiniekus, savukārt atalgojums ir lielāks. Tas ir arī būtiski saistīts ar produktivitāti un var atstāt negatīvu ietekmi uz Baltijas valstu uzņēmumu konkurētspēju.
Palielinoties minimālajai algai, mazo uzņēmumu īpašnieki, visticamāk, samazinās darbinieku skaitu un cels cenas, lai kompensētu papildu izmaksas,” klāstīja “Coface” pārstāvji.
Pēc kompānijā minētā, algu palielinājums kavēs mazo uzņēmumu izaugsmi un darba iespējas darba meklētājiem.
“Coface” to vērtē kā nopietnu iekšzemes risku, kas varētu graut likviditātes rādītājus, sevišķi mazajiem uzņēmumiem.
Saspīlējums tirdzniecībā turpināsies
“Coface” prognozē, ka 2020. gadā kā globāla mēroga tirdzniecības šķēršļi saglabāsies tirdzniecības saspīlējumi un vairāku valstu piekoptā protekcionisma politika.
Līdz ar iekļaušanos globālās tirdzniecības ķēdēs aizvien augošie starptautiskie tirdzniecības saspīlējumi varētu nelabvēlīgi ietekmēt arī Baltijas valstis, tādējādi tirdzniecības izaugsmes rādītāji varētu būt negatīvi.
“2020. gadā starptautiskā tirdzniecība joprojām lielā mērā būs atkarīga no politiskās vides. Lai gan pamazām kļūst saskatāmas pirmās konkrētās sekas ASV un Ķīnas tirdzniecības kara atslābumam un potenciālajam izlīgumam, ASV prezidenta rīcību joprojām ir grūti prognozēt, īpaši ņemot vērā tuvojošās ASV prezidenta vēlēšanas. Tāpat viens no faktoriem, kas šogad spēlēs būtisku lomu, ir arī kopējā ekonomikas izaugsmes palēnināšanās visā pasaulē un piesātinātais darba tirgus,” uzskata “Coface Baltics” izpilddirektors Mantvīds Štareika.
Viņš piebilda – lai arī tirdzniecības saspīlējumi un protekcionisma politika galvenokārt ir saistīta ar ASV un Ķīnas tirdzniecības karu, ir vēl virkne valstu, kas pastiprinājušas protekcionisma pasākumus, piemēram, 2018. un 2019. gadā aizvien vairāk valstu protekcionisma politikas ietvaros izveidoja administratīvas barjeras, lai atbalstītu vietējos ražotājus.
Tās ieviesušas Ķīna, Krievija, Brazīlija, Indija un Kanāda. Šāda politika ir bīstama globālajai tirdzniecībai un rada ietekmi uz valstīm, kas ir aktīvi iesaistītas ne tikai tiešajā tirdzniecībā, bet arī piegādes ķēdēs, piemēram, Baltijas valstīm.
Turklāt protekcijas pasākumu piemērus var atrast pat Eiropas Savienībā, piemēram, attiecībā uz Austrumeiropas kravas automobiļu vadītāju minimālajām algām Rietumeiropā, ja viņi tur veic pārvadājumu pakalpojumus.
“Coface” pārstāvji arī atzīmē, ka kapitāla preču un pārtikas produktu imports, ko veicina spēcīgs iekšzemes pieprasījums un nepietiekami daudzveidīga iekšzemes ražošana, šogad var apsteigt eksportu, ko nelabvēlīgi ietekmēs lēnāks pieprasījums globālā mērogā, sevišķi eirozonā.
Riski – transportā un kokapstrādē
Raugoties uz atsevišķām nozarēm, “Coface” bez jau daudzkārt pieminētajām tūrisma un viesmīlības nozarēm augstu risku saskata arī transporta jomā, kas pakļauta ne tikai lēnākam iekšzemes pieprasījumam, bet arī lielākoties vājākai ārējai videi, ņemot vērā lielo Baltijas valstu transporta uzņēmumu atkarību no ārvalstu tirgiem. Turklāt Eiropas Savienības Mobilitātes pakete palielina ārvalstīs strādājošo noteiktās minimālās algas.
Tāpat “Coface” prognozē, ka samazināsies pieprasījums pēc kokmateriāliem. Centrālās un Austrumu Eiropas reģionā būvniecības sektorā būs vērojami ilgi kreditēšanas periodi un maksājumu kavējumi. Nozare jau šobrīd izjūt palielinātu būvmateriālu cenu un darbaspēka trūkuma sekas. Situāciju nav uzlabojis arī pieaugošais pieprasījums pēc dzīvojamajiem īpašumiem.
“Pagaidām ir grūti novērtēt “Covid-19″ vai tā sauktā koronavīrusa ietekmi uz konkrētu valstu ekonomiku, bet nav šaubu, ka tas palēninās globālā IKP izaugsmi, visvairāk – Ķīnai,” uzsvēra kompānijā.
“Coface” prognozē mazāku ārējo pieprasījumu 2020. gadā, tostarp eirozonā, kas būs saistīts ar mazāku pieprasījumu Ķīnā, ko ietekmējis koronavīruss. Ķīnas ekonomiskā ietekme globālajā ekonomikā aizvadīto gadu laikā ir augusi, un tās palēnināšanās ietekme būs jūtama arī eirozonā. Turklāt koronavīruss atstās iespaidu arī uz ekonomiku citās Eiropas valstīs, ne tikai Itālijā.
