Koronavīruss neatceļ citas slimības jeb nozares pusbads un mediķu izdegšana 0
Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā lielākā uzmanība tiek pievērsta cīņai pret koronavīrusa izraisītās “Covid-19” epidēmijas izplatīšanos, kam tiek koncentrēti veselības aprūpes sistēmas resursi.
Tas nozīmē, ka citu slimību pacientiem būs grūtāk saņemt nepieciešamo palīdzību, jo novārdzinātā medicīnas sistēma var netikt galā ar slimnieku pieplūdumu.
Lai gan ziņu virsrakstos dominē koronavīruss, pagaidām ar šo vīrusu inficēto cilvēku skaits Latvijā ir samērā neliels. Bet tas nenozīmē, ka “bezalgas atvaļinājumā” būtu aizgājušas citas hroniskas un akūtas kaites:
cilvēki tāpat slimo ar vēzi, viņus tāpat piemeklē insults vai infarkts, aklās zarnas iekaisums, lauztas rokas un kājas.
Hronisku slimību pacientiem šobrīd ir divkāršs risks: no vienas puses, koronavīruss vislielāko kaitējumu nodara tieši novārdzinātiem organismiem; no otras puses, šiem slimniekiem samazinās iespējas saņemt plānveida palīdzību, jo slimnīcas koncentrē resursus cīņai pret koronavīrusa epidēmiju.
“Vīrusa epidēmijas gaidās slimnīcām jātur lielāka rezerve neatliekamās palīdzības un intensīvās terapijas nodaļās, kas neļauj veikt plānveida, tai skaitā onkoloģiskas operācijas, tik lielā apjomā kā nepieciešams,” norāda Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis.
“Tieši hroniskie slimnieki ar pazeminātu imunitāti ir visvairāk apdraudēti. Lielākoties no “Covid-19″ ir miruši slimnieki, kas sirga ar dažādām slimībām – vēzi, HIV/AIDS, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, cukura diabētu.”
Medicīna turēta pusbadā
Itālijā epidēmija ir izplatījusies tik strauji, ka ārstiem vairs nav iespēju palīdzēt visiem slimniekiem, tādēļ smagākos gadījumos pacienti tiek atstāti likteņa varā. Tas liek ar bažām raudzīties uz iespējamo situācijas attīstību Latvijā, jo mūsu medicīnas nozare jau gadiem ilgi cīnījusies ar finansējuma trūkumu, kas krīzes situācijā varētu smagi atspēlēties.
“Mūsu veselības aprūpes sistēma nav tik spēcīga, lai bez problēmām pārciestu lielākus satricinājumus. Latvijas medicīna gadiem ilgi ir turēta pusbadā, tādēļ mūsu starta pozīcijas ir sliktākas nekā citām valstīm,” uzskata onkoloģisko slimnieku atbalsta biedrības “O fonds” vadītāja Inese Valdheima. Līdz ar koronavīrusa izplatīšanos Latvijas slimnīcas šobrīd strādā paaugstinātas gatavības režīmā.
Lai krīzes situācijā atslogotu mediķus, lielās slimnīcas samazina vai vispār atceļ plānveida operāciju veikšanu.
Veselības ministrija skaidro, ka ierobežojumi vispirms attiecas uz tām operācijām, ko iespējams atlikt, piemēram, dzīves kvalitātes uzlabošanas operācijām (protezēšana, operācijas pēc traumām u. c.). Slimnīcās joprojām tiks veiktas dzīvību glābjošās operācijas, kā arī nodrošināti pakalpojumi, kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību (hematoloģija, ķīmijterapija, orgānu aizstājējterapija).
Daudzās slimnīcās ir ierobežota vai vispār aizliegta apmeklētāju pieņemšana, lai pacientu tuvinieki neievazātu slimnīcā koronavīrusu. “Mums ir divas robežlīnijas, kam vīruss nedrīkst tikt pāri: pirmkārt, jānosargā valsts lielās slimnīcas, kurās ārstējas slimnieki ar onkoloģiskām, hroniskām sirds asinsvadu, endokrīnām un plaušu slimībām.
Ja vīruss izplatās smagu slimnieku nodaļā, tas kļūst nāvējošs. Otra robežlīnija ir pansionāti un sociālās aprūpes nami, kur veci un relatīvi mazkustīgi cilvēki ir pakļauti reālam riskam, tiklīdz šādā iestādē caur aprūpes darbinieku sāk izplatīties koronavīruss,” norāda Pēteris Apinis.
Minūtes var izšķirt visu
Izmaiņas skārušas arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbu. “Pirms tam bija vairāk gadījumu, kad NMPD pacientu aizved uz slimnīcu vērtēšanai, bet tagad būs vairāk gadījumu, kad pacients tiks atstāts mājās. Pacienta ģimenes ārstam NMPD paziņos, ka pacients atstāts mājās, bet, pasliktinoties situācijai, pacients atkal sazināsies ar NMPD, palīdzība tiks viennozīmīgi sniegta, un viņu nogādās ārstniecības iestādē,” skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Pēteris Apinis secina, ka gadījumā, ja “ātrā palīdzība” būs pārslogota, tas prasīs cilvēku dzīvību.
“Ja visi iespējamie slimnieki nepārtraukti zvana uz 113, tas var izrādīties liktenīgi cilvēkam ar sirdsdarbības apstāšanos vai politraumu, kura glābšanu izšķir minūtes vai pat sekundes, kad ieradīsies NMPD brigāde.
Itālijas pieredze rāda, ka milzu problēmas rada panikas izraisīta masveida ierašanās lielo slimnīcu neatliekamās palīdzības (uzņemšanas) nodaļā. Cilvēki ar paaugstinātu temperatūru, drudzi un klepu traucas uz specializētu klīniku, traucē slimnieku uzņemšanu, diemžēl – arī inficē šajā nodaļā uzņemamos hroniskos pacientus.” Itālijas ārsti vēsta, ka parastos apstākļos pacientam ar sirdslēkmi palīdzība tiek sniegta dažu minūšu laikā, bet šobrīd nereti nākas gaidīt stundu vai ilgāk, kas slimniekam var izrādīties liktenīgi.
Pacientu atbildība
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs aicina cilvēkus ar “Covid-19” simptomiem pirms došanās uz klīniku padomāt, vai ar savu ierašanos viņi neapdraudēs citus pacientus un mediķus.
“Ja ārstniecības iestādē nonāks pacients ar “Covid-19” infekciju, viņš, pats to nezinot, var inficēt rindā gaidošos pacientus, tādējādi veicinot strauju “Covid-19” izplatību!
Aicinām cilvēkus būt atbildīgiem un rīkoties saprātīgi.” Tādēļ bez iepriekšējas pieteikšanās uz slimnīcu labāk nedoties, vispirms labāk piezvanīt un konsultēties par vēlamo rīcību.
Pacientu atbildību par savu veselību uzsver arī Pēteris Apinis. “Pacientus, kas savu hronisko slimību precīzi ārstē, “Covid-19″ apdraud mazāk. Ļoti svarīgi, lai cukura diabēta pacients būtu normalizējis savu cukura līmeni, bet augsta asinsspiediena pacients – ar medikamentiem precīzi normalizējis savu asinsspiedienu. Šobrīd vislielākā bīstamība ir pacientiem, kas nav ievērojuši režīmu un nav precīzi lietojuši nozīmētos medikamentus.”
Ārkārtas situācijas dēļ savu darba režīmu mainījušas ne tikai lielās Rīgas slimnīcas, bet arī reģionu veselības aprūpes iestādes. Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā un citur atcelta plānveida operāciju veikšana, tiek ierobežoti arī citi pakalpojumi, piemēram, fizioterapijas procedūras.
“Akūtiem slimniekiem sniedzam palīdzību kā līdz šim, bet plānveida operācijas nākas atcelt. Protams, turpinām pieņemt dzemdības, veicam ķeizargrieziena operācijas, bet visu pārējo nākas atlikt,” stāsta Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds. Viņš uzskata, ka arī straujas koronavīrusa izplatīšanās gadījumā pacienti netiks atstāti bez palīdzības. “Neatliekamo palīdzību sniegsim jebkurā gadījumā.”
Jāmācās no Itālijas kļūdām
Rīgas Dzemdību namā ārkārtas situācijas laikā vairs netiek piedāvātas ģimenes dzemdības, tuviniekiem arī liegta iespēja apmeklēt dzemdētāju. Ierobežojumi ieviesti arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kur pacientus drīkst apmeklēt vecāki, kas pēdējo 14 dienu laikā nav bijuši ārpus Latvijas. “Manai divus mēnešus vecajai meitai aprīļa sākumā ir paredzēta plānveida operācija.
Lasu par Itālijas pārpildītajām slimnīcām, kur nekas cits, izņemot koronas ārstēšanu, praktiski nenotiek, un baidos.
Atlikta operācija nozīmē sarežģītāku atkopšanos. Jaunie un stiprie – padomājiet par citiem!” aicina rīdziniece Mairita Lūse. “Operācijā bija jāpiedalās arī profesoram no Somijas, bet tagad ar visiem ceļošanas ierobežojumiem maz ticams, ka viņš varēs atbraukt uz Latviju. Ceru, ka operācija aizkavēsies par pāris nedēļām, nevis ilgāk. Šobrīd visa veselības aprūpes sistēma ir vērsta uz palīdzību koronavīrusa slimniekiem, tādēļ ar citām kaitēm būs grūtāk saņemt nepieciešamo palīdzību.”
Mairitas vīrs Alesandro ir itālietis, tādēļ viņi rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai Itālijā un cer, ka Latvijā nebūs jāpiedzīvo tikpat smaga situācija. “Mēs varam mācīties no Itālijas kļūdām. Sākumā viņi to neuztvēra nopietni, tādēļ daudzi lēmumi tika pieņemti ar nokavēšanos. Itālieši ļoti lepojās ar savu veselības aprūpes sistēmu un ticēja, ka tā tiks galā ar šo epidēmiju, taču neviena sistēma nav bezizmēra. Latvijā mēs uz savas medicīnas sistēmas kapacitāti raugāmies reālistiski. Mūsu mediķi jau tā ir pārstrādājušies un slikti apmaksāti,” spriež Mairita.
Mediķiem draud izdegšana
Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis atzīst, ka epidēmijas laikā visvairāk apdraudētie ir tieši medicīnas darbinieki, kas ikdienā saskaras ar vīrusu. “Agri vai vēlu, daļa no viņiem inficējas ar vīrusu, izkrīt no ierindas. Daļa, īpaši aprūpes darbinieku vidū, neiztur spriedzi un pamet darbu pretvīrusa frontes pirmajās līnijās.
Pārējiem nākas veikt visus darbus, biežākas kļūst dežūras, mazāki starplaiki starp pacientiem.
Itālijas pieredze saka – vairāk pacientu, mazāk medicīnas darbinieku, mediķu “pārsviešana” no citiem dienestiem, kur vairs palīdzība netiek sniegta. Rezultātā – nopietna medicīnas darbinieku izdegšana.”
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris nenoliedz, ka medicīnas darbinieki šobrīd pārdzīvo lielu pārslodzi. “Mūsu veselības aprūpes sistēmas kapacitāte jau šobrīd nav pietiekama, jo Latvijas veselības nozares finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Mūsu valdībai veselības aprūpes sistēma līdz šim nav bijusi prioritāte.
Tagad valdība ir gatava ieguldīt miljardu eiro ekonomikas glābšanas pasākumos, bet joprojām nevar atrast 60 miljonus eiro, kas nepieciešami, lai izpildītu solījumu par mediķu atalgojuma palielināšanu.” Keris norāda, ka par ilggadējo veselības aprūpes nozares vārdzināšanu tagad var nākties maksāt dārgu cenu.
“Un to maksās iedzīvotāji, ne jau politiķi, no kuru lēmumiem tas bijis atkarīgs.” Keris gan uzsver, ka arī pandēmiskās krīzes apstākļos Latvijas mediķi izdarīs visu, kas ir viņu spēkos. “Taču jāatceras, ka šie spēki nav bezgalīgi!”
