Koronavīrusa novērošanas tehnoloģijas raisa bažas par izspiegošanu 1
Ķīna, Dienvidkoreja, Izraēla, Singapūra u. c. valstis sākušas izmantot dažādus tehnoloģiskus risinājumus, lai kontrolētu gan ar koronavīrusu inficēto karantīnas ievērošanu, gan pārējo pilsoņu ierobežojumu ņemšanu vērā.
Ķīnā pie saslimušo durvīm tiek ierīkotas t. s. CCTV videonovērošanas kameras, lai varasiestādes būtu drošas, ka saslimušie nepamet mājas.
Tāpat izsekošanai izmanto maksājumu kartes un mobilos tālruņus. Savukārt droni ar skaļruņiem izplata paziņojumus, aicinot cilvēkus lietot maskas.
Kaut daudzi šādu praksi vīrusa izplatības ierobežošanai uzskata par pareizu, privātuma aizstāvji bažījas, ka arī pēc pandēmijas beigām varasiestādes turpinās savu iedzīvotāju pastiprinātu novērošanu, daudzuprāt – pat izspiegošanu.
Āzijā privātumam maza nozīme
“The Washington Post” raksta, ka koronavīrusa radītās krīzes privātuma problēmas ir līdzīgas tām, ar kurām cilvēki saskārās pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem.
Cenšoties cīnīties ar terorismu, ASV varasiestādes būtiski palielināja iedzīvotāju novērošanu un izspiegošanu.
“Mani kā cilvēktiesību advokātu biedē tas, ka tieši šādu krīžu laikā tiek mainītas normas. Šajos laikos ir ļoti viegli zaudēt demokrātiju, ko pēcāk atgūt ir ļoti grūti,” norādījis Novērošanas tehnoloģiju uzraudzības projekta dibinātājs Alberts Fokss Kāns.
Kamēr ASV vēl nav sākušas pastiprinātu kontroli pār pārvietošanos, “The New York Times” ziņo, ka Izraēla izveidojusi slepenu mobilo tālruņu datubāzi, kas varasiestādēm ļauj izsekot ar Covid-19 saslimušos, kā arī tos, kuri varētu būt bijuši kontaktā ar vīrusa pārnēsātājiem.
Varasiestādes gan saskārušās ar ievērojamu kritiku, medijiem ziņojot, ka šāda datubāze radīta jau vairākus gadus pirms koronavīrusa krīzes – tā veidota, lai palīdzētu cīņā ar terorismu.
Dienvidkorejas pilsoņiem tiek izsūtīti brīdinoši paziņojumi ikreiz, kad viņu tuvumā apstiprina jaunu saslimšanu ar Covid-19. Paziņojumu saturs esot ļoti detalizēts, tas balansē uz privātuma pārkāpšanas robežas.
Valstī izveidota arī īpaša karte, kurā parāda saslimušo atrašanās vietu. Kā panākta kartes izveidošana? Izmantojot banku karšu transakciju informāciju, viedtālruņu atrašanās vietas noteikšanu un videonovērošanas kameru ievākto informāciju.
Līdzīgas tehnoloģijas lieto arī vairāki štati Indijā. Honkongā vairākiem pilsoņiem jānēsā īpašas ar viedtālrunī esošu lietotni savienotas aproces, kas varasiestādēm ziņo ikreiz, kad saslimušais pamet dzīvesvietu.
Bet visdrakoniskākās darbības veikusi Ķīna. Valstī, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģijas, atpazīst masku nenēsātājus, bet mobilo operatoru sniegtie dati ļauj izsekot saslimušo pārvietošanos.
Tāpat varasiestādes izmanto termālās kameras, lai atpazītu cilvēkus ar paaugstinātu temperatūru.
Savukārt vietējie tehnoloģiju milži “Alibaba” un “Tencent” izveidojuši lietotni, kura katram iedzīvotājam, balstoties uz viņa veselības stāvokli un ceļošanas vēsturi, piešķir noteiktu krāsas kodu, kas attiecīgi nosaka, vai cilvēks drīkst doties uz lielveikalu, izmantot metro un ceļot starp pilsētām.
“Koronavīruss mums liek pārkāpt robežas. Krīze, iespējams, ļaus institucionalizēt novērošanas sistēmas, tostarp liks sabiedrībai akceptēt cilvēku pastiprinātu novērošanu,” ASV medijam “CNBC” norādījusi “Human Rights Watch” vecākā pētniece Ķīnā Maja Vanga.
Vīruss liek sadarboties konkurentiem
“The Washington Post” norāda, ka līdzīgu darbību veikšanai ASV būs nepieciešama Kongresa piekrišana vai nepieciešamo datu glabātāju, piemēram, jau minēto mobilo operatoru piekrišana.
Turklāt pēdējo gadu dažādie privātuma pārkāpšanas skandāli Savienotajās Valstīs, piemēram, bijušā CIP darbinieka Edvarda Snoudena atklātais, noteikti nenāks par labu valdības centieniem ievākt datus par iedzīvotājiem.
Tomēr, kā norāda “CNBC”, tas nav liedzis ASV valdībai veikt pārrunas ar tehnoloģiju milžiem “Facebook” un “Google” par iespēju varasiestādēm izmantot viņu no ASV iedzīvotāju viedtālruņiem ievāktos datus.
Savukārt uz vienu roku metušās kompānijas “Apple” un “Google”, kas izlēmušas savās platformās iebūvēt kontaktu izsekošanas mehānismus, kam varēs piekļūt dažādas veselības organizācijas.
Tāpat abas kompānijas kopā strādās pie tā, lai atvieglotu “Android” un “iOS” darbināto ierīču saziņu.
Kompānijas plāno izmantot “Bluetooth” bezvadu tehnoloģiju, lai blakus esošas ierīces nosūtītu viena otrai šifrētus ierīču identifikatorus, pēc kuriem var analizēt, kuru ierīču un attiecīgi to lietotāju tuvumā ir būts.
Ja kāds lietotājs uzzina, ka ir inficēts, jaunā platforma ļaus par to informēt cilvēkus, kas viņam pēdējā laikā bijuši tuvumā. Jāpiezīmē, ka lietotājiem pašiem būs jāapstiprina dalība šajā izsekošanas sistēmā.
Abi uzņēmumi norāda, ka izmantos nevis ierīču atrašanās vietas informāciju, bet gan informāciju par to, kādas ierīces atrodas blakus. Ierīču identifikatori tiks automātiski mainīti ik pēc 15 minūtēm, un tie nesaturēs nekādu personību identificējošu informāciju.
Turklāt informācija glabāšoties lokāli uz gala ierīcēm. “Apple” un “Google” sola informēt par risinājuma izstrādes gaitu un padarīt to maksimāli caurspīdīgu.
Digitāli kontrolēs arī Latvijā
Eiropā cilvēku privātumu ievēro mazliet striktāk, ņemot vērā, ka Eiropā to uzskata par fundamentālām cilvēktiesībām.
Piemēram, Itālijā un Vācijā izmanto tikai anonīmus datus, lai noteiktu vietas, kur notiek masveidīga cilvēku pulcēšanās, – par nesankcionētu datu izmantošanu ziņu nav.
Tomēr Polijā saslimušajiem nākas ziņot par savu atrašanās vietu policijai – izveidota īpaša mājas karantīnas lietotne, kurā policijai jānosūta atrašanās vietas attēls.
Lietotne savienota ar īpašu mobilo tālruņu datubāzi, kurā uzkrāti visu ar Covid-19 saslimušo numuri, kā arī to cilvēku numuri, kuri Polijā atgriezušies no ārzemēm vai bijuši saskarē ar saslimušajiem.
Nesaņemot attēlu noteiktā laikā, pie mājas durvīm var klauvēt policija. Savukārt Francijā, Beļģijā un Spānijā noteikumu ievērošanas nodrošināšanai izmanto dronus.
Latvijā pagaidām koronavīrusa saslimušos nekādi digitāli neizseko, taču darbs pie tā notiek – uzraudzības rīkus izstrādā gan valsts, gan privāti uzņēmumi, kas cer automātiski fiksēt cilvēku kontaktpersonas pēc Singapūras modeļa, norāda portāls “Delfi”.
Risinājumi, ar kuru palīdzību varētu kontrolēt, kā cilvēki ievēro pašizolāciju un karantīnu, varētu būt gatavi jau šomēnes, bet normatīvais regulējums, lai tos ieviestu, jāpieņem valdībai.
Valsts rīka izveidē iesaistījusies Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts policija u. c., tehnisko risinājumu gatavo NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” eksperti, bet cita rīka izveidē iesaistījies “LMT” un “Mobilly”.
