Koronavīrusa falsifikācijas Irānā. Kā Irānas vadība slēpj patieso upuru skaitu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Irānas vadība slēpj patieso koronavīrusa upuru skaitu, samazinot to trīs un pat piecas reizes, liecina britu raidītāja BBC veiktā analīze, kas balstās kāda kompetenta, bet vārdā nenosaukta Irānas avota sniegtajās ziņās.
Irāna jau tāpat tika uzskatīta par Tuvo Austrumu reģionā Covid-19 visvairāk skarto valsti, taču šonedēļ publiskotā vēsts norāda, ka situācija ir vēl ļaunāka.
Pēc Irānas veselības aizsardzības resora oficiālajām ziņām, līdz 20. jūlijam no sērgas valstī bija miruši 14 405 cilvēki, kamēr patiesais upuru skaits, tas, kas cirkulē valdības aprindās, bija teju 42 tūkstoši, noskaidrojis BBC persiešu jeb farsi valodas dienests.
Pasaulei tika ziņots, ka Irānā jūlija beigās inficēti bijuši 278 827 cilvēki, bet valdības iekšējās lietošanas atskaitēs figurēja 451 024 vīrusa nēsātāji.
Jāpiebilst, ka 4. augustā, pēc oficiālās statistikas, Irānā ar Covid-19 saslimuši 312 035, bet miruši 17 405 cilvēki. Kopš maija, kad valstī atcēla stingros karantīnas pasākumus, Irānā ir sācies sērgas otrais vilnis.
Ticama informācija
BBC piegādātā informācija ir ļoti detalizēta – tajā ir pacientu saraksts ar vārdiem, vecums, dzimums, kurā slimnīcā un cik ilgi slimnieks atradies, kādi ir simptomi.
Informācijas avots uzsvēris, ka to noplūdinājis, jo vēlas atklāt patiesību un izbeigt “politiskās spēles” ap epidēmiju.
Nav zināms, vai avots ir kāds augsta ranga valsts ierēdnis vai cita amatpersona, taču informācija ir korekta, jo žurnālistiem, izmantojot uzrādītos pacientu sarakstus, izdevies sazināties ar vairākām personām, kas jau atveseļojušās.
Irānas koronavīrusa statistika jau iepriekš šķita aizdomīga. Izteiktas nesakritības starp skaitļiem parādījās sabiedrībai domātajos ziņojumos un tajā, ko varēja izsecināt no vietējo amatpersonu sacītā.
Noplūdinātā informācija apstiprina no reģioniem pienākošo mirušo un saslimušo skaita apzinātu, sistemātisku samazināšanu.
No saņemtajiem datiem izriet, ka vislielākais Covid-19 dēļ mirušo skaits līdz jūlija beigām novērots galvaspilsētā Teherānā, kur slimība paņēmusi 8120 dzīvību.
Tajā pašā laikā par sākotnējo koronavīrusa perēkli uzskatītajā Komas pilsētā miruši 1419 cilvēki jeb viens mirušais uz katriem 1000 iedzīvotājiem. No visa sērgas upuru skaita gandrīz 2000 nav irāņi, kas norāda uz lielo mirstību vispirms jau afgāņu bēgļu vidū.
Pirmā nāve Corona-19 dēļ Irānā konstatēta 22. janvārī, tātad mēnesi pirms tam, kad Teherāna vispār atzina šīs slimības klātbūtni. Proti, kad 19. februārī to beidzot atzina, miruši jau bija 52 cilvēki.
Martā, sākoties masveida saslimšanai, Irānas varasiestādes patieso statistiku samazinājušas pat līdz piecām reizēm.
Bailes no nemieriem
Irānas mediķi apgalvo, ka sniegt nepatiesas ziņas veselības aizsardzības iestādes piespieduši Irānas drošības dienesti. To pozīcija sākotnēji vispār bijusi neatzīt koronavīrusa klātbūtni.
BBC informācijas avots Irānas mediķu aprindās, cilvēks ar nosacītu vārdu “doktors Puladi”, atklājis, ka mainīt absolūta nolieguma politiku piespiedusi divu Komas pilsētas ārstu uzstājība – no Covid-19 bija miris viņu brālis.
Šis cilvēks ārstējies slimnīcā, kuras palātas bijušas pilnas cilvēku ar līdzīgiem simptomiem, taču nevienam nav veikti koronavīrusa testi – oficiāli šāda slimība valstī taču vēl neeksistēja.
Tests izdarīts tikai mirušajam brālim, un tas bijis pozitīvs. Irānas valdība šo faktu pēc vilcināšanās atzina pēc tam, kad viens no mediķiem izplatīja videoierakstu ar sava nelaiķa brāļa uzrunu.
Un pat tad valsts televīzija vispirms apgalvoja, ka tā ir falsifikācija un uzruna ierakstīta nevis slimības laikā, bet vairākus mēnešus pirms tam.
Analītiķi norāda, ka slēpt informāciju no sabiedrības Irānas varu pamudinājusi rūgstošā neapmierinātība iedzīvotājos. Pēdējā gada laikā režīms ir vairākkārt izgāzies.
Vispirms 3. janvārī ASV gaisa spēku triecienā Irākā tika nogalināts Irānā populārais ģenerālis un Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani.
8. janvārī pie Teherānas kļūdas dēļ Irānas pretaviācijas spēki notrieca Ukrainas pasažieru lidmašīnu “Boeing 737”, uzskatot to par amerikāņu lidaparātu. Gāja bojā 176 cilvēki.
Liela daļa upuru bija vai nu Irānas pilsoņi, vai Kanādas un citu rietumvalstu izcelsmes irāņi. Kad valdība mēģināja lidmašīnas notriekšanu noklusēt, sākās stihiskas demonstrācijas, kas atgādināja 2019. gada novembrī valstī jau notikušos degvielas cenu paaugstināšanas nemierus.
Protestu apspiešanā bojāgājušo un aizturēto skaits joprojām tiek turēts noslēpumā, taču nogalināto skaitu lēš uz vairākiem simtiem.
Savukārt koronavīrusa parādīšanās Irānā sakrita ar 21. februārī rīkotajām valsts parlamenta vēlēšanām, kurās balsotāju aktivitāte bija zemākā kopš 1979. gada Islāma revolūcijas laikiem. Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei pasludināja, ka ienaidnieki tikai vēloties izmantot koronavīrusu kā ieganstu, lai sabotētu vēlēšanas.
Kā BBC atzinis bijušais Irānas parlamenta deputāts Nuroldīns Pirmoazens, koronavīrusa apstākļos valdība vienkārši baidās teikt tautai patiesību.
