Koronavīrusa dēļ ēnu ekonomika šogad būs vēl lielāka 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa izplatības un uzņēmumu piespiedu dīkstāves ietekmē šogad un nākamgad ēnu ekonomikas īpatsvars, visticamāk, sasniegs vēl lielāku apmēru, nekā bija pērn.
Tā paredz ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka, vakar iepazīstinot sabiedrību ar viņa un profesora Tāļa Putniņa vissvaigāko pētījumu par ēnu ekonomikas izplatību Baltijas valstīs.
Abu pētījums liecina, ka 2019. gadā Latvijā ēnu ekonomika, ko raksturo nodokļu nemaksāšana, peļnas un nodarbināto skaita slēpšana, sasniegusi 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad tās īpatsvars bija 24,2% no IKP, pērn tas sarucis nebūtiski.
Viņaprāt, ja neizdevās to samazināt pērn, kad ekonomika vēl attīstījās, tad šogad tās lejupslīdes ietekmē diezin vai tas vispār būs iespējams.
Kā atklāj Arnis Sauka, tāpat kā agrāk arī pērn vislielāko pienesumu ēnu ekonomikas veicināšanā devušas aploksnēs maksātās algas, ienākumu un darbinieku slēpšana.
Tāpat kā līdz šim, viskuplāk ēnu “nezāle” joprojām zaļo būvniecības nozarē. Viņš pauž bažas, vai valdībai ir kāds plāns, kā mazināt ēnu ekonomikas izplatību koronavīrusa radīto satricinājumu dēļ.
Aplokšņu algas šogad intervijā “Latvijas Avīzei” piemin arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva jaunzeme, cita starpā atzīstot, ka algu maksāšana aploksnēs valstī skar aptuveni 200 000 strādājošo.
Naudas āderes aploksnēs maksātajām algām ir vairākas: tā dēvētās karuseļu shēmas, nereģistrētie ieņēmumi, kases aparātu sagrozīšana, visbeidzot – nelegāli iegūtas naudas atmazgāšana.
VID nekad nespēšot izstāvēt klāt ikvienam aplokšņu algu maksātājam.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš saka, ka aizvadītajos septiņos gados cīņu pret ēnu ekonomiku raksturo muļļāšanās uz vietas.
Ēnu ekonomikas apkarošanā lielu panākumu, viņaprāt, neesot tāpēc, ka neviens nemeklē šīs sērgas cēloņus. Pēc viņa teiktā, cēloņi ir uzņēmējdarbības vājā produktivitāte un eksporta apjomu samazinājums, ekonomisko noziegumu apmērs, valsts pārvaldes un uzņēmēju nenokārtotās attiecības.
Kaut arī valdības apstiprinātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns satur daudz vērtīgu ideju, diemžēl lielākā daļa tā arī paliek uz papīra.
Savukārt dažas, kuru nepieciešamība atzīta jau sen, tiek īstenotas pārlieku gausi un ar lielu vilcināšanos.
Piemēram, par čeku loterijas ieviešanu vai uzņēmumu attīstībā ieguldītās peļņas neaplikšanu ar nodokli esot runāts jau pirms pieciem gadiem. Bet šie pasākumi ieviesti tikai pagājušajā gadā.
Viņam piebalso arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš uzskata, ka cēlonis sliktajiem rādītājiem esot tas, ka par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgās amatpersonas daudz runā, bet neko nedara.
Iekšlietu ministrija esot iesniegusi vairākus priekšlikumus, kā uzlabot valsts robežu pārvaldību, lai mazinātu cigarešu un citu akcīzes preču kontrabandu.
Bet nekas netiekot darīts šo priekšlikumu īstenošanā. Viņaprāt, nodokļu nemaksāšanu veicina pārlieku lielais darbaspēka nodokļu slogs.
Pēc Jāņa Endziņa domām, esot jāmeklē radikālāki paņēmieni.
Uz viņa jautājumu, vai valdībai tādi ir un ko šajā ziņā tai jau izdevies paveikt, vakar ēnu ekonomikas pētījuma prezentācijas pasākumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš attālināti atbildēja diplomātiski.
Ja kāds varot iedot jau gatavu recepti, kā radikāli apkarot šo sērgu, tad viņa vadītā valdība to nekavējoties likšot lietā.
Pēc viņa teiktā, valdībai esot izdevies pastiprināt finanšu plūsmas uzraudzību.
Valdības uzdevums esot panākt, lai nodokļu politika būtu taisnīgāka un saprotamāka iedzīvotājiem.
Tomēr tikpat svarīga ir iedzīvotāju attieksme pret nodokļu maksāšanu. Attieksmi nemainot, nemaz nevarot cerēt, ka valsts spēs piedāvāt labākus pakalpojumus. Iedzīvotājiem jāvēlas arī maksāt par tiem.
