Nebūs zivju, nebūs copmaņu, nebūs copmaņu – nebūs ko kontrolēt? 4
Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Engures ezerā makšķerēšanas no laivām atklāšanas dienā – 19. jūnijā – pirms sešiem kopā ar draugu un copes biedru Arni esam laivā un vagojam zilo brīnumu, kura krāsa saplūdusi ar debesu krāsu, tikai niedru josla pie horizonta kā zaļa josta uz gaišzila kostīma.
Laiku pa laikam, mūsuprāt, zivīgākajās (citus gadus tur labi ķēries) vietās pamētājam, tad velcēdami laižam tālāk, mainām mānekļus, mētājam, bet nekā. Pēc pāris stundām atskan zvans no drauga Valda, kurš ezerā ieradies jau stundas četras pirms mums, viņš paziņo, ka līdakas uzturoties galīgā seklumā, mānekļi gan esot jāvelk straujā tempā, lai āķi zālēs neķertos.
Esam netālu no sekluma, Arnis ātri iestūrē tajā, paceļ augstāk motoru (lai nešļūc), un mēs, liega vēja stumti, lēnām slīdam uz priekšu. Es vēl meklēju seklumam piemērotu mānekli, bet draugs jau met un jau pirmajā metienā tiek atalgots ar 1,3 kilogramus smagu zaļsvārci.
Izvēlos dzeltenīgas nokrāsas “Strike Pro” džerkiņu, bet otrajā metienā tas ierokas zālēs, kuras, stingrāk pavilktas, nu jau skaistas līdakas paskatā, ar slaidu lēcienu izlido virs ūdens, vēl mirklis, un tā jau uztveramajā tīkliņā svari rāda 2,5 kilogramus, šī skaistule brauks uz mājām.
Aplūkoju dubulto 0,4 mm fluorkarbona pavadu, zaļsvārce tajā atstājusi robu, nākas mainīt. Pēdējos trīs gadus līdaku copei izmantoju tikai tieši šādas paštaisītas pavadas, līdaku ņēmieni kļuvuši vairāk un drošāki.
Knapmērus (atļautie 50 cm) laižam vaļā, zemmēri nepiesakās, un ar copi esam ļoti apmierināti. Veicu pateicības zvanu draugam, apmaināmies ar laipnībām, un viņš pastāsta par lielu no rīta novērotu problēmu – līdz ar gaismu ezerā no Kaņiera puses ieradušies milzīgi kormorānu (jūras kraukļu) bari.
Cik zinu, tie jau paspējuši Latvijā iztīrīt no zivīm vairākas ūdenstilpes. Vai Kaņieri un Enguri gaida līdzīgs liktenis?
Manuprāt, vēl viena milzu problēma šajos piejūras ezeros ir katastrofāls inspektoru trūkums. Šeit katru dienu makšķerē ļoti daudz copmaņu, ne jau visi ir tie godīgie un apzinīgie, pats inspektoru pēdējo desmit gadu laikā Engures ezerā esmu saticis tikai vienreiz.
Vai nebūtu jauki, ja kormorānu un zivju inspektoru apmeklējumu biežums kļūtu apgriezti proporcionāls, bet varbūt tas ar gudru domu – nebūs zivju, nebūs copmaņu, nebūs copmaņu – nebūs ko kontrolēt.
