Invaliditātes pensijas speciālistu pārslodzes dēļ vairs neaizkavēsies 7
Saeima ceturtdien steidzami pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Invaliditātes likumā, kas paredz novērst situācijas, kad novēloti veiktas invaliditātes ekspertīzes dēļ personai rodas pārrāvumi invaliditātes pensijas saņemšanā. Par to “Latvijas Avīze” trauksmi cēla 29. septembra numurā.
Turpmāk Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) būs tiesīga pagarināt iepriekš piešķirto invaliditātes statusu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā. Šādu iespēju ārstu komisija varēs izmantot gadījumos, kad ierobežotās kapacitātes dēļ apdraudēta invaliditātes pagarināšana likumā noteiktajā viena mēneša termiņā. Šī gan ir tikai pagaidu kārtība un būs spēkā līdz 2018. gada beigām, līdz kam paredzēts VDEĀVK kapacitātes problēmu atrisināt.
“Kamēr ārstu komisija nespēj uzlabot darba tempu, deputāti piedāvā pagaidu risinājumu, lai nepieļautu pārrāvumu pensiju saņemšanā,” problēmu raksturo Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. “Juridiski šie grozījumi nav īsti tīri, jo iznāk, ka viena iestāde nevar laikā izskatīt daudzos iesniegumus un dod uzdevumu citai iestādei turpināt maksāt pensijas, kas bija piešķirtas uz pavisam citu termiņu. Korekti tas nav, bet cilvēcīgi gan,” papildina Andrejs Klementjevs, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts, uzsverot, ka šis ir pagaidu risinājums, lai operatīvi cīnītos ar problēmas sekām.
Komisija likumprojektu sagatavojusi pēc deputātu un labklājības ministra Jāņa Reira iniciatīvas, reaģējot uz izveidojušos situāciju VDEĀVK. Jau iepriekš ziņots, ka pēc publikācijas “LA” vairāki Saeimas deputāti no trim opozīcijas frakcijām vērsās pie labklājības ministra Jāņa Reira, lai lūgtu risināt izveidojušos problēmu ar invaliditātes statusa pagarināšanas kavēšanos. Labklājības ministrs pēc deputātu vēstules saņemšanas aicinājis Sociālo un darba lietu komisijā steidzami rosināt likuma izmaiņas.
“Paldies “Latvijas Avīzei”, ka aktualizēja jautājumu. Lai gan iepriekš bijām saņēmuši pāris iesniegumu, kas saistīti ar šo tēmu, izlasot rakstu, sapratu – tā ir sistēmiska problēma, nevis pāris gadījumi,” skaidro Klementjevs. Deputāts bijis informēts, ka komisija katru gadu saskārusies ar rindu problēmām, taču parasti tās izveidojušās gada beigās saistībā ar svētku brīvdienām, atvaļinājumiem. Tāpēc parlamentārieti šokējis, ka vairāk nekā 3500 iesniegumu rinda izveidojusies teju gada vidū.
Pakārtota problēma šīm VDEĀVK neizdarībām, uz kuru Reiram norādīja deputāti, – pašvaldību sociālie dienesti atņem cilvēkiem maznodrošinātā pabalstus un atvieglojumus, jo vairākus mēnešus neizmaksāto invaliditātes pensiju par izkritušo jeb VDEĀVK lēmuma pieņemšanas periodu viņi saņem vienā mēnesī. Ministrs solījis visiem pašvaldību sociālajiem dienestiem nosūtīt metodisko skaidrojumu, ka, pamatojoties uz šādiem pensiju vai pabalstu pārtraukumiem, kā dēļ kādā mēnesī ienākumi ir lielāki, nedrīkst atņemt maznodrošinātā statusu. Šie gan esot tikai pirmie soļi ceļā uz risinājumu. “Vēl jānovērš darbinieku deficīts ārstu komisijā, jāievieš korekcijas iestādes vadībā, arī jārisina problēmas veselības aprūpē, jo invalīdu skaits pēdējo gadu laikā audzis tādos apjomos, ka šķiet – Latvijā notiek karš,” uzskata Klementjevs.
Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš pauž, ka VDEĀVK jau vakar uzsākta dienesta pārbaude, lai konstatētu problēmas saknes un izvērtētu amatpersonu iespējamo atbildību. Eksperti vērtēšot, vai un ciktāl problēmai par pamatu objektīvi apstākļi, ciktāl – administratīva neizdarība. Arī atbildes vēstuli par šo jautājumu deputātiem no trim Saeimas opozīcijā esošajām partijām ministrija vēl gatavo.
