Juris Lorencs: Vai nevakcinētā sabiedrības daļa arī turpmāk drīkst turēt ķīlnieka lomā pārējos? 74
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dīvaina ir cilvēka daba. Vienu brīdi daudzi (mani ieskaitot) bija dusmīgi uz valdību, kas laikā nebija pasūtījusi vakcīnas. Tagad, kad potes burtiski met pakaļ un iespēja vakcinēties ir bezmaz vai uz katra stūra un visiem, tās piepeši vairs nav pieprasītas.
Un mēs atkal esam dusmīgi uz valdību, kas liek vakcinēties. Nu labi, pagaidām neliek, vien pierunā, aicina, iesaka, mazliet tā kā draud.
Tad kas ar mums notiek? Ko mēs gaidām? Pārpildītas slimnīcas, jaunu karantīnu? Te tiešām vietā krievu tautas teiciens “Kamēr pērkons nerūc, zemnieks krustu nemet”.
Krieviski tas pat skan sulīgāk: “Пока гром не грянет, мужик не перекрестится”.
Tikmēr vakcinācija kavējas. Līdz 18. jūlijam Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu bija saņēmuši 44% pieaugušo, kuri vecāki par astoņpadsmit gadiem.
Salīdzinājumam: Igaunijā – 54%, Lietuvā – 55%, Beļģijā un Nīderlandē – 83%, Maltā – 84%, Islandē – 90%. Vidējais rādītājs ES valstīs – 68%. Var jau strīdēties par to, cik vakcīnas ir efektīvas, ka Islandē un Lielbritānijā, lūk, neraugoties uz lielo izpotēto skaitu, saslimstība atkal aug.
Tomēr fakti, kā mēdz teikt, ir stūrgalvīga lieta. Un tie it visās valstīs, Latviju ieskaitot, uzrāda vienu un to pašu tendenci – cilvēki, kuri ir vakcinēti, retāk inficējas ar Covid-19, vēl retāk saslimst un pavisam reti nonāk slimnīcā. Ļoti retos gadījumos mirst. Ka arī pret jaunajām vīrusa mutācijām vairāk vai mazāk efektīvi strādā visas vakcīnas.
Skatoties uz šiem skaitļiem, redzam, ka straujāk vakcinējas turīgā rietumvalstu sabiedrība, kas ilgu laiku dzīvojusi demokrātijas apstākļos, turklāt pati savā neatkarīgā valstī.
Un šajā faktā gluži kā uz psihoanalītiķa kušetes mēs kā sabiedrība, kā tauta ieraugām savu bērnību. Rūgto patiesību, kas mēs esam un no kurienes nākam. To, kāpēc šodien rīkojamies tā un ne citādi. Ka joprojām esam kā bāreņi, kuri neuzticas bargajiem audžuvecākiem, “tiem tur augšā”.
Agrāk baroniem, tad kungiem, tad biedriem un tagad – “biedru kungiem”. Savukārt “tie tur” uz mums dažkārt raugās kā uz muļķa bauriem, kuri jātur tēvišķīgā aizbildniecībā. Un neuzticības plaisa aug.
Patiesībā tā varētu mocīties un dzīvot arī turpmāk, ja vien šo savstarpējās neuzticības vakuumu šodien nebūtu aizpildījis vīruss. Tam neinteresē, ko mēs viens par otru domājam.
Vīrusam nepatīk divas lietas. Pirmā – lozungs “ziepes, maskas, divi metri”. Otrā – vakcīnas. Alternatīva vakcīnām ir vēl viena “karantīnas ziema”.
Pēdējos mēnešos gadījies sastapt paziņas, kuri man par lielu pārsteigumu kļuvuši ja ne gluži par Covid-19 vakcīnu noliedzējiem, tad par nogaidītājiem gan.
Viens no argumentiem – “nepietiekami izpētītā” vakcīna nākotnē varot “atsaukties uz veselību” vai “būtiski pazemināt dzīves kvalitāti”.
Žēl, ja to saka veselīgs vīrs spēka gados, kurš jau neskaitāmas reizes vakcinēts pret citām kaitēm bez jebkādām jūtamām sekām. Vēl dīvaināk, ka kaut ko līdzīgu apgalvo cilvēki, kuri savas dzīves laikā paspējuši izkūpināt simtiem tūkstošu cigarešu un iztukšojuši neskaitāmas alus, vīna un degvīna pudeles. Kuru plaušas knapi elpo, bet aknas jau sen sabeigtas.
Un tad rodas pamatots jautājums – vai nevakcinētā sabiedrības daļa arī turpmāk drīkst turēt ķīlnieka lomā pārējos? Tos, kuri uzvedas atbildīgi un solidāri. Jo mēs vakcinējamies ne jau tikai sevis dēļ.
Mēs to darām tāpēc, lai samazinātu iespēju inficēties citiem, lai sabiedrība ātrāk varētu atgriezties pie ierastās dzīves. Lai jaunatne atkal varētu pulcēties skolas solos un sporta zālēs. Svinēt īstus Dziesmu un deju svētkus, nevis nožēlojamu parodiju par tiem.
Likumsakarīgi, ka aizvien vairāk vietās pasaulē sāk apzināties – cīņā ar Covid-19 pandēmiju no kolektīvas atbildības, no vispārējiem lokdauniem jāpāriet uz individuālu atbildību. Latviešiem ir trāpīgs teiciens “kopus cūka nebarojas”.
Šodien tikpat labi varētu teikt – “kopus atbildība nedarbojas”. Jo kopēja atbildība – tā ir bezatbildība. Tāpēc vakcinētajai sabiedrības daļai jādod iespēja dzīvot “kā agrāk”.
Nav iespējams aicināt cilvēkus potēties un vienlaikus draudēt ar jaunām karantīnām. Un vēl – man šķiet, ka tie politiķi, kuri patlaban koķetē ar “antivakseru” noskaņojumiem un tā cer sazvejot balsis nākamās Saeimas vēlēšanās, smagi kļūdās.
Varbūt jums liekas, ka “bauri” ir muļķi, bet tā tas nav. Kurš netic, lai palasa latviešu tautas pasakas.
