Kopsim savus rudzus! 0
Jelgavas Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā līdz 8. oktobrim apskatāma Ģederta Eliasa balvas pirmā izstāde par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā.
“Rudzi vienmēr ir rudzi, arī tad, kad tie atgādina tikko dīgušu zālīti,” šo Vinsenta van Goga domu atgādināja mākslas zinātniece Ingrīda Burāne izstādes atklāšanā 5. septembrī, piebilstot: “Kopsim savus rudzus, kopsim savas vērtības, ēdīsim savu spēka maizi! Tas ir tas, kas cauri gadsimtiem ļauj mums saglabāt pašiem sevi.” Jelgavas pilsētas domes iedibinātā balva, kas turpmāk tiks pasniegta ik pa trim gadiem, ir viens no šādiem spēka avotiem un sevis un tautas saglabāšanas un apliecināšanas iespējām.
Šogad 23. septembrī Ģedertam Eliasam apritēs 130 gadi. Šī nozīmīgā jubileja bija iemesls, lai tiktu īstenota ilgāku laiku iecerētā ideja dibināt viņa vārdā nosauktu balvu glezniecībā. Lauku tēma izvēlēta ar īpašu nolūku. Gluži kā Annas Brigaderes Sprīdītis, izstaigājis svešas zemes un apguvis sava laika Eiropas modernās mākslas piedāvājumus un iespējas, Jelgavas novada Platones “Zīlēnos” dzimušais mākslinieks atgriezās mājās, sapratis, ka dzimtajā pusē un savā tautā ir viņa īstā vieta. Nozīmīgākais devums, ar ko viņš paliks latviešu glezniecībā, ir lauku tēmai veltītie darbi. Stāstot par dzimto māju dzīves ritējumu, viņš kļūst episks, personīgi piederīgs. Kā ar poēmu “Straumēni” Edvarts Virza uzcēlis pieminekli mūsu tautas dzīves ziņai un tradīcijām, tā Ģederts Eliass ar savu lauku dzīvei veltīto glezniecību – Latvijas zemes kopējam.
Balvai tika iesniegti 80 mākslinieku 120 darbi, no kuriem konkursam un izstādei atlasītas 51 autora 57 gleznas dažādās tehnikās. Iepriecinoši, ka blakus vecākās paaudzes meistariem konkursā piedalījās arī tikko Latvijas Mākslas akadēmiju beigušie jaunie mākslinieki un studenti, jāuzsver, ka visaktīvākie bija tieši viņi – jaunie. Sevi pieteica arī Maira Reinberga no Amerikas, ienesot citu darbu vidū neierastāku skatījumu uz lauku tēmu, īpaši formālajā un saturiskajā interpretējumā.
Izstādē pārstāvēti gandrīz vai visi glezniecības žanri, izņemot mitoloģisko, reliģisko pasaules tvērumu un batāliju attēlojumu.
Pirmajā izstādē prevalē lauku ainava. Viena daļa jauno mākslinieku glezno vispārinošas ainavas, kurās nav tverta kāda konkrēta vieta (Laima Akmentiņa, Jānis Jēkabsons, Roberts Muzis, Alberts Pauliņš), tomēr visbiežāk akcentēts noteikts apvidus, kas ierosinājis gleznot (Ligita Caune, Uldis Zuters, Anna Kaltigina, Aivis Pīzelis). Laines Kainaizes ainava pietuvojas figurālam pasaules atainojumam. Ilze Smildziņa vientuļo ainavu un plašos mākoņu laukus debesīs izmanto kā metaforu pārdomām par cilvēka un dabas vienību. Lolita Zikmane dabas skatam pievieno dažas detaļas, un tas iegūst simboliski poētisku skanējumu. Līga Ķempe ataino konkrētu vietu, lai runātu par pasaules bezgalību. Savukārt Anita Jansone-Zirnīte iekodē pasaules ainu ornamentā.
Juris Ģērmanis pievērsies tik reti izmantotam žanram kā interjers. Jaunāko paaudžu gleznotājas iecienījušas dzīvnieku pasaules attēlojumu (Ilze Griezāne, Vika Štrauha). Visai daudzpusīgi iezīmējas klusās dabas žanrs (Edvards Grūbe, Olita Gulbe-Ģērmane). Ritma Lagzdiņa ir viena no nedaudzām māksliniecēm, kas konkursā piedalās ar portretu, bet starp portretu un figurālo žanru atrodas Ingemāras Treijas darbs. Figurālo pasaules attēlojuma ievirzi pārstāv Indulis Landaus, Edvīns Kalnenieks. Savukārt panorāmiskā telpas risinājumā Raitis Junkers dekoratīvi izvērsis plašu stāstījumu par Latvijas lauku dzīvi. Maira Reinberga vienīgā pievērsusies vēstures notikumu izklāstam gleznā. Viņas darbs veikts sarežģītā autortehnikā, taču vairākums gleznotāju izmanto vai nu eļļas, vai arī akrila krāsas. Patīkami, ka arvien vairāk tiek izmantots pastelis (Gunta Plotka, Indulis Landaus, Edvīns Kalnenieks). Uldis Roga ir viens no nedaudziem autoriem, kurš iedrošinājies piedalīties konkursā ar akvareli. Savukārt Kristaps Priede neaprobežojas tikai ar akrila gleznojumu, viņš pievieno tam instalācijas priekšmetus, tā “izejot” telpā.
Pasniedzot pirmo Ģederta Eliasa balvu, galveno cildinājumu – 3000 eiro un Nellijas Skujenieces darināto medaļu – saņēma Edvīns Kalnenieks par darbu pasteļtehnikā “Vakars dārzā”. Jelgavas novada simpātiju balvas tika pasniegtas Edvardam Grūbem, Uldim Rogam un Kristapam Priedem, Ģederta Eliasa fonda simpātiju balva – Olitai Gulbei-Ģērmanei, bet žūrijas priekšsēdētāja, Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa speciālbalvu ieguva Lolita Zikmane.
