Kopš studiju virzienu izvērtēšanas slēgtas 80 studiju programmas 0
Kopš pērn pavasarī sāktās augstskolu studiju virzienu izvērtēšanas augstskolas kopumā slēgušas vairāk nekā 80 studiju programmu – pārsvarā tajās augstskolas studentus neesot uzņēmušas vai arī tajās studēja daži studenti, aģentūrai BNS pastāstīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža.
“Kad sākām studiju virzienu izvērtēšanu, kopumā bija 954 studiju programmas, taču izvērtēšanas gaitā pašas augstskolas ir veikušas inventarizāciju un pašlaik studiju programmu reģistrā tur esošo programmu skaits sarucis jau vairāk nekā par 80,” teica Rivža.
Daudzas programmas slēgtas pilnībā, bet daļa integrētas citās studiju programmās.
Vērtējot studiju virzienus, programmas tiek dalītas trīs grupās – tādās, kuras uzskatāmas par ilgtspējīgām, tādās, kurām nepieciešami daži uzlabojumi, un tādās, kuras nav ilgtspējīgas un kuras izmaksā dārgi.
Rivža sacīja, ka pašreizējie rezultāti liecina, ka visvairāk ilgtspējīgu programmu, kuras ierindojamas pirmajā grupā, ir saistītas ar mākslas, medicīnas, dabas zinātņu un matemātikas apguvi. Tāpat par ilgtspējīgām visbiežāk atzītas programmas lauksaimniecības teoloģijas jomā.
Runājot par otrās grupas studiju programmām, Rivža norādīja, ka tajā ierindojamas ilgtspējīgas programmas, tās izvēlas liela daļa studentu, taču tām nepieciešami daži uzlabojumi.
Piemēram, vērtējot programmas, kas atbilst otrajai grupai, bieži vien konstatēts, ka studentu izstrādātajos bakalaura un maģistra darbos būtu vairāk jāizmanto literatūras avoti svešvalodās. Tāpat eksperti secinājuši, ka būtu nepieciešama ciešāka programmu studentu, to īstenotāju un absolventu sadarbība.
Savukārt trešajā grupā iekļautas tādas programmas, kuras dārgi izmaksā, tās neizvēlas pietiekams skaits studentu vai tās sniedz iespēju iegūt šauru specialitāti. “Jāskatās arī ekonomiskais izdevīgums, tomēr vienlaikus jāatzīst, ja kāda programma tiek ierindota trešajā grupā, tas uzreiz nenozīmē, ka tā ir slikta,” paskaidroja Rivža.
Konkrētas studiju programmas, kuras iekļaujamas trešajā grupā, Rivža nevēlējās nosaukt.
Kopumā Latvijas augstākās izglītības programmas ir sadalītas 28 virzienos, no kuriem pašlaik izvērtēti 23. Pašreizējās prognozes liecina, ka izvērtēšanu varētu pabeigt līdz 10.jūnijam.
Iepriekš izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norādīja, ka pēc studiju programmu izvērtēšanas to skaits varētu samazināties uz pusi, tādējādi arī spiežot augstskolas konsolidēties.
“Pēc šiem rezultātiem lems par programmu apvienošanu, slēgšanu, dažādām kvalitātes kategorijām, kurām vajadzētu rezultēties ar būtiski samazinātu programmu skaitu, to koncentrēšanos virzienos un tādējādi, visticamāk, augstākās izglītības iestāžu konsolidāciju,” klāstīja Ķīlis.
