Kopš neatkarības laikiem krātās medību trofejas – izstādē Mērsragā 1
Mērsraga Tautas namā pirmo reizi ir ierīkota medījamo dzīvnieku trofeju izstāde. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un pat vēl senākiem laikiem tās krājuši un glabājuši divu vietējo kolektīvu biedri.
Trofejas izstādīja mednieku klubs “Mērsrags” un mednieku un makšķernieku biedrība “Nurme”.
Skaisti staltbriežu, aļņu un stirnāžu ragi, mežacūku ilkņi, vilku un lūšu kažokādas, galvaskausi, dažādu dzīvnieku un putnu izbāžņi, mežacūku ādas, mednieku balvas un fotoliecības – viss ir pieejams apskatei Mērsraga Tautas namā līdz 14.jūlijam.
Ideja izveidot trofeju izstādi radās “Mērsragas” mednieku kluba valdei, piesaistot arī kluba “Nurme” biedrus.
“Šī ir pirmā trofeju izstāde Mērsragā, taču tā nav gluži tāda, kā ierasts. Mēs neaicinājām ekspertus, lai vērtētu trofejas un piešķirtu medaļas. Galvenā doma bija parādīt Mērsraga iedzīvotājiem un viesiem, kā mednieki attiecas pret nomedītajiem dzīvniekiem, rosināt pētīt dabu, uzzināt ko jaunu. Viens no mērķiem bija parādīt, ka mednieki nebūt nav tādi, kā par viņiem mēģina stāstīt vairums mediju,” sacīja mednieku kluba “Mērsrags” valdes loceklis Vilnis Veitners.
Ekspozīcija nav tikai skatāma. Katru dienu izstādē mednieku klubu biedri sagaida apmeklētājus, stāsta par dzīvniekiem, par vietējo dabu, par medību nozīmi, kā arī par trofejām – kā tās iegūst, kā sagatavo, ko nozīmē šī piemiņa un ar kādu cieņu mednieki izturas pret trofejām.
“Pieaugušie un bērni bieži vien vaicā par briežu vecuma noteikšanas iespējām pēc ragiem. Mēs skaidrojam, ka pēc ragu formas īsti nevar noteikt, cik vecs ir briedis. To var gandrīz precīzi konstatēt pēc zobu nodiluma un pilnīgi precīzi, nododot zobu pētniekiem, kuri to sazāģē un skaita gadu gredzenus kā kokam. Dāmas ļoti interesējas par plēsēju kažokādām. Dažai pat tiek ļauts aplikt ap kaklu lūša kažokādu. Bērniem stāstam par dzīvniekiem un dabu. Atbildam uz jautājumiem par mednieka darbu un lomu dabā,” skaidroja Vilnis Veitners.
Pēc viņa teiktā, izstādes apmeklētājiem medniekiem visvairāk interesē staltbriežu trofejas.
“Tagad, kad vienkopus ir apskatāmi divu mūsu kolektīvu platībās nomedīto briežu ragi, skaidri redzams mūsu pūļu rezultāts. Mēs esam noslēguši vienošanos un jau daudzus gadus piekopjam selektīvo medību principus, atlasot vājās trofejas, slimos, vārgos dzīvniekus un briežus ar anormālajām trofejām. Uz Mērsraga Tautas nama skatuves ir redzama mednieku pūļu un pašaizliedzības kvintesence – labākās mūsu puses staltbriežu trofejas, kuras iegūtas pateicoties populācijas izkopšanai!” sacīja Vilnis Veitners.
Mednieku kluba “Mērsrags” valdes priekšsēdētājs Sandris Erkens atklāja, ka nākotnē tikšot domāts arī par izglītojošo pasākumu rīkošanu. Šoreiz Mērsraga tautas namā ierīkotajā trofeju izstādē var apskatīt ragus, ilkņus, kažokādas un izbāžņu. Nākamreiz mednieki vēlas sagatavot izzinošo lekciju ciklu bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, kas bagātinās sabiedrības zināšanas un palīdzēs labāk saprasties ar medniekiem.
Pirmajā Mērsraga medību trofeju izstādē ir apskatāmas 164 dažādu sugu dzīvnieku trofejas. No tām 67 staltbriežu, 14 aļņa, 67 stirnāža ragi, 23 mežakuiļa ilkņi, dažādu medījamo dzīvnieku izbāžņi un plēsēju ādas. No tiem staltbrieža ragiem, kas ir tikuši novērtēti kādā no Latvijas Mednieku savienības rīkotajām trofeju izstādēm, vieni ir saņēmuši zelta, bet divi sudraba medaļas.
Izstādes apmeklētājiem ir iespēja aplūkot zelta mežakuiļa ilkņus, medaļotus lūšu un vilka galvaskausus. Divi no vilka galvas kausiem saņēmuši sudraba godalgas, bet četri ekspozīcijā iekļautie lūšu galvaskausi novērtēti ar zelta proves godalgu un lielākais saņēmis 28,31 Starptautiskā medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komiteja (CIC) punktu.
Fakti
Stirnu āžu trofejas Latvijas rekords šobrīd ir 201,52 CIC punkti. Trofeja nomedīta Liepājas pusē.
Staltbrieža trofejas Latvijas rekords, kas joprojām nav pārspēts. Labākie ir 1968.gadā mednieka V.Sējas nomedītā staltbrieža ragi, kas novērtēti ar 247,19 CIC punktiem.
No Latvijas mednieku ētikas kodeksa:
“Ētiska attieksme pret nomedīto dzīvnieku ietver sevī arī atbilstošu un cieņpilnu medījuma izmantošanu un eksponēšanu tādā veidā, lai tas nebūtu aizskaroši citiem medniekiem un sabiedrības locekļiem.”
