Maskava, Kremlis.
Maskava, Kremlis.
Foto: AFP/SCANPIX

Kopš kara sākuma Krieviju pametis teju miljons iedzīvotāju – tas palielina valsts ekonomiskās grūtības 142

Reizē ar kara sākumu Ukrainā, Krieviju sāka pamest tās iedzīvotāji. Jau pirmajos mēnešos valsti atstāja aptuveni 300 000 iedzīvotāju, taču otrais vilnis sākās, kad septembrī Vladimirs Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju, vēsta “The Economist”, apkopojot datus par izceļojušajiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Izmisuši jaunieši, izdzirdējuši par mobilizāciju, steidzās uz robežšķērsošanas vietām, lai izvairītos no iesaukšanas. Precīza kara izraisītās emigrācijas mēroga noteikšana ir sarežģīta. Nav pārsteidzoši, ka arī Kremlis nav publicējis datus par šo tēmu. Neatkarīgie aprēķini iepriekš liecināja, ka valsti varētu būt pametuši līdz pat 1 miljonam cilvēku.

Pētnieki ir apkopojuši jaunākos datus no valstīm, uz kurām ir devies lielākais skaits krievu emigrantu. Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem kopš 2022. gada februāra Krieviju ir pametuši 817 000 – 922 000 cilvēku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielākā daļa no viņiem devušies uz Kazahstānu un Serbiju – katrā no minētajām valstīm šobrīd uzturas ap 150 000 krievu emigrantu. Viņi devušies arī uz citām valstīm visā pasaulē, tostarp 30 000 – 40 000 cilvēku devušies uz Ameriku.

Pavisam precīzu datu apkopošanu gan traucē fakts, ka Krievijas iedzīvotāji nereti izvēlas ceļot cauri vairākām valstīm, kā arī daži laiku pa laikam tomēr izvēlas arī atgriezties mājās, lielākoties to pamatojot ar grūtībām atrast darbu ārvalstīs.

“The Economist” vēsta, ka vairāki atgriezušies Krievijā, cerot nostabilizēt savu finansiālo situāciju un pēc tam atkal doties prom no valsts.

Emigrācija no Krievijas gan nav nekāds jaunums. Pirmajos 19 Putina valdīšanas gados valsti pametuši 1,6 – 2 miljoni iedzīvotāju. Taču ir skaidrs, ka iebrukums Ukrainā būtiski paātrināja emigrācijas vilni.

Tas viss ietekmē arī Krievijas ekonomiku – lielākā daļa aizbraucēju ir ar salīdzinoši augstiem ienākumiem, labu izglītību un sabiedriski aktīvi cilvēki. Tā ir slikta ziņa ne tikai valsts ekonomikai, bez arī sociālajai jomai.

Emigrējis esot aptuveni 1% no Krievijas kopējā darbaspēka, saasinot darbaspēka trūkuma problēmu.

Maskavas ideju laboratorija Gaidar Institute paziņoja, ka aprīlī 35% ražošanas uzņēmumu nebija pietiekami daudz darbinieku, kas ir augstākais rādītājs kopš 1996. gada. Speciālistu trūkums ir īpaši nopietns: saskaņā ar kādas Kremļa amatpersonas datiem, šobrīd trūkst, piemēram, vismaz 100 000 IT speciālistu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.