Kopš aprīļa sākuma Dānijā slēgtas skolas 0
Kopš aprīļa pirmajām dienām Dānijas valsts skolu durvis ir slēgtas. Aptuveni 70 tūkstošiem skolotāju liegts ieiet mācību iestāžu telpās. Tas nozīmē, ka skolu nedrīkst apmeklēt arī 875 tūkstoši Dānijas bērnu vecumā no sešiem līdz sešpadsmit gadiem.
Šādai neparastai situācijai iemesls meklējams pašvaldību un skolotāju arodbiedrību strīdā par mācībspēku darba apstākļiem. Nepiekrītot Pašvaldību darba devēju asociācijas noteikumiem, kas paredz darba stundu palielināšanu, skolotājiem nav ļauts ierasties darba vietās.
Strīds par darba dienas ilgumu
Saskaņā ar 98 Dānijas pašvaldību interešu pārstāvošās organizācijas “Kommunernes Landsforening” izstrādāto plānu tiktu palielināts kontaktstundu skaits. Tāpat pašvaldības grib panākt, lai skolu vadības patstāvīgi lemj par to, cik daudz laika skolotājam nepieciešams sagatavoties stundām, labojot skolēnu darbus un pildot citus pienākumus. Tādējādi tiktu likvidēti griesti, kas paredz to, ka skolotājam var būt maksimums 25 mācību stundas nedēļā.
Spītējot slodzes palielinājumam, reformatoru plānos neietilptu palielināt skolotāju skaitu vai atalgojumu. Skolotāju arodbiedrība norāda, ka šādas izmaiņas atstātu ārkārtīgi sliktu ietekmi uz izglītības kvalitāti un ka Dānijas līdz šim augsti vērtētā izglītības sistēma tiktu “sistemātiski aizslaucīta mēslainē”.
Tādējādi dāņu pedagogi atteicās pagarināt ar pašvaldībām kolektīvo darba līgumu, kura termiņš beidzās 31. martā. Līgumam neesot spēkā, pašvaldības aizliegušas skolotājiem ierasties darbā, kā dēļ arī teju miljonam valsts skolu apmeklējošo skolēnu jau mēnesi nav iespēju sēsties skolas solā. “Tā vietā viņi laiku pavada pie vecākiem, vecvecākiem vai jauniešu klubos,” raksta Dānijas laikraksti. Tikmēr skolotāji par šo dīkstāves laiku algu nesaņem. Dānijas skolotāju arodbiedrībai gan ir īpašs fonds, kas paredzēts ārkārtas situācijām un kas šoreiz tiks izmantots algu izmaksai. “Skolotāji ir ļoti bēdīgi par pašreizējo situāciju. Viņi vienkārši grib atgriezties darbā,” interneta vietnei “EUObserver.com” sacījusi arodbiedrības pārstāve un bijusī skolotāja Brigita Birkvada.
Brīdina valsts sektora darbiniekus
Pašvaldību pusē nostājusies arī Dānijas sociālistu valdība, kas līdz šim mudināja pašvaldības un skolotājus domstarpības atrisināt pašiem. Dānijas finanšu ministrs Bjarne Koridons nācis klajā ar paziņojumu, kurā skaidrots, ka iecerēto pārmaiņu mērķis ir izglītības kvalitātes celšana, nevis taupība. Tikmēr dabaszinību skolotāja Lone Jespersena no Kopenhāgenas šādus spriedumus nodēvējusi par muļķībām.
“Daudzi mani kolēģi aizgājuši no darba, jo atalgojums ir ļoti zems, taču slodze aizvien tiek palielināta,” skaidrojusi dāņu pedagoģe. “Skumdina, ka mūsu profesija ir pārāk zemu novērtēta.”
Skolotāju arodbiedrība negrasās pakļauties valdības un pašvaldību izdarītajam spiedienam. Tās vadītāja vietniece Dorte Lange nākusi klajā ar paziņojumu, kurā aicina vecākus būt saprotošiem. “Mēs apzināmies, ka šī situācija radījusi sarežģījumus neskaitāmām ģimenēm. Taču uz kārts ir likta bērnu izglītības kvalitāte. Mēs ceram, ka Dānijas tauta to redz,” tā dāņu skolotāju arodbiedrība.
Dānijas darba tirgus eksperti skaidro, ka pašreizējais strīds izgaismo valdības nodomus reformēt valsts sektoru, lai uzlabotu ekonomisko ražīgumu, raksta izdevums “Politiken”. “Valdība izmanto skolotājus, lai pārējiem valsts sektorā strādājošajiem parādītu, kas viņus sagaida: tie, kuri iebildīs taupības pasākumiem, nesaņems algas čekus. Vēršanās pret tik jutīgu nozari kā izglītības sistēma, kas ietekmē burtiski katru valsts ģimeni, liecina par valdības apņēmību. Visticamākais, līdzīgs liktenis sagaida arī medmāsas, ārstus, aprūpes darbiniekus un citus valsts nodarbinātos cilvēkus,” spriež dāņu strādnieku arodbiedrības.
