Koplīgumi citās valstīs 0
Kā liecina nesen notikusī starptautiskā konference par nozaru koplīgumiem un konkurētspēju, ko rīkoja Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, citās valstīs koplīgumu slēgšana darbojas jau gadu desmitiem un dažās no tām pirmie koplīgumi jau slēgti pagājušā gadsimta sākumā.
Mūsdienās aizvien vairāk izskan viedoklis, ka darba koplīgumi var veicināt darba ražīguma celšanu un tas ir svarīgs apstāklis konkurētspējas paaugstināšanā.
Norvēģijā seni pamati
Norvēģijas uzņēmumu konfederācijas (NHO) juridiskais padomnieks Henriks Munte atklāja, ka organizācija, kas izveidota 1900. gadā, pirmo koplīgumu kuģu būvniecības un metālapstrādes uzņēmumos noslēdza jau 1907. gadā. Daži elementi no šī koplīguma vēl saglabājušies. 1935. gadā radās pamatlīgums jeb bāzes vienošanās starp darba devējiem un darba ņēmējiem, un visos pašreizējos līgumos ir šī 1935. gada līguma pamati, kur skarti jautājumi par darba pārrunu kārtību un strīdus gadījumu risināšanu.
Munte atklāj, ka valstī nav noteikta minimālā alga, bet ar to nodarbojas sociālie partneri – proti, katrā nozarē ir noteikta minimālā alga. No Muntes teiktā noprotams, ka tieši eksporta nozares pirmās piedalās sarunu procesā un pārējās nozares tām seko. “Valsts loma ir ļoti ierobežota, tā varbūt nodrošina mediācijas iespēju, kad nav iespējams vienoties,” piebilda Munte.
Pastāvošā sistēma Norvēģijā nodrošina gan dažādu konfliktu risināšanu, gan darba tiesību ievērošanu. Daudz jautājumu tiek risināti vietējā līmenī, jo tieši vietējie pārstāvji atbildīgi par to, kas notiek uzņēmumos. Munte arī uzsver, ka ļoti svarīgs ir uzticības aspekts, lai būtu laba sadarbība starp sociālajiem partneriem. Pavisam NHO iesaistīti 5 miljoni iedzīvotāju, organizācijai ir 26 tūkstoši biedru – uzņēmumu, un tā apvieno 16 nozaru organizācijas.
Vācijā koplīgumi pusei
Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā reģiona pakalpojumu nozares darbinieku apvienotās arodbiedrības pārstāve Zanda Martena stāsta, ka sociālajam dialogam Vācijā jau ir simts gadu. Tiesa, sociālā partnerība radusies tieši pēc darba devēju iniciatīvas, un, atskatoties vēsturē, tas bija ekonomiskās izaugsmes pamats. Pašlaik gan tikai aptuveni 50% darbinieku strādā uzņēmumos, kur noslēgti koplīgumi, un tas liecina, ka šai praksei tā nav labākā veselība.
Pēdējos gados sociālie partneri gan ļoti daudz diskutē, kā stiprināt sociālo dialogu un kā vairāk noslēgt koplīgumus. Ir arī priekšlikumi, kā valsts un pašvaldību iepirkumos iekļaut šo jautājumu. Zanda Martena skaidro, ka Vācijā uzņēmēji augstu vērtē darba koplīgumus, jo tad ir tiesiskā paļāvība, valda sociālais miers un darba apstākļi nav konkurences ieroči.
Vācijā pastāv divi regulējumi – valsts un koplīguma regulējums. No koplīguma gan nevar atkāpties ar vienošanos uzņēmuma līmenī, taču ar koplīgumu var atkāpties no likuma regulējuma. Darbojas arī vairākas atkāpes klauzulas, ar ko likumdevējs vēlas stiprināt darba koplīgumu sistēmu. Jāpiebilst, ka valstī pastāv diezgan liela darba koplīgumu slēgšanas autonomija, un tas nozīmē, ka arodbiedrība un darba devēji bez valsts iejaukšanās patstāvīgi regulē darba apstākļus. Nozarēs, kur noslēgts koplīgums, darba apstākļi ir labāki – gan darba samaksa, gan darba laiks, dažādas piemaksas.
Somijā – nozaru koplīgumi
Arī Somijas pieredze liecina – visbiežāk koplīgumi tiek noslēgti nozaru līmenī. Ja vairāk nekā 50% iestājušies arodbiedrībā, kas parakstījusi koplīgumu, tad to var uzskatīt par visaptverošu līgumu visai nozarei, taču šādu gadījumu gan neesot daudz.
Itālijas pieredze liecina – līdz jaunajam, šā gada martā noslēgtajam līgumam par darba attiecībām, kas veido pilnīgi jaunu pieeju, pagāja vairāki desmiti gadu. Pirmoreiz darba attiecības tiek uzskatītas par galveno pīlāru, uz kuru balstās valsts konkurētspēja. Itālijas ražošanas un pakalpojumu darba devēju asociācijas ES un starptautiskās sociālās politikas departamenta direktore Stefānija Rossi uzsvēra, ka pirmoreiz partneri apņēmušies risināt nodarbinātības jautājumu un panākt ciešāku saikni starp darba ražīgumu un atalgojumu. Vēl viens nozīmīgs mērķis – izskaust darba attiecību dempingu, jo daļa kompāniju nevēlas pievienoties koplīgumiem un rada dempinga situāciju.
