Ar ko atšķiras klasiskais un ārstnieciskais pedikīrs? Viss, kas tev jāzina par pēdu aprūpi vasarā 0
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS Latvijas Mediji”
Sākoties vasaras sezonai, cilvēki steidz sakopt pēdas un kāju nagus. A. Āboltiņas pēdu klīnikas vadītāja, sertificēta podoloģe ANETE ĀBOLTIŅA stāsta, ar ko atšķiras klasiskais un ārstnieciskais pedikīrs un kā pēdu aprūpe var ietekmēt kāju veselību.
Kvalitatīva pēdu aprūpe nepieciešama ikvienam neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai veselības stāvokļa.
“Lai kājas saglabātu veselas, tās pareizi jākopj,” saka Anete Āboltiņa
un piebilst, ka novērojusi tendenci – sakopt pēdas aizvien vairāk cenšas arī vīrieši.
Kāju higiēnas pamatā ir tīrība un piemēroti apavi, taču tikpat būtiski ir izprast kāju un pēdu anatomiju un tās pareizi aprūpēt. “Pēda ir kājas apakšējā daļa – atsperīgs balsta orgāns, kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot. Ir aprēķināts, ka cilvēks savā mūžā nosoļo attālumu, kas līdzvērtīgs četriem zemeslodes apkārtmēriem.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šis ceļojums notiek ar veselām un pareizi koptām pēdām. Nepietiekami pievērsta uzmanība pēdu veselībai izraisa pēdu un to ādas saslimšanu, ar laiku var rasties problēmas ar balsta un kustību sistēmu,” brīdina podoloģe.
Rūpīgi izvēlēti apavi
Gan ziemā, gan vasarā pēdu veselību būtiski ietekmē apavi. Vienmēr jāizvēlas piemērota platuma un augstuma apavi, tie nedrīkst būt pārāk šauri vai stingri vai, gluži pretēji, pārāk brīvi.
“Apaviem jābūt viegli kopjamiem, izgatavotiem no dabiska materiāla ar labu gaisa cirkulāciju. Svarīgi, lai valkājot nav pastiprināta pēdu svīšana un pēdu noberzumi.
Apavi, kas izraisa sāpes, slikti der, var radīt tulznas, ādas sabiezējumus, pēdu deformāciju un veicināt nagu ieaugšanu,” stāsta podoloģe un aicina vasarā pēc iespējas biežāk staigāt basām kājām. Šādi stiprinām gan pēdu veselību, gan organisma imunitāti. Turklāt tiek stiprināti pēdu muskuļi un veicināta asinsrite, lai pēdas pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas.” Tomēr jāraugās, lai vide ir droša un basās pēdas netiktu savainotas. Sevišķi bīstama pastaiga ar basām kājām var izvērsties cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu vai perifēro asinsvadu slimībām!
Siltā laikā ieteicams valkāt plānas kokvilnas zeķes, kas labi elpo. Zeķes jāmaina katru dienu. Nav ieteicams valkāt ciešas zeķes.
Klasiskais vai ārstnieciskais?
Klasiskais pedikīrs piemērots veseliem kāju nagiem un pēdu ādai. Proti, vesels nags ir caurspīdīgs, rozā nokrāsā, plāns, ar gludu virsmu. Vesela pēdu āda ir bez izteiktiem sabiezējumiem, tā nelobās, un nav izteiktu pārmaiņu. Klasisko pedikīru veic reizi 4–6 nedēļās, un, ja pēdas ir veselas, to var darīt arī mājas apstākļos.
Lai gan vizuāli pašam pēdu āda var šķist vesela, podoloģe atzīst, ka cilvēku ar pilnīgi veselām pēdām ir ļoti maz.
Tāpēc profilaksei ieteicams kaut vai reizi gadā doties pie podologa jeb ārstnieciskā pēdu aprūpes speciālista. Podologs ir ārstniecības persona ar 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš piedalās pacientu veselības veicināšanas, izglītošanas, ārstniecības un rehabilitācijas procesā. Podologa uzdevums ir problemātiskas, bojājumu skartas pēdas novērtēšana un aprūpe.
Ja nepieciešams, podologs izmanto medikamentozus līdzekļus, veic ārsta ieteiktas ķirurģiskas manipulācijas, kā arī izgatavo vai lieto individuālus palīglīdzekļus, piemēram, apavu starpzolītes, skaidro Anete Āboltiņa.
Podologs jāapmeklē, ja ir ādas sabiezējumi, sāpes pēdās, plaisas pēdas priekšējā daļā un papēžos, ieauguši nagi, nagu formas un krāsas pārmaiņas, varžacis, kārpas, čūlas, ādas un nagu sēnītes.
“Īpaši svarīgi tas ir paaugstināta riska grupas pacientiem, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir asinsrites traucējumi, īpaši infekciju riski, ar cukura diabētu sirgstošajiem, arī gados vecākiem cilvēkiem,
kuriem bieži vien ir pēdu deformācija, asinsapgādes traucējumi un kuriem grūtības sagādā kāju nagu sakopšana un pēdu pašaprūpe,” uzsver podoloģe.
Pēdu ikdienas aprūpe
Būtiski ir ievērot pēdu higiēnu ik dienu. Kājas jāmazgā 1–2 reizes dienā ar tīru, tekošu ūdeni, kura temperatūra ir aptuveni 37 °C. “Ja izmanto kāju vannu, pēdas ieteicams mērcēt 5–10 minūtes, ne ilgāk, jo āda kļūs sausa. Ūdenim var pievienot vannas vai vārāmo sāli,” iesaka Anete Āboltiņa.
Kājas vēlams slaucīt ar mīkstu, uzsūcošu dvieli, ko izmanto tikai kājām (katram ģimenes loceklim nepieciešams savs dvielis). Rūpīgi jāizslauka pirkstu starpas, jo, ja starp pirkstiem paliks ūdens, tā būs labvēlīga vide dažādu mikroorganismu attīstībai, var veidoties plaisas un ādas lobīšanās starp pirkstiem, kas var radīt sēnīšu infekciju. Ja pēdu āda ir sausa, saplaisājusi, vēlams lietot neitrālus, mitrinošus krēmus.
Var izmantot arī vazelīnu – tas mīkstina un pasargā ādu no plaisāšanas, rada optimālu vidi ādas atjaunošanās procesiem, mitrina ādu un saglabā tās elastību.
Nedrīkst valkāt svešus apavus vai koplietošanas telpās staigāt basām kājām. Pēc saunas, dušas vai peldbaseina apmeklējuma rūpīgi jāmazgā un jāslauka pēdas. “Profilakses nolūkos vēlams apstrādāt pēdu ādu un pirkstu starpas ar kādu pretsēnīšu līdzekli – ziedi vai aerosolu.
Šie līdzekļi iegādājami aptiekās,” stāsta podoloģe. “Ilgstoši nedrīkst valkāt gumijas apavus. Apavi jāmazgā un jātīra ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpuses. Zolītes regulāri jāmazgā un jāmaina pēc nepieciešamības.”
SVARĪGI
Pārliecinieties, vai:
• Pakalpojums tiek veikts piemērotā un normatīvajiem aktiem atbilstošā vietā. Nedodieties pie meistara uz mājām!
• instrumenti tiek dezinficēti un sterilizēti. Ja rīki nav pienācīgi apstrādāti, ir risks inficēties ar sēnīšu infekcijām, kārpas vīrusu, hepatītiem, HIV un citām infekcijām.
• Pedikīra meistars ir reģistrēts Veselības inspekcijas datubāzē, kas atrodama interneta mājaslapā (http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/datubazes). Klasiskā pedikīra meistaru reģistrs uzrādīts sadaļā Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji. To, vai podologs ir reģistrēts kā ārstniecības persona, var noskaidrot Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Podologa pakalpojuma sniegšanas vieta tiek uzrādīta Ārstniecības iestāžu reģistrā.
Kā veikt pedikīru mājās
1. Pēdu ādas apstrāde
Ar pēdu vīli noberž sauso un atmirušo ādu. Vīli vajag virzīt ādas augšanas virzienā (nevis turp un atpakaļ), pretējā gadījumā āda pēc apstrādes kļūs spuraina un pastiprināti sabiezēs. Ādas augšanas virziens katram ir atšķirīgs.
Tas būs pareizs, ja pēc beršanas āda būs gluda. Ieteicams izmantot kvalitatīvu smilšpapīrveida vīli, ko var iegādāties aptiekā. Veselai pēdu ādai var izmantot elektrisko pēdu vīli, taču jāuzmanās, lai kādā vietā āda netiktu noņemta par daudz. Metāla rīves ir pārāk raupjas, bet pumeks – ļoti porains un nedos vēlamo rezultātu.
Var apstrādāt sausu ādu vai pirms tam kājas pamērcēt siltā ūdenī.
Mājās veicot pedikīru, nekad neizmanto žiletes vai citus asus priekšmetus, ar kuriem var sagriezties vai traumēt ādu. Brūcē ļoti viegli var attīstīties infekcija.
2. Nagu apstrāde
Ļoti svarīgi ir pareizi apgriezt nagus. Jāsaglabā pirksta un naga dabiskā forma. Naga plātnīte jāpietur, jāgriež taisni, stūrīšus nedaudz noapaļojot, bet negriežot sānu malas. Kāju nagi jāgriež ne biežāk kā reizi divās nedēļās. Var izmantot kvalitatīvas nagu šķērītes vai knaiblītes. Optimāls garums ir 1 milimetrs brīvās naga malas.
Nav ieteicams interneta veikalos iegādāties pēdu maskas (zābaciņus) ar skābi, kas pakāpeniski atloba ādu. Tās nepareizi lietojot vai izvēloties nekvalitatīva sastāva masku, var apdedzināt kāju ādu.
Apgriežot nagus, ļoti uzmanīgi var atbīdīt kutikulas. To dara ar mīksta koka irbulīti. Metāla instrumenti nav piemēroti, jo ar tiem viegli var traumēt naga sakni.
Mājas apstākļos nevajadzētu griezt kutikulu, jo var gadīties trauma, kas var būt iemesls infekcijas attīstībai (paronīhija).
3. Nagu lakošana (pēc izvēles)
Ja nagi ir veseli, tos var lakot ar kvalitatīvu laku. Pēcāk jāizvēlas arī saudzējošs lakas noņemšanas līdzeklis.
Veseliem nagiem var izvēlēties noturīgo gellakas pārklājumu. Svarīgi ir to pareizi noņemt un laiku pa laikam ļaut nagam atpūsties. “Pašlaik populāri ir ļoti tālu atbīdīt kutikulu un gellaku uzklāt dziļi zem kutikulas, lai nags jākrāso retāk. Tas ļoti kaitē un var bojāt nagu,” brīdina podoloģe.
