Kopjam lūpas: obligātais minimums un kas jāievēro ziemā 0
Lūpas neklāj dabiska aizsargkārtiņa kā visu pārējo ķermeni, jo to ādā nav tauku dziedzerīšu. Tādēļ tām nepieciešamas īpašas rūpes.
Rudenī un ziemā kailām lūpām ārā doties nevajadzētu, jo agresīvie laikapstākļi tām kaitē, bet sausais un siltais gaiss telpās veicina mitruma zudumu, padarot vēl neaizsargātākas. Tādēļ gluži kā ķermenim vienmēr ieteicams uzģērbt aizsargājošu kažociņu.
Lūpu āda ir ļoti maiga un plāna (0,2 milimetri), līdzīga ap acīm esošajai. Lūpas bieži kustinām – runājot, smejoties, skūpstoties, ēdot, tādēļ tieši ap tām nereti parādās pirmās grumbiņas. Vēl viens iemesls, lai koptu regulāri.
Obligātais minimums
Ikvienas sievietes un vīrieša rokassomiņā vai kabatā vajadzētu būt higiēniskajai lūpu krāsai vai balzamam, uzsver kosmētiķe Ērika Zirne. To ieteicams lietot katru dienu. Ziemā un rudenī tās kārtiņa pasargās lūpas no sala, asa vēja un brāzmaina sniegputeņa, savukārt vasarā – no saules ultravioletajiem stariem, kas sausina ādu.
Aukstā laikā nav ieteicams izmantot mitrinošu lūpu krāsu, jo, izejot vēsumā, tās sastāvā esošais ūdens sasalst. Jāizvēlas barojoša pomāde.
Aukstā laikā nav ieteicams izmantot mitrinošu lūpu krāsu, jo, izejot vēsumā, tās sastāvā esošais ūdens sasalst. Jāizvēlas barojoša pomāde. Siltajā sezonā gaisīga un mitrinoša savukārt būs vispiemērotākā. Jāraugās, lai satur UV staru filtrus.
Vismaz reizi mēnesī lūpas vēlams palutināt ar barojošu masku. Der arī acu zonas ādai paredzētās.
Vai dekoratīvā kosmētika kaitē
Lielākā daļa dekoratīvo lūpu krāsu ir bagātinātas ar barojošām vielām un vitamīniem. Tā sauktās eko pomādes pat satur dabiskus pigmentus – sīki sasmalcinātus minerālus. Arī kopjoša dekoratīvā lūpu krāsa, tāpat kā higiēniskā, var kalpot kā mākslīgs aizsargslānītis.
Lielākā daļa dekoratīvo lūpu krāsu ir bagātinātas ar barojošām vielām un vitamīniem. Tā sauktās eko pomādes pat satur dabiskus pigmentus – sīki sasmalcinātus minerālus. Arī kopjoša dekoratīvā lūpu krāsa, tāpat kā higiēniskā, var kalpot kā mākslīgs aizsargslānītis.
Ilgnoturīgo lūpu zīmuļu sastāvā gan ir ķīmiskas vielas, kas pastiprināti sausina maigo ādu. Parasti šāda pomāde tā iesūcas ādā, ka bez speciāla kosmētikas noņēmēja nav pilnīgi notīrāma. Labs risinājums svinīgam pasākumam, taču ne ikdienai.
Lai parastā lūpu krāsa turētos ilgāk, tās, tāpat kā seju, vispirms jānoklāj ar tonālo krēmu un jānopūderē. Pēc tam uzzīmē kontūru un lūpas nokrāso.
3 nepatīkamas problēmas un to risinājumi
Sprēgāšana
- Iemesls visbiežāk ir auksts, vējains laiks vai ultravioletais starojums – maigā lūpu āda kļūst sausa un sāk lobīties.
- Sprēgāšanu bieži izraisa nelāgs ieradums tās ik pa laikam aplaizīt vai stresa situācijās kodīt.
- Centieties no tā atturēties.
- Mitras lūpas ir daudz jutīgākas pret kairinošu apkārtējās vides faktoru iedarbību.
- Lūpām atveseļoties palīdz higiēniskā pomāde vai balzams.
- Ja uz palodzes aug alveja, nogrieziet gabaliņu un ar auga sulu ieziediet lūpas. Dariet to vismaz trīs reizes dienā. Jau nākamajā rītā tās izskatīsies labāk. Šī auga sula dziedē brūces un mīkstina ādu.
- Sasprēgājušas lūpas nav ieteicams krāsot – izskatīsies briesmīgi! Vispirms tās vēlams attīrīt ar maigu skrubi (der arī sejas ādai paredzēts).
- Lielisks līdzeklis ir auzu pārslu skrubis. Kafijas dzirnaviņās sasmalcina saujiņu pārslu. Iegremdē tajās saslapinātu pirkstu un ar to apļveida kustībām paberzē samitrinātas lūpas. Neglītā atmirušo šūnu kārtiņa pēc vienas vai divām reizēm būs nost!
- Plaisas lūpu kaktiņos
Tās visbiežāk liecina par A vitamīna trūkumu. Lietojiet šo vitamīnu saturošas kapsulas vai arī uzņemiet to ar uzturu, piemēram, dzerot burkānu sulu, ēdot zivis vai aknas. Lūpas ieteicams regulāri ieziest ar A vitamīnu eļļā. Šim nolūkam var izmantot vienas kapsulas saturu.
Aukstumpumpas - Herpes vīruss, ar kuru daudzi inficējas jau mazotnē, nav iznīdējams. Visu mūžu mājo organismā un gaida iespēju izpausties.
- Ūdeņainām čūliņām līdzīgi izsitumi veidojas, kad organisma vai ādas imunitāte ir novājināta. Paasinājumu visbiežāk izraisa saaukstēšanās (tādēļ tās dēvē par aukstumpumpām) un citas organismu novārdzinošas slimības, arī stress, ķermeņa un lūpu ievainojumi, ass vējš un UV stari.
