Paredz atvieglot dzīvokļu sadalīšanu atsevišķos īpašumos 1
Kopīpašuma domājamo daļu pirkšana sabiedrībā nerada tādu apdraudējumu, lai būtu jāierobežo šādi darījumi, uzskata Tieslietu ministrija. Tāpat nebūtu nepieciešama kopīpašuma izbeigšana vēl kādā citā veidā, nekā tā pašlaik paredzēta Civillikumā.
Šā mēneša sākumā “LA” publikācijā “Nopērk domājamo daļu, bet pievāc tavējo…” rakstīja par vairāku īpašumu pārņemšanas gadījumiem, izpērkot kopīpašuma daļas. Piemēram, kopīpašumā esošās ēkas Rīgā, Talsu ielā 6, viens no īpašniekiem pieprasīja tiesā izbeigt kopīpašumu, pārdodot visu ēku izsolē.
To nopirka firma, kas pēc tam pārdeva to tālāk. Daži kopīpašnieki bija spiesti izvākties. Advokāts Rolands Neilands “LA” apgalvoja, ka Talsu ielas namā tā varēja nenotikt, ja Civillikums paredzētu kopīpašuma izbeigšanu, sadalot dzīvokļus atsevišķos īpašumos.
Tieslietu ministrijas ieskatā ar kopīpašuma izbeigšanai paredzētajiem četriem kopīpašumu izbeigšanas veidiem pašlaik pilnīgi pietiekot, lai tos varētu piemērot ātri un taisnīgi.
Tā uz sabiedrībā paustajām bažām par kopīpašuma izkrāpšanu, panākot to pārdošanu izsolēs un iedzīvotāju izspiešanu, kas pašlaik pārvērtusies par dažu firmu ļoti ienesīgu biznesiņu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas vadītājai Inesei Lībiņai-Egnerei atbildējis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Inese Lībiņa-Egnere atzīst, ka plašsaziņas līdzekļi un sabiedrības pārstāvji jau vairākkārt jautājuši, vai deputāti kaut ko darīs, lai novērstu šādu kopīpašuma izkrāpšanu. Tāpēc vakar Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē deputāti gribējuši noskaidrot, cik daudz ir tiesvedību, kurās skata kopīpašuma izbeigšanu un vai tomēr nav nepieciešami likumu grozījumi, kas aizsargātu iedzīvotājus pret kopīpašumu izbeigšanu, pārdodot tos piespiedu izsolēs, kuru tiesā pieprasa un panāk negodīgi komersanti.
Tā kā piespiedu izsolēs piedāvāto domājamo daļu sākumcena parasti ir vairākas reizes zemāka nekā to reālā vērtība, ja novērtē visu īpašumu, izdalot no tā domājamo daļu, šādi šīs firmas par sviestmaizi nopērk dzīvokļus, daudzdzīvokļu namus, ģimeņu privātmājas, zemi, kuru pēc tam pārdod par vairākkārt augstāku cenu.
Gan atzīstot, ka kopīpašumu izbeigšana tiesas ceļā var novest pie tā, ka kādam jāzaudē īpašums, tieslietu ministra ieskatā tas vēl nenozīmē, ka pašlaik spēkā esošais regulējums ir kļūdains un būtu labojams vai papildināms. Viņaprāt, vispirms jāatrod atrisinājums tam, kā novērst kopīpašnieku strīdus, kas visbiežāk ir iemesls kopīpašuma izbeigšanai.
Vakar Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska deputātiem atzina, ka pašlaik tiesās skata aptuveni 260 lietas, kuras saistītas ar kopīpašumu izbeigšanu, tostarp tādu, kuri radušies gan zemes reformas gaitā, gan īpašumus mantojot, gan šķirot laulību.
Bet kopš 2006. gada no visām tiesās jau izskatītajām lietām par kopīpašuma izbeigšanu tikai 75 bijušas tādas, kurās prasītāji bijuši uzņēmēji. Savukārt no 30 Tieslietu ministrijā izvēlētajām un atsevišķi pētītajām lietām nevienā neesot bijusi prasība izbeigt kopīpašumu daudzdzīvokļu namos, kuros dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos un kuros iedzīvotājiem tie pieder domājamās daļās.
Uz Saeimas deputātes Jutas Strīķes jautājumu, vai Tieslietu ministrija neplāno kādus grozījumus, kas ierobežo negodīgus darījumus ar kopīpašumu domājamām daļām, atbildot uz deputātes jautājumu, Dagnija Palčevska atgādina, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija sagatavojusi Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumus, kuri paredz atvieglot dzīvokļu sadalīšanu atsevišķos īpašumos. Pirmajā lasījumā tos pieņēma jau 12. Saeimas laikā.
Bet šīs Saeimas laikā tie tālāk nav virzīti, kaut arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam bijis noteikts 2019. gada 1. maijs. Kopīpašuma domājamo daļu sadalīšana atsevišķos dzīvokļu īpašumos paredz atteikties no pašlaik ieviestās kārtības, kas nepieļauj sadalīšanu atsevišķos dzīvokļu īpašumos, iekams dzīvojamais nams nav reģistrēts Zemesgrāmatā. Sadalīšanai turpmāk būtu jānotiek, tiklīdz tā uzbūvēta un reģistrēta Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.
Uz manu jautājumu, vai ar vakar apakškomisijas sēdē izspriesto pietiek, lai kliedētu sabiedrības bažas, Inese Lībiņa-Egnere atbild, ka ne. Viņasprāt, ja darījumi ar kopīpašumu domājamām daļām, tostarp krāpšana, kuru iznākumā iedzīvotāji zaudē savus īpašumus, nebeigsies, tad deputāti pie šī jautājuma vēl atgriezīšoties.
