Man ar brāli pieder kopīgs īpašums. Vēlos tikt vaļā no savas domājamās daļas. Kā izbeigt kopīpašuma attiecības? 25
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Man ar brāli pieder kopīgs īpašums. Vēlos tikt vaļā no savas domājamās daļas, jo ar brāli ir sliktas attiecības. Taču viņš nevēlas atpirkt manu daļu un arī nedod piekrišanu man to pārdot kādam citam. Kā izbeigt kopīpašuma attiecības? Gunta Pierīgā
Savu daļu drīkst pārdot
Atbilstīgi Civillikuma 1072. pantam katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam, un viņš drīkst ar to visādi rīkoties, ja vien šī rīcība neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.
Kopīpašniekiem – pirmpirkuma tiesības
“Konkrētajā situācijā brālis nevar aizliegt rīkoties ar māsas domājamo daļu. Te gan jāņem vērā, ka pārdošanas gadījumā otram kopīpašniekam (brālim) ir pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo īpašuma daļu. Tādas pašas pirmpirkuma tiesības būtu māsai, ja savu daļu nolemtu pārdot brālis,” skaidro zvērināta notāre Linda Eglīte.
To paredz Civillikuma 1073. pants. Proti, ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība, bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, – izpirkuma tiesība.
Risinājums – īpašumu reāli sadalīt
“Svarīgi būtu saprast, kāda veida kopīpašums abām pusēm pieder (dzīvoklis, māja, zeme), jo attiecīgos gadījumos, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, viens no kopīpašuma izbeigšanas veidiem, ja to atļauj normatīvie akti, ir arī kopīpašuma reāla sadale, kas nozīmē, ka kopīpašuma sadales rezultātā katram no abiem piederētu reāls atsevišķs nekustamais īpašums ar atsevišķu adresi un kadastra numuru,” klāsta juriste.
Civillikuma 1074. pants nosaka – nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim. Turpretī katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Tas nozīmē – ja nu tomēr neizdodas ar brāli labprātīgi vienoties par kopīpašuma turpmāku apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, atsavināšanu vai dalīšanu, jebkuram kopīpašniekam ir tiesības vērsties tiesā, ceļot attiecīgu prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Rezultātā tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, atbilstīgi likumā noteiktajam:
piespriedīs katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
atdos visu lietu vai daļu vienam no kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
noteiks lietu vai daļu pārdot;
izšķirs jautājumu ar lozi, īpaši, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu;
noteiks sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamajām telpām.
Tiesa var noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbilst kopīpašnieku interesēm vai ir citādi piemērotāks, raugoties pēc lietas apstākļiem.Der zināt
Kopīpašniekam ir tiesība pēc saviem ieskatiem rīkoties ar savu īpašuma daļu, tajā skaitā uzdāvināt, mainīt vai pārdot to jebkurai trešajai personai. Otra kopīpašnieka piekrišana tam nav nepieciešama.
Konsultējusi zvērināta notāre Linda Eglīte
