Kopīgu valodu atrada ātri 0
Kamaniņu braucēji Andris un Juris Šici ar jaunām idejām par tehnikas pilnveidošanu atgriezušies no Sočiem, kur brāļiem tika dota iespēja iemēģināt 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm uzbūvēto ledus trasi.
Trijās vietās pret kalnu
Viņnedēļ jauno trasi iemēģināja pa dažam pārstāvim no kamaniņu sporta un bobsleja saimes. Homologācijas procesu apraudzīt bija ieradušies pat Krievijas vadošie kungi Dmitrijs Medvedevs un Vladimirs Putins, Itālijas ekspremjers Silvio Berluskoni un citi augsti viesi.
Bet galvenajās lomās, protams, bija atlēti. No Latvijas bija uzaicināti olimpiskie vicečempioni kamaniņu sportā Andris un Juris Šici, kā arī bobsleja pilots Edgars Maskalāns ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Intaru Dambi un Raivi Broku.
“Pirmais iespaids ļoti pozitīvs. Zinot, kā krieviem bija ar Paramonovas trasi, gaidījām daudz briesmīgāku sākumu,” stāsta Juris Šics. “Ledus kvalitāte bija ļoti laba, līdz ar to braucot jau no pirmās dienas varējām sākt uztvert trases nianses.”
Brāļi kopīgu valodu ar trasi atraduši vienā mirklī, tai esot zināma līdzība ar trasēm Čezānā un Vistlerā, kur viņi par medaļām cīnījās divās iepriekšējās olimpiskajās spēlēs. Pirmās divas virāžas – pilnīga kopija. “Minētās trases bija ļoti ātras un sarežģītas, bet Sočos ātrumu slāpē tas, ka trijās vietās trase iet pret kalnu. Šķiet, tik daudz kāpumu nav nekur citur. Pēc traģiskajiem notikumiem Vistlerā gan ir normāli trasi veidot tā, lai varētu braukt ne tikai elites sportisti, bet arī citu valstu pārstāvji,” spriež Juris. Tiesa, lejasdaļā ekipāžu ātrums tāpat sasniedz 130 kilometrus stundā. Siguldā tas ir mazāks nekā 115 km/h.
Juris Šics gan norāda, ka trasi par vieglu nosaukt nevar: “Izbraukt varēs, cerams, visi, bet vajadzēs papūlēties, lai sasniegtu labu rezultātu. Mums ar treneri jau radās daži uzmetumi tehnikas jomā, lai kamanas labi ietu tieši šajā trasē. Cerams, vasarā būs iespējas šīs idejas realizēt un pēc tam pārbaudīt, jo rudenī Sočos būs treniņu nedēļa, sezonas beigās – Pasaules kausa izcīņas posms.”
Ir arī kāds netipisks jauninājums – trases lielākā daļa atradīsies zem jumta, līdz ar to samazināsies laika apstākļu ietekme. Pagaidām tā bieži vien ir loterija – ja sacensību laikā līst vai snieg, vieniem tas var palīdzēt, bet citiem pamatīgi iekaitēt. Visa trases infrastruktūra vēl ir tikai tapšanas stadijā.
Citu valstu ekipāžas Sočos pārstāvēja olimpiskie čempioni brāļi Lingeri no Austrijas, brāļi Broži no Čehijas, kā arī divas Krievijas ekipāžas. Juris ir ļoti apmierināts ar treniņiem Sočos: “Pirms Pasaules kausa posma, ja esi līderu grupā, tev ir tikai seši treniņa braucieni. Tādēļ nedēļas laikā ar Sočos veiktajiem 18 vai 20 braucieniem mēs principā esam ieguvuši to, ko parastos apstākļos var iegūt pāris gadu laikā.”
Mānīgais vieglums
Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis:
“Soču trase kā jau visas – ar savām īpatnībām. Vieglums ir tikai tiktāl, ja domā par tikšanu līdz lejai. Svarīgi būs braukt precīzi. Pagaidām vēl pāragri izdarīt spriedumus, jo trasē šis tas mainīsies, slīpējot betonu, tāpat ledus profils būs citāds. Bobu ātrums lejā sasniegs 140 kilometrus stundā. Projekta autors ir vācietis, kurš veidojis visas pēdējā laikā uzceltās trases. Krievi mēģināja Paramonovu uzprojektēt paši, bet tas nav īpaši labi izdevies. Kamaniņās tur notikuši Pasaules kausa izcīņas posmi, bet bobsleja četrinieku homologācija nav veikta.”
Vai, ņemot vērā labās attiecības ar Krievijas bobsleja funkcionāriem, latvieši var cerēt uz papildu treniņiem Soču trasē? “Nedomāju gan,” skeptisks šajā ziņā ir Sandis Prūsis. “Man ar visām federācijām ir labas attiecības, bet tas uzreiz nedod kādas priekšrocības. To regulē arī starptautiskie noteikumi, un jāņem vērā arī Soču atrašanās vieta, kas nav parocīgi sasniedzama, ne lidojot, ne braucot ar auto.”
Vankūveras olimpiskās spēles daudziem bobsleja pilotiem pacēla maksimāli augstu adrenalīna līmeni, jo sarežģītajā trasē daudziem galvenais bija tikt lejā un tikai tad skatīties uz rezultātu. Soču trase būs vieglāk izbraucama, bet to, cik tā ir parocīga Latvijas pilotiem, rādīs laiks. “Dažam nepatīk vieglās trases, dažam – grūtās, bet tas ir tāds filozofisks jautājums. Šosezon nejutu, ka Oskaram Melbārdim kāda trase liktos neparocīga, visur viņš bija desmitniekā. To pašu var teikt par Edgaru Maskalānu. Visās trasēs varam cīnīties,” par saviem audzēkņiem pārliecināts Prūsis.
