Kopīgi apzināt koka būvniecības iespējas, priekšrocības un veicināšanas nepieciešamību 1
Antra Viļuma, Dr. arch., žurnāls “Baltijas Koks”
Ceturtais Baltijas koka būvniecības forums šogad norisinājās Viļņā (Lietuvā). Divas dienas lektori no dažādām valstīm foruma dalībniekus informēja par aktualitātēm koka būvniecībā. Foruma laikā notika ar koka būvniecības nozari saistīto uzņēmumu izstāde, kurā pasākuma dalībnieki apmainījās ar pieredzi, dibināja kontaktus un iepazinās ar jaunumiem.
Forumu rīkoja Viļņas Gedimina Tehniskās universitātes (VGTU) jeb Vilnius Tech Arhitektūras fakultāte sadarbībā ar Holzbau Forum un citiem partneriem, tostarp Rīgas Tehnisko universitāti. Baltijas koka būvniecības forums jeb Forum Wood Bulding Baltic izveidots 2019. gadā, un pirmais forums norisinājās Igaunijā, otrais attālināti 2021. gadā, trešais klātienē 2022. gadā notika Rīgā, bet 2023. gadā tas pirmo reizi notika Lietuvā.
Starptautiska kustība Holzbau Forum
Holzbau Forum pašlaik ir lielākais koka būvniecības konferenču organizators Eiropā. Pirmais un šobrīd lielākais starptautiskais pasākums koka būvniecības konferenču klāstā ir Internationales Holzbau Forum, kas notiek jau 27 gadus. Tā popularitāte pieaug, un to apmeklē vairāki tūkstoši koka būvniecības profesionāļu un interesentu. Holzbau Forum dibinātāji ir sešas augstskolas – piecas no Eiropas un viena no Ziemeļamerikas: Berner Fachhochschule, Tehnische Hochschule Rosenheim, Technische Universitat Munchen, Technische Universitat Wien, Aalto Universitat, University of Northern British Columbia.
Forums pirmoreiz tika organizēts kā seminārs profesionāļiem 1994. gadā, bet, pieaugot apmeklētāju skaitam, tas papildināts ar lekcijām vienlaikus vairākās zālēs. Dažus gadus vēlāk tas jau kļuva par vairāku dienu konferenci, kā arī papildus notiek nozares uzņēmumu izstāde. Konferences runātāji un apmeklētāji ir gan arhitekti un inženieri, gan koksnes izstrādājumu ražotāji un tehnologi, tāpat piedalās zinātnieki, mācībspēki un tādu nozaru un tehnoloģiju uzņēmumi, kas cieši saistīti ar koka būvniecību. Foruma ideja ir organizēt zinātnes, uzņēmējdarbības un valsts sadarbību, lai kopīgi apzinātu koka būvniecības iespējas, priekšrocības un veicināšanas nepieciešamību.
Lai paplašinātu informācijas un zināšanu izplatību Skandināvijā, viens no foruma organizētājiem Ālto Universitāte (Somija) kopā ar NTNU (Norvēģija) un Linneja Universitāti (Zviedrija) izveidojuši atsevišķu ziemeļvalstu forumu Nordic Wood Building Forum. Tas notiek katru gadu vienā no trim Skandināvijas valstīm, dodot iespēju gan vietējiem ražotājiem un projektētājiem parādīt savu veikumu, gan citu valstu pārstāvjiem to apskatīt. Ziemeļvalstu forumā vienu vai pat divas dienas pirms konferences un izstādes tiek organizēti izpētes braucieni uz objektiem un pie ražotājiem. Visi pasākumi notiek angļu valodā un attiecīgi ir pieejami arī citu valstu dalībniekiem. Baltijas pasākums ir līdzīgs šim reģionālajam formātam un katru gadu notiek vienā no trim Baltijas valstīm.
Specifiskāku profesionālo zināšanu izplatīšanai tiek organizēts forums Holzbau Wirtschaft, Eiropas kongress Ķīlē, Būvfizikas un būvniecības tehnikas dienas, kā arī citi aktuāli ar koka būvniecību saistīti pasākumi. Piemēram, šogad pirmo reizi notika Forum Wood Bioeconomy.
Pandēmijas izplatība pamatīgi ietekmēja regulāro pasākumu norisi, dažus atceļot, citus pārceļot un tikai atsevišķus forumus realizējot attālināti. 2023. gadā tiek organizēts 3. forums Spānijā, 7. Koka būvniecības forums Polijā, 11. forums Itālijā, 12. forums Francijā. Pasākumi notiek pēc viena principa – tās ir lekcijas vienā vai vairākās zālēs, kas notiek divas dienas, un izstāde. Neiztrūkstoša sastāvdaļa ir tīklošanas pasākums pirmās dienas vakarā, lai veicinātu dažādu organizāciju, valstu un nozaru sadarbību. Lielākā daļa Holzbau Forum pasākumu notiek angļu valodā, vai tiem tiek nodrošināts tulkojums angļu valodā.
Ceturtais Baltijas forums
Pirmo reizi Lietuvā pasākums tika organizēts, apvienojot augstskolas Vilnius Tech organizatoru komandas un vietējo ražotāju spēkus, kā arī piesaistot profesionālās organizācijas un ministrijas. Forums notika Vilnius Tech studentu pilsētiņas konferenču centrā un pulcēja vairākus simtus klausītāju. Foruma pirmajā dienā tika prezentēti Lietuvas un citu valstu koka konstrukciju projekti un paralēli konferencei notika nozares izstāde. Otrajā dienā prezentācijas pievērsās aprites ekonomikai būvniecībā, klimata neitralitātei un citām Eiropas līmeņa aktualitātēm.
Foruma pirmo dienu atklāja Lietuvas Vides ministrijas pārstāvis Daiņus Čergelis, kas informēja par plāniem un stratēģijām veicināt koka būvniecību valstī, ietverot gan datubāzes izveidi par ēkām, gan finansējumu pilotprojektiem, gan citas aktualitātes, piemēram, daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas tipveida risinājumus.
Somijas pieredzi demonstrēja Peka Heikinens (Pekka Heikkinen) no Ālto universitātes Helsinkos, kur jau piecpadsmit gadu tiek realizēta speciāla maģistru programma Wood Program. Heikinens atzīst, ka koku iemīlējis, jau būdams students, kad 1987. gadā projektējis vecas koka mājas atjaunošanu un profesors Bengts Lundstens ieteicis pirms projektēšanas procesa pārbaudīt ēkas stāvokli. Tā nu, izmantojot lauzni un nazi, lai pētītu grīdas dēļus, viņš sācis iemīlēt labāko no visiem būvmateriāliem: koku. Koks izrādījies sarežģītāks celtniecības materiāls, nekā viņš bija iedomājies, un tas padarīja koku vēl interesantāku, papildina Heikinens.
Pirmās sesijas noslēgumā runāja 5. Eirokodeksa darba grupas pārstāvis un Minhenes Tehniskās universitātes (TUM) profesors Stefans Vinters (Stefan Winter), kura pētnieciskās intereses ietver koka celtniecību, ugunsdrošību koka ēkās, daudzstāvu koka konstrukcijas, energoefektīvu koka būvniecību un ēku modernizāciju ar saliekamām detaļām, kā arī dzīves cikla analīzi un novērtējumu. Kopš 2003. gada viņš ir TUM Koka būvniecības un konstrukciju projektēšanas katedras profesors un ar pieredzi dalās gan Vācijā, gan citur pasaulē, prezentācijās parādot koka izmantošanas praktisko un filozofisko pusi.
Ugunsdrošības kontrole koka konstrukciju būvēs bija foruma otrās sesijas tematika. Tāpat kā citās valstīs, arī Lietuvā normatīvie akti stingri ierobežo koka izmantošanu būvniecībā. Irina Demidova-Buiziniene ir sertificēta ugunsdrošības inženiere, zinātņu doktore būvmateriālu jomā un kopš 2017. gada lasa lekcijas par ugunsdrošības jautājumiem Lietuvas Arhitektu kamerā un Lietuvas Ugunsdrošības asociācijā. Prezentācijas pirmajā daļā bija iekļauta informācija par prasībām nesošajām konstrukcijām, fasādei un iekšējai apdarei atbilstoši Lietuvas nacionālajiem standartiem. Bet prezentācijas otrajā daļā uzsvērts fakts, ka ēkas uguns slodze ir atkarīga no kokmateriālu daudzuma. Ar sniegtajiem aprēķinu piemēriem tiek demonstrēts, kā ugunsdrošības risinājumi var samazināt uguns slodzes blīvumu.
Eiropas ugunsdrošības standartus un noteikumus teorijā un praksē prezentēja Joni Hakarainens (Jouni Hakkarainen) no Eurofins Expert Services Somijā. Savukārt ar jaunu koka būvizstrādājumu ugunsdrošības testu un citiem testiem iepazīstināja arhitekts Emre Ilgins, kas strādā par zinātnisko līdzstrādnieku masīva koka plātņu elementu pētniecībā Tamperes universitātē (Somija).
Mūsdienīga koka arhitektūra bija pēcpusdienas sesijas tēma, kuru atklāja lietuviešu arhitekte Edīta Bružikaite no Baukas Architects, stāstot par Dubaijas Expo paviljonu, kas realizēts līmētās koka konstrukcijās. Latviju forumā pārstāvēja arhitekts Miķelis Putrāms no MADE arhitekti, demonstrējot divstāvu koka konstrukciju biroja ēku mēbeļu ražošanas uzņēmumam Avoti Lizumā. Dienas noslēgumā projektu Sara Kulturhus Centre Zviedrijā prezentēja Roberts Šmits no biroja White Arkitekter. Daudzstāvu koku konstrukciju ēkā apvienota viesnīca, bibliotēka un kultūras centrs, mainot ne vien priekšstatus par konstruktīviem materiāliem, bet arī par dažādu funkciju apvienošanas iespējām. Projekts novērtēts arī konkursā World Architecture Festival.
Baltijas foruma otrā diena sākās ar tematisku bloku par ēku atjaunošanu, kas aktuāla visās Baltijas valstīs ar bagātīgu koka arhitektūras mantojumu. Vispirms Erlends Hofstads prezentēja Pasaules mantojuma vietas Bryggen pārvaldību un atjaunošanu Bergenā (Norvēģija), demonstrējot principus visas apbūves un konkrētu ēku kontekstā.
Unikālu vēsturiskās ēkas atjaunošanas projektu demonstrēja Tēmu Kurkela (Teemu Kurkela), kas ir JKMM Architects dibinātājs un radošais partneris, kā arī Somijas paviljonu galvenais arhitekts izstādēs Shanghai Expo 2010 un Dubai Expo 2020. Dubaijā realizētais paviljons ar koka apdari veidoja klusuma oāzi izstādes burzmā. Baltijas forumā arhitekts prezentēja cita veida oāzi – savas dzimtas īpašuma koka ēkas atjaunošanu, kurā, noņemot dažādus uzslāņojumus, realizēts mūsdienīgs interjers kā vieta radošai iedvesmai un atpūtai.
Lietuvas izcelsmes amerikānis Edmonds Saliklis ir Kalifornijas Politehniskās universitātes Arhitektūras inženierzinātņu katedras profesors, kur pasniedz būvkonstrukciju kursus un arhitektūras studijas. Viņš ir divu mācību grāmatu autors Struktūras: ģeometriskā pieeja (2018) un Struktūras: studio pieeja (2020), kā arī līdzautors nodaļai Thin Shelled Concrete Structures jaunākajā būvkonstrukciju rokasgrāmatas izdevumā. Prezentācijā profesors rādīja darbu ar studentiem un savas nākotnes idejas, ko plāno realizēt Viļņā jau 2024. gadā.
Aprites ekonomika praksē, izmantojot saliekamās koka konstrukcijas ēku atjaunošanā, tika demonstrēta Igaunijas uzņēmuma Matek pārstāvja Kārela Vēra (Kaarel Väer) prezentācijā par daudzdzīvokļu māju atjaunošanu. Uzņēmums realizējis projektus Igaunijā un Vācijā, izmantojot rūpnieciski ražotus koka paneļus. Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu māju atjaunošanas politika uzņem apgriezienus arī Lietuvā, Matek ar prieku dalās pieredzē ar Baltijas kolēģiem.
Ēku atjaunošanas pieredzē dalījās arī profesors Targo Kalamess no Tallinas Tehnoloģiju universitātes Būvkonstrukciju projektēšanas katedras, iepazīstinot ar Igaunijas pieredzi, kā tipveida projektu sērijveida fasādes rūpnieciski ražot no koka un izmantot vairākos daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas projektos, sadarbībā ar pētniekiem salīdzinot izmaksas un ietekmi uz vidi.
Jakobs Brandbergs Knudsens (Jakob Brandtberg Knudsen) iepazīstināja ar mājokļu uzlabošanu laukos Āzijā un Āfrikā, jo visā tropu apvidū vērojama milzīga māju dizaina un būvmateriālu izmantošanas dažādība, kas balstās uz gadsimtiem ilgu vietējo pieredzi, paražām un dabas resursu pieejamību būvniecībai. Līdz ar to šīs ēkas stila atšķirības ietekmē iekštelpu klimatu un iemītnieku komfortu, kas savukārt ietekmē iemītnieku pakļaušanu infekcijas slimībām. Pētniecības projektā analizēti lauku māju arhitektūras projekti divās Āzijas valstīs (Taizemē, Filipīnās) un divās Āfrikas valstīs (Gambijā, Tanzānijā) un pastiprināti pētīti ar veselību saistīti faktori, īpaši ar odu pārnēsāto infekcijas slimību, piemēram, malārijas risku. Pamatojoties uz šiem atklājumiem, radīta mājas modifikācija, kas varētu uzlabot komfortu, vienlaikus samazinot risku veselībai.
Iespējas un risinājumi kā noslēdzošā tēma pirmajā Lietuvas forumā sākās ar Lielbritānijas uzņēmuma EURBAN prezentāciju. Šveicietis Filips Zumbrunens (Philipp Zumbrunnen) ir biežs viesis dažādos ar koku saistītos pasākumos kā inženieris ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi kokrūpniecībā Eiropā. Šobrīd viņš strādā par direktoru uzņēmumā EURBAN Limited ar birojiem Londonā (Lielbritānijā) un Frauenfeldē (Šveicē), kur ir atbildīgs par visiem dizaina un tehniskajiem jautājumiem un vada komandu, kurā ir aptuveni 30 inženieri, dizaineri un projektu vadītājs. Viņa pieredze koka māju nozarē gan Apvienotajā Karalistē, gan ārzemēs aptver gan darbu ar individuāliem klientiem, gan lieliem starptautiskiem attīstītājiem, attiecīgi prezentācijā gūstama pieredze visās jomās un līmeņos.
Berlīnē realizētu koka ēku kvartālu Veisenzē (Weissensee Quarter) prezentēja arhitekti Irisa Oelšlēgere (Iris Oelschläger) un Kristofs Deimels (Christoph Deimel) no Deimel Oelschläger Architekten, kas realizē tālredzīgus arhitektūras projektus, uzņemoties atbildību par nākamajām paaudzēm un apvienojot ilgtspējību ar individuālu dizainu un estētisku funkcionalitāti. To izdevies realizēt arī četru stāvu koka ēkā.
Savas koka mājas projektu demonstrēja arhitekts Jāko Parkonens (Jaakko Parkkonen) no Helin & Co Arhitekti. Projektā apzināti mēģināts uzbūvēt māju ar nelielu oglekļa nospiedumu, izmantojot daudz koka un otrreiz pārstrādātu materiālu un tikai nedaudz plastmasas. Ēkā atrodas ģimenes dzīvoklis 146 kvadrātmetru platībā un vecvecāku dzīvoklis (46 kvadrātmetri). Somijā vienģimenes māju būvniecībā pēdējos gados aktuālākie kritēriji ir veselība, drošība un ekoloģija.
Noslēdzot ceturto Baltijas forumu, sākts otrais pasākumu aplis Baltijā, un forums nākamajā gadā notiks Tallinā. Visām Baltijas mēroga aktivitātēm var sekot līdzi FWBB Facebook un Linkedinvietnēs.
